Par ārlietu ministra dalību ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē Briselē

Pirmdien, 18.jūlijā, ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) Briselē.
Vispārējo lietu padomē Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeks Strovs iepazīstināja ar ES prezidentūras darba programmu turpmākajiem sešiem mēnešiem. Prezidentūra apliecināja apņēmību sekmēt progresu sarunās par ES finanšu ietvaru no 2007. līdz 2013.gadam.
ES paplašināšanas kontekstā Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja ministrus ar priekšlikumu Vispārējai ES pozīcijai par pievienošanās sarunām ar Turciju. Padome nolēma sīkāk pārrunāt ar ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Horvātiju un Turciju saistītos jautājumus ES ārlietu ministru neformālās sanāksmes laikā septembra sākumā. Ministri vēlreiz uzsvēra, ka ES iepriekš pieņemtie lēmumi par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar iepriekšminētajām valstīm ir spēkā un nav pamata tos mainīt.
ES ārlietu ministri pauda bažas par situācijas attīstību Uzbekistānā un izteica cerību, ka tikko ieceltā ES īpašā pārstāvja Centrālāzijā Jana Kubiša vizīte šajā reģionā drīzumā ļaus gūt pilnīgāku ieskatu par notiekošo un apzināt iespējamos risinājumus.
Padomē notika plašāka diskusija par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tūkstošgades pārskata konferences sagatavošanu un plānotajām ANO Drošības padomes reformām. ES Padome izteica pateicību ANO ģenerālsekretāra īpašajiem sūtņiem – Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Īrijas ārlietu ministram Dermotam Ahernam par paveikto darbu reformu veicināšanā.
Ārējo attiecību padomes sesijas nobeigumā Igaunija informēja par robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas procesu. Turpinot šo jautājumu, ārlietu ministrs Artis Pabriks iepazīstināja ES kolēģus ar aktuālo situāciju sakarā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu. ES Padome, augstais pārstāvis Havjers Solana un ES komisāre ārlietās Benita Ferēro-Valdnere pauda pilnīgu atbalstu un izpratni abām valstīm šajā jautājumā, kur, neskatoties uz atšķirīgo taktiku robežlīguma risināšanā, pašreiz tās ir vienādās pozīcijās. Vienlaikus tika norādīts, ka tuvākajā laikā nav prognozējams progress situācijas attīstībā, tomēr uzvērts, ka Igaunijas un Latvijas robežlīguma jautājums ar Krieviju ir un paliks Eiropas Savienības uzmanības lokā.
Ārējo attiecību padomes sesijā tika apspriesta arī 5.septembrī plānotā ES un Ķīnas sammita sagatavošanas gaita, ministri pārrunāja aktuālo situāciju Tuvo Austrumu miera procesā, Libānā un Sīrijā, kā arī Zimbabvē. ES Padome atzinīgi novērtēja šā gada 16.jūlijā Helsinkos panākto vienošanos starp Indonēzijas valdību un Acehas reģiona pārstāvjiem.

Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments