"Jaunās tīģervalstis Viduseiropā un Austrumeiropā"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.09.18.

Hypo — Vereinsbank rēķinās ar to, ka līdz 2010. gadam būs divas reizes straujāka ekonomiskā attīstība nekā Eiropas Savienībā.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis steidzas panākt. Pēc transformācijas krīzes pārvarēšanas ekonomika reģionā kopš deviņdesmito gadu vidus ir attīstījusies par 4% gadā, tātad ātrāk nekā Eiropas Savienībā. Hypo – Vereinsbank speciālisti bijušās Austrumu bloka valstis redz kā pasaules ekonomikas attīstības "tīģerus": "Pēdējie četri gadi nebija nekāds izņēmums. Taču ilgtermiņa ekonomiskās attīstības prognozes ir pat vēl izdevīgākas. Mēs prognozējam, ka nākamajos desmit gados vidējais ekonomiskās attīstības koeficients reģionā būs 4–5,5%. Līdz ar to reģions pasaulē izvirzīsies priekšgalā," teikts kādā nepublicētā pētījumā. Banka prognozē, ka Latīņamerikā vidējais ekonomiskās attīstības koeficients būs 4%, Savienotajās Valstīs — 3,75% un eiro zonā — 2,5%. Tikai Āzijas un Dienvidaustrumāzijas reģionam speciālisti ar 6% sola straujāku ekonomisko attīstību. Straujā Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona ekonomiskā attīstība, pie kura pieder Polija, Slovākija, Slovēnija, Čehijas Republika, Ungārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Horvātija un Maķedonija, pēc ekspertu domām, galvenokārt izmanto šādus avotus.

Pirmkārt . Tiek veiktas strukturālas pārmaiņas. Augstais konkurences spiediens ir atbrīvojis liela apjoma darbaspēku lauksaimniecībā un nerentablajos valsts uzņēmumos. Tas dod iespēju nodarbināt vairāk cilvēku nozarēs un uzņēmumos, kas paplašinās.

Otrkārt . Īpaša šo valstu priekšrocība salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kā Latīņamerika, ir augstais vispārējais iedzīvotāju izglītības līmenis.

Treškārt . Nākamajos gados spēcīgi palielināsies investīcijas uzņēmumu modernizācijā. Daudznacionālajiem koncerniem un vidējiem uzņēmumiem reģionu pievilcīgu padara zemās algu izmaksas, kā arī tuvums Rietumeiropas kultūrai un telpai. Ārvalstu uzņēmumi ar to tiešajām investīcijām ir svarīgi vietējās piegādes industrijas attīstībai. Turklāt tie saasina konkurenci iekšējā tirgū un piespiež vietējos konkurentus pastiprināti investēt. "Tas tautsaimniecisko investīciju kvotu reģionā pacels ievērojami augstāk par 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP)," teikts speciālistu secinājumos. Viduseiropas un Austrumeiropas valstis no ārzemēm mācās arī ar importa starpniecību. Šo valstu industrija ir spējīga daļēji imitēt preces no ārvalstīm un arī tādējādi veicināt reģionā tehnisko progresu.

Kā kritisku momentu reģiona turpmākajā ekonomiskajā attīstībā eksperti redz iestāšanos Eiropas Savienībā: "Šīm valstīm drīza līdzdalība ES ir svarīga, jo līdz ar to samazināsies nedrošības periods investoriem." Hypo – Vereinsbank uzskata, ka iespējama Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas, Igaunijas un Slovākijas vienlaikus iestāšanās ES. Tomēr, norādot uz gausajām iestāšanās sarunām, banka šīm valstīm nedod gandrīz nekādas izredzes iestāties jau 2003. gada 1. janvārī. Banka prognozē, ka tik tālu pirmās kandidātvalstis un ES varētu būt "ap 2005. gadu".

Eiropas Savienībai eksperti rekomendē ar struktūrreformu palīdzību nodrošināt pašas gatavību uzņemt jaunas dalībvalstis. Ātrāk esot jānosaka iestāšanās termiņš, lai bijušajām Austrumu bloka valstīm signalizētu par vēlēšanos tās integrēt. Kandidātvalstu skatījumā izredzes uz iestāšanos disciplinētu interešu grupas, kas vēršas pret nepieciešamo strukturālo pielāgošanos, īpaši lauksaimniecībā. Eiropas Savienībai, ņemot vērā izcilās ekonomiskās attīstības perspektīvas, šo valstu uzņemšana nozīmē izredzes labāk pastāvēt globālajā konkurencē.