"Cilvēktiesību ievērošana Čečenijā izvirzās priekšplānā"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.22.

Pirmoreiz kopš pagājušā gada vasaras Krievijas un Eiropas parlamentāriešu domas par notiekošo Ziemeļkaukāzā gandrīz sakrita.

Ceturtdien notikusī sēde "par ekonomikas un sociālās sfēras atjaunošanas, tiesību un cilvēka brīvības ievērošanas darba organizāciju Čečenijas republikā" Krievijas Valsts domē daudziem viesa lielas cerības.

Ar pamatziņojumu uzstājās Valsts domes sabiedriski politiskās un sociāli ekonomiskās situācijas un cilvēktiesību ievērošanas Čečenijā komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Tkačevs. Viņa izvirzītās cilvēktiesību pārkāpumu problēmas var novērtēt kā pirmo kritiku pār federālajiem spēkiem otrās čečenu kampaņas laikā tik augstā oficiālā līmenī. Viņa atzīšanās, ka šajā sfērā ir bijuši pārkāpumi, mazliet maina kopainu, ko bija radījusi augstākā Krievijas vadība, apgalvojot, ka Čečenijā sāk atjaunoties mierīga dzīve. Tkačevs apsūdzēja izpildvaru, ka tā nemana savas kļūdas un izliekas, ka viss ir kārtībā. Taču, pēc viņa domām, Čečenijā veidojas nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu aina neatkarīgi no nacionalitātes un reliģiskās pārliecības, bet atbildību par daļu šo pārkāpumu viņš uzlika bruņoto spēku pārstāvjiem un tiesībsargājošajām institūcijām. Deputāts uzskata, ka noziegumi pret iedzīvotājiem, kurus veic dažas personas ar uzplečiem, "bieži sagrauj vietējo iedzīvotāju cerības, kuras mierīgie pilsoņi atbrīvošanas laikā no kaujiniekiem lika uz federālajiem spēkiem".

Pirmoreiz tik augstā līmenī tika izskatīta cilvēktiesību pārkāpumu problēma, kas ir saistīta ar nemotivētām "tīrīšanām", operācijām narkotiku, ieroču un citu tamlīdzīgu lietu meklēšanā.

Šajā sēdē piedalījās arī Eiropas Padomes un EPPA pārstāvji. EP ģenerālais sekretārs Valters Švimmers aicināja Krievijas varas iestādes sniegt visu pieejamo informāciju par 18 tūkstošiem cilvēku, kuri ir pazuduši bez vēsts Ziemeļkaukāzā. Viņš izteicās, ka Krievija ir ļoti svarīgs EPPA biedrs un dod nopietnu ieguldījumu tās darbā, tāpēc Eiropa gaida Krievijas Valsts domes atgriešanos uz sesiju.

Iļja Maksakovs