Vienoti Eiropai

Austrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Polijas un Portugāles prezidenti
Heincs Fišers, Tarja Halonena, Horsts Kēlers, Karlo Adzeljo Čampi,
Vaira Vīķe-Freiberga, Aleksandrs Kvasņevskis un Žoržs Sampaiju:

Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē parādīja, ka daudzi pilsoņi jūtas vīlušies Eiropas politikā. Lai gan vairums pilsoņu atbalsta Eiropas projektu, viņi ir nobažījušies par tā īstenošanas veidu. Viņi jūtas izstumti gan no viņu nākotnei būtisku, gan ar ikdienas dzīvi saistītu jautājumu izlemšanas.
Pārāk bieži vitāli svarīgi Eiropas jautājumi pirms to izlemšanas nav tikuši plaši apspriesti.
Daudziem ES normatīvi liekas pārspīlēti. Lēmumu pieņemšanas kārtība bieži ir pārāk neskaidra, un lēmēji paliek pārāk anonīmi.
Un pats galvenais – pārāk bieži Brisele ir tikusi vainota valstu iekšējās problēmās. Tas met ēnu uz labu projektu.
Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešamas spēcīgas, ietekmīgas un efektīvas institūcijas un pārskatāmas procedūras.
Eiropas Savienībai vajadzētu regulēt vienīgi tos jautājumus, kurus ir labāk regulēt centralizēti. Tai ir nepieciešams veids, kā uzcelt tiltu pār plaisu starp Eiropas lēmējiem un pilsoņiem. Konstitucionālā līguma mērķi – tuvība pilsoņiem, pārskatāmība, demokratizācija un efektivitāte – joprojām ir spēkā. Visus Eiropas pilsoņus skaroši jautājumi arī ir jāapspriež ar visu pilsoņu piedalīšanos.
Augstais bezdarba līmenis un lēnā ekonomikas izaugsme daudziem liek bažīties par savu nākotni. Eiropai viņiem ir jāsniedz patiesa perspektīva. Tāpēc ir pareizi, ka Eiropas Komisijas politikas centrā ir izaugsme un nodarbinātība. Ja cilvēki jutīs, ka ES dalībvalstis sniedz viņiem un viņu bērniem jaunas darba un labklājības iespējas, viņi atbalstīs Eiropas projektu. Eiropas modelis sevī ietver neatņemamu sociālo komponentu. Bet ir jānopelna arī tā ekonomiskais pamats.
Šobrīd vissvarīgākais uzdevums ir vairot uzticību Eiropas politikai. Mums ir jāpanāk, lai ikviens spētu saprast integrācijas pozitīvo devumu. Pilsoņiem saprotamā veidā ir jāstāsta, kā darbojas ES, ko ir sasniegusi, kurp dodas un kāpēc. Tas ir veids, kā panākt atbalstu Eiropas projektam. Bez sabiedrības piekrišanas un atbalsta ES nespēj konsolidēties, nemaz nerunājot par tās tālāku attīstību.
Eiropai šie ir grūti laiki. Bet nav iemesla apšaubīt Eiropas projektu. Ir tikai jāatceras, ko Eiropas Savienība ir devusi valstīm un cilvēkiem, ko tā apvieno: augošu labklājību un ekonomisko spēku, lai palīdzētu veidot globalizāciju, brīvību un tiesības daudzveidīgās to izpausmēs un pāri visam – drošību no kara un apspiestības.
Luksemburgas premjerministrs un ES Padomes bijušais prezidents Klods Junkers ir atzīmējis, ka ikvienam, kas ir nemierā ar Eiropu, vajadzētu apmeklēt karā kritušo kapus. Mēs no sirds tam piekrītam. Eiropā valdošo mieru nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu; mūsu vidū vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kas to ir mācījušies no rūgtas pieredzes. Mūsdienu jaunatnei karš Eiropas Savienības valstu starpā ir neiedomājams – un tāds tas patiešām ir. Tas ir nenovērtējams Eiropas integrācijas sasniegums.
Taču mēs zinām arī, ka mūsu ekonomikas panākumi sakņojas Eiropas iekšējā tirgū. Tas vecākajām dalībvalstīm nesa labklājību un šādas iespējas piedāvā arī jaunajām dalībvalstīm. Mēs vēlamies, lai labi funkcionējoši tirgi būtu kopā ar sociālo taisnīgumu un līdzsvaru. Tieši šāds Eiropas modelis ilgtermiņā varētu garantēt labklājību mūsu pilsoņiem.
Vienīgi kopīgiem spēkiem Eiropas nācijas spēs pastāvēt konkurences cīņā un sekmīgi risināt sarunas ar tādām valstīm kā ASV, Ķīna un Indija, kuru demogrāfiskais svars ir attiecīgi 1,3 un 1,15 miljardi iedzīvotāju ar attiecīgi 9 un 8,5% augstiem izaugsmes rādītājiem. Vienīgi ekonomiski spēcīga, solidaritātē vienota Eiropa spēj vadīt globalizācijas spēkus. Tā globalizācijai var piešķirt sociālo dimensiju, ko mēs uzskatām par tai nepieciešamu. Tādējādi mēs varam izveidot modeli visai pasaulei.
