Okupētas valsts izpārdošana PSRS gaumē

Tirgus konjunktūra un veikalu izpirkšana 1940. un 1941.gadā

Aija Kalnciema, Latvijas Valsts arhīva daļas vadītāja

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada jūnijā sākās naudas un finanšu sistēmas reorganizācija pēc PSRS parauga. 17.jūnijā Ministru kabineta rīta sēdē K.Ulmaņa valdība sanāca pilnā sastāvā un nolēma 17. un 18.jūnijā pārtraukt naudas izmaksu no tekošajiem rēķiniem un noguldījumiem. 20.jūnijā Ministru kabinets pieņēma likumu par noguldījumu un tekošo rēķinu izsniegšanas regulēšanu.

Rindas pie veikaliem Rīgā. 1940.gada jūlijs               Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, Jumava, 1999.

Vienlaikus ar sarkanarmijas ienākšanu Latvijā sākās banku sturmēšana. 17.jūnijā divu stundu laikā pirms valdības izsludinātā ierobežojuma no bankām tika izņemti 2 miljoni latu, jo iedzīvotāji baidījās no t.s. padomju valūtas ieviešanas. Valdība, mēģinot nomierināt iedzīvotājus, presē paziņoja, ka tas nenotiks, jo padomju naudas zīmes nedrīkst būt apgrozībā ārpus PSRS teritorijas.
Drīz vien sekoja nākamie soļi naudas un finanšu sistēmas reorganizācijā – banku nacionalizācija, vērtspapīru izņemšana no apgrozības, valsts krājkasu sistēmas izveidošana.
1940.gada 21.jūlijā Tautas saeima pieņēma deklarāciju par padomju varas nodibināšanos. Bet jau nākamajā dienā saeimas deklarācijā tika paziņots par banku un lielo uzņēmumu nacionalizāciju. 25.jūlijā Ministru kabinets jau sprieda par dzīvokļu rezervēšanu PSRS karaspēka vajadzībām un speciālas komisijas izveidošanu šā darba veikšanai.
1940.gada 21.septembrī tika pieņemts pilnīgi slepenais PSRS TKP un VK(b)P CK lēmums Nr. 1756 – 716 ps par pāreju uz padomju valūtu Latvijas PSR, kurā teikts, ka lēmums tiek pieņemts, “lai novērstu valūtu starpību un nodrošinātu Latvijas PSR strādnieku un kalpotāju algas atbilstoši PSRS pastāvošajai darba algai, kā arī lai īstenotu palīdzību tiem zemniekiem, kuriem zemes ir maz...”. Lēmums paredzēja ar 1940.gada 16.septembri paaugstināt Latvijas PSR darbaļaužu algu, piemēram, pamatskolu un vidusskolu skolotājiem vidēji par 40%; augstskolu profesoriem un pasniedzējiem par 40%; agronomiem par 40%; ārstiem pilsētās par 25%; laukos par 30%... inženiertehniskajam personālam par 30%, ar šā mācību gada sākumu jāatceļ mācību maksa vidusskolās.
Lēmumā bija noteikts, ka “līdz 1940.gada 1.novembrim aizliegts paaugstināt pastāvošās dzīvokļu īres maksas likmes un komunālo pakalpojumu tarifus un Latvijas PSR TKP līdz 15.oktobrim jāiesniedz PSRS TKP apstiprināšanai priekšlikumi par dzīvokļu īres maksas un komunālo pakalpojumu tarifu apmēriem”, vēl bija paredzēts ar 1940.gada novembri ieviest valsts sociālo apdrošināšanu visiem Latvijas PSR strādniekiem un kalpotājiem.
Vienlaikus lēmums paredzēja ar 1940.gada 1.oktobri paaugstināt cenas rūpnieciskās pārstrādes pārtikas precēm līdz 25%, bet rūpniecības precēm līdz 50%, ar 1.novembri veikt otru cenu paaugstināšanu kā rūpniecības, tā rūpnieciskās pārstrādes pārtikas precēm un saglabāt pastāvošās cenas saimniecības ziepēm, sērkociņiem, petrolejai un sālij...
Divu valūtu apgrozības periodā tika noteikts piemērot kursu: viens lats – viens rublis, algu aprēķināt tikai padomju valūtā, banku kasēs ienākušos latus aizturēt un apgrozībā nelaist.
Minētajam PSRS TKP un VK(b)P CK lēmumam sekoja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes paziņojums presē par padomju valūtas ieviešanu Latvijas PSR teritorijā, sākot no 25.novembra. No tekošajiem rēķiniem un noguldījumiem, kas piederēja privātiem uzņēmumiem un personām un kas, atvērti bankās un krājkasēs, lata anulēšanas brīdī nepārsniedz 1000 rubļus pēc noteiktā aprēķina kursa, tika paredzēts izdarīt izmaksas padomju rubļos tekošā rēķina vai noguldījuma robežās.
