"Vai demokrātijas slepenie soļi Krievijā?"

"The Washington Times"

— 2000.09.22.

Ir trīs galvenie raksturlielumi, kas piemīt vairumam Trešās pasaules valstu.

Pirmkārt, tās spēj sevi uzturēt, tikai pārdodot savus dabas resursus, otrkārt, šo valstu elites dzīvo bagātībā un pārpilnībā, kamēr vienkāršā tautā ir badā, treškārt, vēlēšanas, ja tādas vispār notiek, ir fiktīvas.

Krieviju kopš zemūdenes "Kursk" traģiskās bojāejas daži Rietumu analītiķi ir salīdzinājuši ar "mazattīstīto Āfrikas valsti Augšvoltu, kurai pieder raķetes". Deivids Saters, šīs traģiskās zemes Krievijas ilgstošs novērotājs, raksta, ka gandrīz 40% cilvēku tajā dzīvo nabadzībā, Krievijas iekšzemes kopprodukts kopš 1992. gada ir samazinājies gandrīz uz pusi, un tā dzīvo, pārdodot naftu, gāzi un dārgmetālus, tādējādi spējot importēt patēriņa preces. Kas attiecas uz vēlēšanām, tad tās nav notikušas ne carisma, ne boļševisma laikos. Kopš padomju impērijas sabrukšanas 1990. gadā ir notikušas sešas vēlēšanas — trīs prezidenta un trīs Domes.

Pēdējās prezidenta vēlēšanas, kas notika šā gada 26. martā, "Moscow Times", neatkarīgs dienas laikraksts angļu valodā, ir nodēvējis par koruptīvām. Laikraksts pieder kādai dāņu kompānijai un dažām Krievijas korporācijām. Pagājušajā nedēļā tas publicēja dokumentu, kas atklāja viltojumus vēlēšanās. Izklāsts, kas sastāv no astoņām lappusēm, balstās uz tiešiem vēlēšanu novērotāju grupas ziņojumiem, kurus vadīja Jevgeņija Borisova. Pusgadu viņi aptaujāja vēlētājus un amatpersonas, lai zinātu, kas tad īsti notika vēlēšanu laikā un pēc tām. "Moscow Times" citēja aprakstus pēc atgriešanās no Dagestānas, kuros bija teikts, ka tur tika Putinam pierakstīts 551 000 papildu balsu, pie vēlēšanu urnām Tatarstānā balsotājiem par Putinu par velti tika dots šņabis, ir tikuši pārrakstīti vēlēšanu rezultāti Baškartostānā, kur priekšgalā izvirzījās Putina sāncensis komunistu līderis Zjuganovs. Bija arī tāda viltošanas prakse, kā bērnus pieskaitīt pie pieaugušiem vai vienkārši pierakstīt uzvārdus uz labu laimi. "Moscow Times" raksta: "Dažos gadījumos korumpētas vēlēšanu komisijas amatpersonas aizpildīja fiktīvus vēlēšanu biļetenus speciāli ierīkotās fiktīvās telpās".

Vladimirs Putins, eksčekists un aizejošā prezidenta Borisa Jeļcina izvēlētais pēctecis, 26. marta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu vairākumu — 52,94% vai 2,2 miljoniem vēlētāju balsu. "Moscow Times" raksta, ka trijos mēnešos starp 1999. gada 19. decembra Domes vēlēšanām un 26. marta prezidenta vēlēšanām oficiāli reģistrēto vēlētāju skaits audzis par 1,3 miljoniem vēlētāju, un, kā raksta laikraksts, tam nav izskaidrojuma. Ziņojums turpina: "Neizbēgams secinājums ir tas, ka tiešās un atklātās vēlēšanās 26. martā bez krāpšanās Putins nebūtu uzvarējis. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka 2000. gada pavasarī un vasarā Putins bija pats populārākais kandidāts."

Satraucoši ir tas, ka, pēc Krievijas likumiem, ārzemju novērotājiem bija jādod visplašākās iespējās vēlēšanu dienā novērot notiekošo un tādējādi novērst iespējamo krāpšanu. Bet novērotājiem nebija iespēju būt visur klāt, jo bija 95 000 vēlēšanu iecirkņu. Eiropas Drošības un sadarbības padomei prezidenta vēlēšanām bija izveidota 400 novērotāju komanda, un tikai 40 no tiem bija kādas zināšanas par Krieviju vai valodas prasme.

"Moscow Times" vaļsirdīgi rakstīja: "Neviena no sešu mēnešu laikā intervētajām personām nevarēja sniegt tiešus pierādījumus, ka vēlēšanu viltojumi nāca kā tieša pavēle no Kremļa". Tomēr ir nepārprotami pierādījumi, ka kādā no Krievijas 89 reģioniem "pavēle viltot vēlēšanu rezultātus nāca no valdošajām institūcijām, no kurām vairums bija tuvās attiecībās ar Putina Vienības partiju".

"London Times" raksta, ka ziņojums par balsu pirkšanu un viltošanu ir pārliecinošs diezgan, lai radītu šaubas par Putina kā Krievijas prezidenta leģitimitāti.

Stanfordas profesors Larijs Diamonds lieto frāzi "pseidodemokrātija" attiecībā uz tādām valstīm kā, piemēram, Azerbaidžāna, ko vada izbijis VDK funkcionārs Heidars Alijevs. Profesora otra lietotā kategorija ir vēlētā demokrātija, kuru varētu attiecināt uz Jeļcina Krieviju. Putina Krievija šobrīd slīd atpakaļ pseidodemokrātijā, un, ja prezidenta vēlēšanas ir vadmotīvs nākotnei, tad tas ir ceļš uz autoritārismu.

Arnolds Beihmanis