Iekšējais tirgus nozīmē konkurenci, un tā savukārt prasa pūliņus un elastību. Godīga konkurence arī nodrošina labākus produktus un pakalpojumus patērētājiem. Cita ceļa nav, ja vēlamies saglabāt un vairot mūsu labklājību.
Eiras ieviešana bija vēl viens svarīgs solis, arī politiskajā aspektā. Tā ir ievērojami veicinājusi monetāro stabilitāti, zemākus aizdevuma procentus, pārskatāmību, pazeminātas darījumu izmaksas, finanšu tirgu integrāciju un cilvēku mobilitāti. No tā iegūst arī ārpus eiras zonas esošās dalībvalstis.
Mēs nedrīkstam izniekot to, ko esam izveidojuši, mums stingri jātur rokā nākotnes iespējas. Bet, lai to darītu, ir jāzina, ko mēs gribam.
Eiropas Savienība jau tagad ir daudz kas vairāk nekā brīvās tirdzniecības zona. No sākuma tā bija iecerēta kā politisks projekts. Tā ir kopiena ar kopīgu likteni, kopīgām vērtībām un principiem. Šo principu skaitā ir brīvība, demokrātija, līdztiesība un likuma vara, plurālisms un cilvēka cieņas ievērošana, sociālais taisnīgums un solidaritāte.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina sava apņēmība sekmēt zināšanas un novatorismu kā ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēku un vēl vairāk jāstrādā pie strukturālās reformas. Tas ir vienīgais ceļš, kā padarīt savas ekonomikas dinamiskākas.
Bet pats svarīgākais – ES ar pasauli ir jārunā vienā balsī. Tikai tā ES varēs likt lietā savu ekonomisko un politisko svaru. Tikai tā tā varēs palīdzēt sekmīgi risināt globālās problēmas. Tas ir tas, ko gaida mūsu partneri citur pasaulē.
Tagad mums mierīgā gaisotnē jāapsver, kā varam atgriezt Eiropas kuģi uz kursa. Ar ko ir jāsāk?
• Ir nepieciešama demokrātiskāka, pārskatāmāka un efektīvāka ES gan mūsu pašu interesēs, gan lai pastāvētu globalizācijas apstākļos.
• Ir nepieciešams izstrādāt veidus, kā cilvēkus vairāk iesaistīt Eiropas projektā un padarīt tos par šī projekta īstenošanas un tālākas attīstības sastāvdaļu. Tādējādi ir jāapsver veids, kā ES iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu izteikt savu viedokli par Eiropas jautājumiem.
• Ir ciešāk jāsadarbojas drošības un terorisma apkarošanas jautājumos, kā to vēlreiz ir parādījuši nesenie teroristu uzbrukumi.
• Ir nepieciešama lielāka gatavība uz kompromisiem un lielāka solidaritāte. Tas ir Eiropas projekta stūrakmens visu dalībvalstu interesēs.
• Eiropai ir jāsagatavojas nākotnei. Ir jāiegulda līdzekļi Eiropas stiprākajās pusēs: novatorismā, sakaros, izglītībā un zinātnē. Mums ir jāizpēta, cik daudz maksājam Briselei un kā šie līdzekļi tiek tērēti. Šajā jautājumā ir nepieciešams laikus panākt vienošanos, un tāpēc tā arī tiks panākta.
Tagad pilnvērtīgi ir jāizmanto pārdomu laiks. Mēs nedrīkstam zaudēt drosmi, ir jābūt neatlaidīgiem un jāliek lietā izdoma.
VES “atvērto durvju” politika ir izrādījusies veiksmīga. Jaunu dalībvalstu uzņemšana ir devusi Eiropai impulsu un jaunas iespējas.
Tagad mums ir jāizmanto šis laiks un jāiemācās dzīvot 25 valstu Savienībā, kā arī jāizjūt Eiropas identitāte, kura balstās kopīgā vēsturē, kopīgā kultūrā un kopīgās vērtībās, kas nosaka mūsu ikdienas dzīvi un definē mūsu kopīgo Eiropas telpu. Kas attiecas uz paplašināšanās dienaskārtībā esošajiem jautājumiem, jāliek lietā princips pacta sunt servanda. Panāktās vienošanās, protams, ir jārespektē. Potenciālajām kandidātvalstīm uz dalību ES ir nepieciešamas reāli īstenojamas perspektīvas, kas radīs arī papildu stimulus dziļākām iekšējām reformām un Eiropas standartu pārņemšanai. Iestāšanās kritēriji, tai skaitā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un likuma vara, lielā mērā vienlīdz jāattiecina uz visām kandidātvalstīm.
Šajās dienās daudzās valstīs ir sākušies vasaras atvaļinājumi. Daudzi izbaudīs Eiropas skaistākās vietas, nesaskaroties ar robežkontroli un daudzviet pat ar vajadzību mainīt naudu. Tas varbūt ir praktisks veids, kā saskatīt to, ko ikviens var iegūt no Eiropas.
Tieši to mēs negribam palaist garām. Ir jāizmanto kopīgas un vienotas Eiropas iespēja, pildot savu pienākumu pret nākamajām paaudzēm.

Septiņu Eiropas Savienības valstu prezidentu raksts “Vienoti Eiropai”. Valsts prezidenta preses dienesta tulkojums