PSRS TKP 1941.gada 21.martā pieņēma lēmumu par Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR bijušo valūtu anulēšanu, t.i. litus, latus, kronas uzskatīt par anulētiem, savukārt Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK lēmumu par lata anulēšanu, sākot no 25.marta, pieņēma 1941.gada 24.martā.
1940.gada 21.septembrī pieņemtais PSRS TKP un VK (b)P CK lēmums par pāreju uz padomju valūtu Latvijas PSR paredzēja arī visu tirdzniecības uzņēmumu, kuru apgrozījums ir 100 000 latu un lielāks, nacionalizāciju pabeigt no 1940.gada 27. līdz 29.septembrim. Kopskaitā tika nacionalizēti 1144 tirdzniecības uzņēmumi.
Tirdzniecības uzņēmumu otra nacionalizācija sākās 1941.gada 17.maijā un attiecās uz uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums bija lielāks par 50 000 latu. Nacionalizētos tirdzniecības uzņēmumus Rīgā un lielākajās pilsētās nodeva jaundibinātiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem, bet uz laukiem – patērētāju biedrībām. Patērētāju kooperācijas pārkārtošanu Latvijā izdarīja, pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK 1941.gada 15.janvāra lēmumu “Par patērētāju kooperācijas organizēšanu Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR”.
Algu paaugstinājumu septembra otrajā pusē jau oktobra pirmajās dienās neitralizēja cenu pacēlumi. Tas viss vēl vairāk pamudināja iedzīvotājus izlietot brīvos līdzekļus. 1940.gada 1.oktobrī stājās spēkā Tirdzniecības tautas komisariāta izdotais cenrādis, kas bija saistošs visiem tirgotājiem, cenas par 50% bija paaugstinātas: ādas apaviem, kažokādām, vilnas, pusvilnas, kokvilnas, mākslīgā zīda un lina ražojumiem, tāpat arī gataviem apģērbiem. Pārtikas preču cenas tika paaugstinātas par 25%. Negrozītas palika sāls, petrolejas, sērkociņu un saimniecības ziepju cenas.
Jāņem vērā, ka pēc 1940. gada 25.novembra cenu paaugstinājuma cenas Latvijā vēl arvien bija zemākas nekā, piemēram, Ļeņingradā. Tāpēc Latvijā saradās pircēji arī no Padomju Savienības, galvenokārt tie PSRS iedzīvotāji, kas Latvijā bija iecelti dažādos amatos, arī okupācijas karaspēka pārstāvji un viņu ģimenes locekļi, kas pirka cenu ziņā izdevīgās preces un sūtīja tuviniekiem uz Krieviju.
Preču izpirkšana un veikalu sturmēšana 1940. un 1941.gadā labi dokumentēta Latvijas Valsts arhīva fondos, it sevišķi Latvijas PSR Tirdzniecības tautas komisariāta fondā.
Lasītāju interesi var izraisīt Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma direktora ziņojumi par tirgus konjunktūru Latvijas PSR Tirdzniecības tautas komisariātam. Dokumenti ataino gan iepirkšanās drudzi, ko pastiprina baumas par lata izņemšanu no apgrozības, kā arī to, kā iepirkās Liepājas garnizonam piederīgie un viņu ģimenes. Viens no konjunktūras ziņojumiem parāda speciālās apgādes izveidošanos. Ar valsts tirdzniecības uzņēmumiem sāk konkurēt 1941.gada sākumā nodibinātais Vojentorg, Vojenflottorg un Spectorg. Turklāt sākotnēji Vojentorga, Vojenflottorga un Spectorga veikalos preces pārdeva visiem. Dokumenti tapuši ne tikai sarežģītu politisku, bet arī finanšu, naudas, tirdzniecības sistēmas pārmaiņu laikā un satur tirgus ekonomikas analīzes elementus un ieteikumus. Tas liecina, ka zemākā līmeņa speciālisti vēl nebija atcelti un notika pāreja uz plānveida tirdzniecību, kas iznīcināja tirgus konjunktūras mehānismu.

