Ārzemju presē

Krievu radiostacijas “Majak-24” raidījumā “Dialogs” aplūkots “šprotu karš”. Raidījuma klausītāji atbildēja uz jautājumu “Vai Latvijas preču (no kurām pazīstamākās Krievijas iedzīvotājiem ir šprotes) boikotam ir kāda jēga?” Kāds no zvanītājiem norāda, ka patiesībā Latvijas un Krievijas attiecības ir valdību problēma, bet cilvēku savstarpējās attiecības ir mierīgas, tomēr viņš atzīmē lielo krievvalodīgo nepilsoņu skaitu Latvijā, kas esot “neprāts”. Lielākā daļa klausītāju uzskata, ka Latvijas preču boikotēšanai varētu būt rezultāti (93% zvanītāju) – pretējs viedoklis ir tikai 3%.

•

Krievu televīzijas programma “Vremja” vēsta: Latvijas valdības plāni saistībā ar valsts gāzes tirgus liberalizāciju draud beigties ar tiesas procesu ar monopolkompāniju “Latvijas gāze”. Tās akcionāri septembra beigās izskatīs jautājumu par prasības ierosināšanu pret valsti. Latvijas valdība grasās atvērt valsts dabasgāzes tirgu atbilstoši ES prasībai, taču “Latvijas gāzes” vadība uzskata, ka līdz ar to amatpersonas pārkāps līgumsaistības.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau” autors Augusts Vinklers raksta, ka eiropieši joprojām ir tālu no eiropeiskas sabiedrības. Rakstā daudz citēts Sandras Kalnietes teiktais Leipcigas gadatirgū. Autors raksta: “Daudz svarīgāka nekā diskusijas par jēdzienu totalitārs ir situācija, ar ko ES ir darīšana pēc paplašināšanās uz austrumiem 2004.gadā – dalībvalstu sadzīvošana ar ļoti atšķirīgu pieredzi 20.gadsimtā pēc Otrā pasaules kara.” Jaunās ES dalībvalstis uztraucot Krievijas jaunā vēstures politika, kas attaisnojot Hitlera un Staļina paktu, apstrīdēdama trīs Baltijas valstu okupācijas faktu, un uzsverot Staļina nopelnus Lielajā Tēvijas karā, bet vecās dalībvalstis gandrīz neesot pamanījušas dramatiskās pārmaiņas, ko Krievijā pavadot vispārēja nacionālās un autoritārās tendences pastiprināšanās. Francijas un Vācijas valdības Krievijas politikā orientējoties pēc ekonomiskām un šķietamām ģeostratēģiskām interesēm. Izpratne par igauņu, latviešu un lietuviešu bažām gandrīz neesot jūtama. Līdzjūtības un solidaritātes žestus rietumeiropieši esot atstājuši ASV prezidentam. Šāda Rietumu iekšējā darba dalīšana draudot padziļināt plaisas paplašinātās ES iekšienē. “ES, kas nevar balstīties uz “mēs sajūtu”, atkal attīstīsies par brīvās tirdzniecības zonu un dos impulsu renacionalizācijai.”

•

Britu “The Financial Times”: Patiesā pārbaude Tonija Blēra ES prezidentūrai būs viņa spēja radīt jaunu izpratni par ES turpmākās attīstības virzienu. Raksta autors domā, ka Lielbritānijai ekonomiskajā sfērā ir pietiekami daudz pozitīva, ko piedāvāt ES kā paraugu.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Saasinās konflikts starp Minsku un Varšavu, konflikta pamatā ir Lukašenko režīma īstenotās represijas pret poļu minoritāti. Konsulam Andžejam Bučakam jāatstāj Baltkrievija. Viņš ir jau otrais poļu diplomāts, kuru šogad izraida.

•

ASV “The Washington Post”: Lielbritānijas kā ASV sabiedrotās pozīcija esot bijusi “augsta riska politika”, kas esot to padarījusi vārīgu pret teroristu uzbrukumu draudiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem