"Tiek veidota Eirāzijas ekonomiskā savienība"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.23.

Kazahijas premjerministrs Kasimžomarts Tokajevs: "Mums ir mērķtiecīgi jāiet integrācijas ceļš".

— "Tūkstošgades sanāksmē" Ņujorkā prezidents Nazarbajevs uzstājās ar ieteikumu pastiprināt ANO lomu konflikta noregulēšanā Afganistānā. Vai jūs neuzskatāt, ka situācija ap Afganistānas problēmu ir pasliktinājusies, sākot ar brīdi, kad talibi ieņēma Kabulu, un ka ne tikai ANO ir atbildīga par to?

— Tobrīd vēl eksistēja Līgums par kolektīvo drošību, kas kopš tiem laikiem ir pārcietis vairākkārtīgas izmaiņas, kad no šī līguma izstājās Uzbekistāna. Mēs uzskatām, ka līgums vēl nav zaudējis savu efektivitāti, un esam gatavi strādāt šajā organizācijā. Uzbekistāna velta savas pūles divpusēju attiecību noregulēšanai šajā rajonā, un pirmkārt ar Krieviju, kas ir pašsaprotami. Es uzskatu, un arī daudzi autoritāri eksperti uzskata, ka Krievijai ir nozīmīga un vajadzīga loma šī konflikta noregulēšanā. Tā sarunā ar mani izteicās arī ismailitu līderis Aga Hans.

Ap Afganistānu vēl joprojām norisinās liela ģeopolitiska spēle. Pašreizējās situācijas aizsākums ir meklējams jau pagājušā gadsimta beigās. Un, kā tas ir bijis jau agrāk, katrai pusei ir savas intereses: vieni atbalsta talibus, citi — Ziemeļatlantijas aliansi. Uz lietām ir jāskatās reāli — tuvākajā laikā pasaule diezin vai atjaunos vairākkārt cietušo Afganistānas zemi.

Kas attiecas uz ANO, jau agrāk tika pieliktas pūles pastiprināt tās lomu konflikta noregulēšanā. Bet tās izrādījās veltīgas. Savukārt mēs esam Afganistānas koalīciju valdības izveides piekritēji, un mēs nekad neesam mazinājuši kustības "Taliban" nozīmi šajā valstī. Patiesībā tas ir liels spēks, kas kontrolēja līdz 90 procentiem valsts teritorijas. Taču līdz šim tas nav izdevies — kustības "Taliban" vadība negrib ne ar vienu dalīties savā varā.

Kazahstānas prezidenta prasības ir visai loģiskas — ANO lomai šeit būtu jābūt efektīgākai. Taču šai organizācijai vēl nav iespējas reāli sekmēt miera atjaunošanu mūsu reģionā. Apmēram pirms trim gadiem ANO pieņēma rezolūciju par embargo ieroču piegādei Afganistānai. Pieņēma, nebūdama pārliecināta, ka tā jebkad tiks ievērota. Tajā nav tik daudz ANO vainas, cik nelaimes. Kopā saiet kaut kādas rezolūcijas autori un valstis, kas, viņuprāt, šo rezolūciju atbalsta. Rezolūcija tiek virzīta caur ANO, bet pēc tam par to atceras tikai tās iniciatori un neliels skaits ANO ierēdņu. Turklāt ieroču piegāde Afganistānai nevis samazinājās, bet ieguva masveida raksturu. Lūk, ko bija domājis Nursultans Nazarbajevs, runājot par ANO efektivitātes palielināšanas nozīmību.

Sergejs Kozlovs