LPSR Liepājā, 1940.g. 20.novembrī

Tirdzniecības Tautas Komisariāts

Latvijas Valsts tirdzniecības
uzņēmums
Liepājā, Sarkanās Flotes pr.6
Tālruņi: 2431, 1139.

Tirdzniecības tautas komisariātam

Rīgā

Konjunktūras ziņojums Nr.1

Raksturīgā pazīme vispārējā tirgus stāvoklī pašlaik ir visās nozarēs pastāvīgi liela vajadzība, kas daudzos gadījumos pārsniedz apgādi. Šī parādība izskaidrojama, no vienas puses, ar to, ka patērētāju pirktspēja sakarā ar algu paaugstināšanu ievērojami cēlusies; bet, no otras puses, daudzas preces netiek piegādātas pietiekošā daudzumā vai nu tāpēc, ka mūsu rūpniecība par maz ražo jeb piegādā, vai arī tāpēc, ka preces nevar importēt no ārzemēm.
Ārzemju preces trūkst visās nozarēs - daži piemēri:
1) velosipēdu un motocikletu daļas,
2) sporta rīki un piederumi,
3) instalācijas piederumi,
4) elektriski aparāti un trauki,
5) dažādi techniski izstrādājumi,
6) garšvielas, eļļas.
No mūsu pašu ražojumiem sevišķi trūkst:
1) gumijas apavi,
2) velosipēdi,
3) radio aparāti,
4) ādas un balatas dzensiksnas,
5) elektriski vadi,
6) vīriešu uzvalku drēbe, vīriešu virskrekli, trikotaža, vilnas šalles, vilnas segas,
7) tauki, olas, makaroni,
8) zaļās ziepes.

Traucējumi tirdzniecības aparāta darbībā pēdējā laikā cēlušies galvenā kārtā no diviem avotiem:
1) preču piegāde no Rīgas ir pārāk nekārtīga un nenoteikta,
2) pircēju pieplūdums ir bieži vien tik liels, ka rodas sadrūzmēšanās un līdz ar to pircēju kārtīga apkalpošana kļūst neiespējama.
Preču labums vispār ir apmierinošs, bet dažu VEF ražojumu kvalitāte pasliktinājusies: jaunākā 3 lampiņu radio uztvērējā M 517 konstatēti defekti, un starp kabatas lampu baterijām “Spīdola” ir diezgan daudz brāķa.
Cenu pacelšana līdz šim nav ietekmējusi apgrozījumu negatīvā ziņā, un jāsaka, ka arī tuvākā laikā minētā apstākļa dēļ nav sagaidāma apgrozījuma samazināšanās. Turpretīm 2 momenti varēs gan ierobežot apgrozījuma apmērus: 1) preču trūkums un 2) rūpniecības pāreja uz pašapgādes sistēmu.

Liepājas valsts tirdzniecības uzņēmuma
direktors: K.Kaģe
Plānu – finansu daļas vadītājs: paraksts J.Luria

Nobeigums sekos