"Varas attieksme pret preses brīvību Krievijā ir slikta"

"Le Monde"

— 2000.09.20.

Vai preses brīvība Krievijā būtu iznīcināta? Kopš vairākiem mēnešiem savas "valsts atjaunošanas" programmas ietvaros Vladimirs Putins ir iesaistījies vadošo masu informācijas līdzekļu pārņemšanas operācijā.

19.septembrī jauns uzbrukums tika vērsts pret Media–Most , galveno opozīcijas preses grupu, kuras vadītājs Vladimirs Gusinskis jūnijā vairākas dienas bija arestēts.

Šīs cīņas centrā ir NTV kontrole, viena no trim galvenajiem Krievijas televīzijas kanāliem. Kremlis jau kontrolē valdības televīzijas tīklu RTR. Pēdējā mēneša laikā tas ir centies uzspiest savu varu arī ORT, ko būtībā kontrolē ietekmīgais Boriss Berezovskis.

Intervijā CNN 8.septembrī Putins izteicās: "Kad oligarhi runā par nepieciešamību aizstāvēt preses brīvību, tas tiek izmantots kā iegansts, lai slēptu savas patiesās finansu intereses."

"Padomju propaganda"

Par vienu no pirmajiem šo uzbrukumu upuriem 9.septembrī kļuva Sergejs Dorenko, ievērojamais ORT žurnālists un Berezovska uzticības persona. Gada laikā viņa vadītajai programmai ir bijis milzīgs iespaids, atļaujoties diskreditēt Lužkova–Primakova aliansi — Kremļa ienaidniekus — vai arī "popularizēt"uzskatus par karu Čečenijā. Tomēr pēdējā laikā Dorenko tikpat asi ir uzbrucis Putinam zemūdenes "Kursk" nogrimšanas laikā.

Krievijas Žurnālistu savienības "Žurnālisti ekstremālās situācijās" centra direktors Oļegs Panfilovs saka: "Berezovskis kā preses brīvības aizstāvis — tas ir joks. Putins atdzīvina padomju propagandu: šī vara, kas ir veidota ar spēka palīdzību, nespēj veidot normālas attiecības ar masu informācijas līdzekļiem."

Žurnālistu savienība ir aktivizējusi protestus pret preses brīvības ierobežojumiem, tāpat kā neskaitāmi vadošie komentētāji.

Politologs Andrejs Piontkovskis apgalvo: "Vladimirs Putins, kas ir VDK pēcnācējs, no visas sirds necieš brīvo presi; un ir sācies tāds process, kas apdraud to vārda brīvību, kura tika iegūta reizē ar Borisu Jeļcinu."

Oļegs Panfilovs saka: "Maskavā brīvajai presei vēl ir kādas pretestības spējas, par ko liecināja ārkārtīgi asā kritika "Kursk" katastrofas laikā, bet provincē tā ir uz iznīkšanas robežas. Vladimira Putina uzvedība iespaido vietējās varas pārstāvjus." Jau gadu Žurnālistu savienība ir novērojusi šī procesa aktivizēšanos, spiediena pieaugumu pret reģionālajiem masu informācijas līdzekļiem.

"Viņi melo!"

Jau vairākkārt Krievijas prezidents ir paudis savu nepatiku par preses darbu. 22.augustā, uzrunājot "Kursk" upuru piederīgos, viņš izteicās: "Viņi visi televīzijā melo! Melo! Melo! Tie ir to cilvēku meli, kuri kliedz pa visu pasauli un kuri desmit gados ir iznīcinājuši mūsu floti un mūsu armiju."

Gada sākumā bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem Krievijas prezidents ķērās pie Babicka skandāla. Viņš sacīja: "Babickis un viņam līdzīgie mēģina mainīt situāciju. Viņš strādātu ienaidnieku un bandītu labā." Tā Putins 10.martā pamatoja ievērojamā kara reportiera "pazušanu."

Oļegs Panfilovs saka: "Pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma daļa 2001.gada budžeta projekta ir pasludināta par "slepenu."" Valdības avoti skaidroja, ka 203 miljonus rubļu izlietojumu esot ietekmējušas "mobilizācijas un pretestības operācijas" un "propaganda", it īpaši attiecībā uz Čečeniju.

Novērotājus satrauc arī kāda cita iniciatīva: Putina pieņemtā "informācijas drošības doktrīna." Tās teksts varētu nozīmēt likumdošanas pārskatīšanu preses jomā. 8.jūlijā Putins paziņoja: "Bez patiesi brīviem masu informācijas līdzekļiem nevar izdzīvot Krievijas demokrātija." Kremļa darbības šo apgalvojumu neapliecina.

Fransuā Bonē