"NATO pārspēj Krieviju"

"Die Welt"

— 2000.09.23./24.

Maskava sūdzas par sliktajām attiecībām ar Rietumu aizsardzības aliansi. "Die Welt" saruna ar Alekseju Arbatovu.

Krievija meklē pasaulē jaunu lomu. No "Welt am Sonntag" Bundesvēra foruma nobeigumā ar krievu zinātnieku un Valsts domes deputātu Alekseju Arbatovu par Krievijas valsts militāro nākotni sarunājās Mihaels Štirmers.

Die Welt : Vai Krievijas attiecības ar NATO ir tādas, kādām tām jābūt?

Arbatovs : Nē. Ir daudz sliktāk, nekā mēs pirms desmit gadiem gaidījām.

Welt : Ko jūs gaidījāt?

Arbatovs : Ciešāku sadarbību, augošu Krievijas integrāciju NATO struktūrās, it kā sava veida aliansi.

Welt : Ieskaitot veto pret NATO lēmumiem?

Arbatovs : Dažkārt jā. Piemēram, kopējo miera misiju gadījumos. Mēs vēlamies struktūras kopējai lēmumu pieņemšanai.

Welt : Pirms 18 mēnešiem trīs Vidusaustrumeiropas valstis kļuva par NATO dalībniecēm. Ko atnesīs nākamā paplašināšanas kārta?

Arbatovs : Tas ir atkarīgs no valstīm. Ja tās būs bijušas Padomju savienības sastāvā un tām būs tiešas robežas ar Krieviju, tad iestāsies nopietna krīze. Pašreizējās attiecībās, kad mums nav ne kopēju bruņoto spēku, ne arī kopēju struktūru, mēs viens uz otru raugāmies kā uz potenciālu pretinieku. NATO attīsta bruņotos spēkus, kas varētu tikt iesaistīti pret Krieviju, un Krievija plāno bruņotos spēkus, kas kalpotu aizsardzībai pret NATO. Šodien NATO pārspēj Krieviju gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Līdz ar nākamo paplašināšanos NATO nonāks līdz Krievijas robežām.

Welt : Jūs runājat par Baltijas valstīm?

Arbatovs : Jā. Jau pirmā paplašināšana radīja vēsumu attiecībās. Putina mēģinājums tās atdzīvināt tika formāli pieņemts zināšanai. Vairs nav nekā no tiem plāniem un cerībām, kas bija pirms sešiem, septiņiem gadiem. Krievijas elite noraida NATO.

Welt : Kādi ir Krievijas bruņoto spēku restrukturizācijas motīvi?

Arbatovs : Tie, kurus Krievija mantoja no Padomju savienības, ir pārāk lieli. Krievijas draudu analīze ir diferencēta: pastiprinās konflikti dienvidos, konfliktu potenciāls Rietumos pret NATO, sacensība par Kaspijas naftas un gāzes rezervēm un cauruļvadiem, kā arī tālākā perspektīvā problēmas austrumos. Krievija vēlas globālu līdzsvaru ar ASV.

Welt : Krievijas militārā industrija Ķīnai pārdod modernas sistēmas: peļņas vai stratēģiskās interesēs?

Arbatovs : Runa galvenokārt ir par materiālajām interesēm. Bruņojuma industrijas apjoms ir samazinājies par 90%. Tā izmisīgi meklē pasūtījumus. Krievija negrib pārdot tikai naftu un gāzi vien, bet arī augstas klases tehnoloģiju.

Welt : Vai jūs uzskatāt, ka darījumi pret drošību mazinās spriedzi?

Arbatovs : Par to ir bažas. Tas ir viens no nedaudzajiem punktiem, kurā Krievijas nacionālisti un demokrāti ir vienisprātis. Runa ir par Sibīriju, kas ir mazapdzīvots, milzīgs un resursiem bagāts apgabals. Seši miljoni dzīvo krievu pusē, bet tikai Ķīnas ziemeļu provincēs vien dzīvo150 miljonu.

Welt : Kas krievu stratēģus pie ASV uztrauc visvairāk?

Arbatovs : Pretenzijas uzstāties kā supervarai.

Welt : Bet ASV tāda ir.

Arbatovs : Jā, protams. Taču tai vajadzētu būt gudrākai un savu varu izmantot patiesas pasaules kārtības radīšanai. Pēc divdesmit gadiem daudz kas mainīsies. Parādīsies citas varas un, atsaucoties uz savu spēku, uzstāsies līdzīgi.

Welt : Kādas ir specifiskās ASV izvirzītās apsūdzības?

Arbatovs : Piemēram, ieplānotā nacionālā pretraķešu aizsardzības sistēma, kas tikai pagaidām ir atlikta. Tā samazinās Krievijas atbaidīšanas spēku un līdz ar to tās pēdējo drošības balstu. Turklāt ASV grib paplašināt NATO.

Welt : Un kas vēl?

Arbatovs : Amerika grib būt pasaules policists un patvaļīgi izmantot militāro varu pret tādām valstīm kā Irāka. Tā nav pareizā metode. Tiek apieta ANO Drošības padome. ASV vēlas hegemoniju, nevis kārtību pasaulē.

Welt : Vai tas nozīmē, ka būtu pieņemama no aizspriedumiem brīva (progresīva) amerikāniskā pasaules kārtība?

Arbatovs : Starptautisko tiesību ietvaros, jā. Taču pašreiz ASV novājina Apvienotās Nācijas. Tas izraisa pretestību.