• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā latu nomainīs eira. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2005., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112815

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dažādas krellītes uz viena diedziņa

Vēl šajā numurā

19.07.2005., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā latu nomainīs eira

Jautājumi un atbildes

V.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Vai ir ekonomiski izdevīgi saglabāt nemainīgu lata kursu pret eiru?

Atbilde. Šo lata piesaistes eirai trešo iespēju var raksturot kā līdzšinējās stabilitātes līdzsvara saglabāšanas variantu. Eksporta un importa cenas paliks iepriekšējā līmenī. Pēc šā varianta eirai tika piesaistīta Igaunijas krona un Lietuvas lits.

Jautājums. Kā krona un lits tika piesaistīti eirai?

Atbilde. Igaunijas krona jau gandrīz no atjaunošanas sākuma bija piesaistīta Vācijas markai – 1 marka = 8 kronas. 2002.gada 1.janvārī Vācijas marku nomainīja eira pēc pārrēķināšanas koeficienta 1 € = 1,95583 DEM. Ievērojot jaunas valūtas attiecības.
1 eira = 8 kronas x 1,95583 = 15,64664 kronas jeb 1 krona = 0,06391 eira.
Lietuvas lits sākotnēji bija piesaistīts ASV dolāram (USD) pēc attiecības 1 USD = 4 liti. Lai pārietu uz piesaisti eirai (EUR), bija jāvadās no noteikta EUR/USD kursa. Lietuvas banka vadījās no tā, ka 1999.gada janvāra pirmajā dekādē šis kurss līdzinājās 1,15848 jeb 1 USD tika mainīts pret 0,8632 EUR. No 2002.gada 1.janvāra 1 lits tika piesaistīts 0,28962 eirām.
1 eira = 4 liti x 0,8632 = 3,4528 liti jeb 1 lits = 0,28962 eiras.
Kronas un lita piesaistes mehānisms eirai pilnībā saglabāja šo valūtu iepriekšējo iedarbību uz savu valstu ārējo tirdzniecību, nodrošinot izveidojušos līdzsvaru tautsaimniecībā ar piebildi, ka Igaunijas un Lietuvas valūta tagad peldēja līdz ar eiras kursa svārstībām.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kādas valūtas veido SDR grozu un ar kādu īpatsvaru?

Atbilde. Sk.tabulu!
Valūtu īpatsvars SDR valūtu grozā

  1991– 1995 1996– 2000 2001–2006

ASV dolārs  

 40  

 39  

 45

Vācijas marka  

 21  

 21  

 –

Japānas jena  

 17  

 18  

 15

Francijas franks  

 11  

 11  

 –

Lielbritānijas mārciņa  

 11  

 11  

 11

Eira  

 –  

 –  

 29

SDR groza valūtu īpatsvari tiek koriģēti atkarībā no valūtu pielietošanas pasaules ārējā tirdzniecībā katrus piecus gadus. Pēdējā piecgadē tāpat kā iepriekš vislielāku iespaidu uz lata peldošo kursu atstāj ASV dolārs. Šo iespaidu mazina eira, kuras kurss pret USD mainās pretējā virzienā. Mazākā mērā stabilizējošu iespaidu uz lata svārstīgo kursu atstāja Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa. Valūtu riska mazināšana starptautiskajos darījumos bija noteicošais iemesls, kāpēc Latvijas Banka atturējās piesaistīt latu eirai jau 2002.gadā.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kāpēc latu piesaistīja eirai 2005.gada 1.janvārī?

Atbilde. Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā par pilntiesīgu locekli būtiski mainīja situāciju un valsts statusu. Pirmkārt, lata piesaiste eirai bija nepieciešamais solis, lai sagatavotu lata nomaiņu ar eiru. Otrkārt, 2005.gadā ap 80% visu ārējo norēķinu Latvijai jākārto eirās. Treškārt, tiks krāta pieredze norēķināties uz eiras bāzes, sadarboties ar Eiropas Monetāro savienību, eiras zonas 12 valstīm.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kādi ieguvumi ir Latvijas tautsaimniecībai, piesaistot latu eirai?

Atbilde. Galvenais ir tas, ka darījumos, kur norēķinu valūta ir eira, atkrīt risks, kas ir saistīts ar lata kursa svārstībām pret eiru. Tas veicinās Latvijas ārējo tirdzniecību, gan eksportu, gan importu. Lata kurss pret eiru vienmēr būs nemainīgs, konstants. Vienkāršosies norēķini eirās, taupot ne tikai laiku un pūles, bet arī naudu pretriska apdrošināšanas pasākumiem.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kā 2004.gadā mainījās lata kurss pret eiru?

Atbilde. Neraugoties uz SDR stabilizējošo iedarbību, lata kurss pret eiru nemitīgi svārstījās, ko noteica eiras un USD kursa izmaiņas. Dominējošā tendence: ASV dolāra kurss krītas, eiras ceļas. Ja 2004.gada sākumā pasaules valūtas tirgū 1 eira svārstījās ap 1,20 USD, tad gada nogalē 1 eira peldēja jau ap 1,30 USD.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kādu lata piesaistes variantu eirai izvēlējās Latvijas Banka?

Atbilde. Sekojot Igaunijas un Lietuvas piemēram, tika izvēlēts variants, kas lata kursu pret eiru saglabā sasniegtā līmenī, lai saglabātu Latvijas ārējās tirdzniecības izveidojušos ietekmi uz valsts tautsaimniecību, līdzšinējo eksporta un importa izdevīgumu. Īstenot šādu līdzsvara saglabāšanas variantu ir visai sarežģīti, jo lata kurss pret eiru nemitīgi svārstās, turklāt no 2001.gada USD pret EUR ir ar noteiktu pazemināšanas tendenci.
Vēl 2003.gadā Latvijas Banka plānoja eiru piesaistes jeb t.s. centrālās paritātes kursu noteikt pēc ārvalstu valūtu tirgus kursiem pārsaistes brīdī atbilstoši 2004.g. 31.decembra dienas slēguma The WM Company/Reuters spot kotēšanai. LB atzīmēja, ka pārsaistes procesā tehnisko grūtību neesot. Latvijas Banka diemžēl neredzēja būtiskas ekonomiskas problēmas, kas neizbēgami saistījās ar lata piesaisti eirai.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (4500 bytes)Jautājums. Kādi mīnusi ir LB ierosinātajai lata piesaistei eirai?

Atbilde. 2003. un arī 2004.gadā nebija zināms, kāds būs eiras/USD kurss un lata/eiras kurss 2004.gada 31.decembra dienas slēguma brīdī. Vairākums ekspertu uzskatīja, ka 1 eira tiks mainīta pret 1,4 – 1,5 USD. Bija arī prognozētāji, kas pauda uzskatu, ka dolāra kurss celsies un 1 eiru mainīs pret 1,0 – 1,1 USD. 31.decembra kurss, kā vienas dienas eiras kurss, var pēkšņi celties vai kristies gadījuma apstākļu dēļ. Atkarībā no konkrēta piesaistes kursa eksporta un importa cenas augs vai pazemināsies. LB plānotais lata piesaistes variants nozīmēja sevi nodot nejaušību varā ar neparedzamām sekām ārējā tirdzniecībā, cenu veidošanā.

Turpinājums sekos

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!