Miljona ielāps uz izskalotajiem Latgales ceļiem

Pavasara plūdos izskaloto Latgales ceļu salabošanai līdz braukšanai derīgam stāvoklim Ministru kabinets 12.jūlija sēdē nolēma no valsts budžeta piešķirt vienu miljonu latu. Kā zināms, lielajās lietavās visvairāk cieta bēdīgā stāvoklī esošie pašvaldību ceļi. To ne vien pienācīgai, bet pat pieticīgai uzturēšanai naudas trūkst jau vairāk nekā desmit gadus.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Vispirms darbi, tad nauda

Kaut nauda līdz to saņēmējiem – Latgales rajonu pašvaldībām – vēl nav nonākusi un pēc Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Sarmas Kočānes skaidrojuma solās tikt ieskaitīta augusta sākumā, daudzviet remontdarbi jau veikti avansā. Pretējā gadījumā jebkura satiksme pa šiem ceļiem izskaloto caurteku, gājēju tiltu un pārrāvumu dēļ būtu paralizēta. “Lai nekavētos vēl vairāk, uz gaidāmo valsts budžeta grozījumu rēķina naudu šobrīd aizņemamies no decembrī pašvaldību autoceļiem paredzētajām valsts mērķdotācijām. Ministru kabineta lēmums par viena miljona latu piešķiršanu plūdos cietušajiem ceļiem kalpos par garantu, ka pašvaldības ikmēneša dotāciju savu autoceļu uzturēšanai saņems arī decembrī.”
Kādiem remontdarbiem pašvaldības ir iecerējušas izlietot valsts piešķirto naudu?
Par to “LV” pastāstīja Latgales reģiona attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs, Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts. Ceļu remontam visnotaļ pieticīgo summu, salīdzinot ar Latgales reģiona attīstības aģentūras iesniegto pieprasījumu, valdība tomēr nolēma par 200 tūkstošiem latu samazināt. Līdzekļi tiks sadalīti starp sešiem Latgales rajoniem – Daugavpils, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes. Lauvas tiesu saņems visvairāk cietušais Daugavpils rajons, 23% nonāks Preiļu rajonam, 20,7% – Krāslavas, 4,7% – Jēkabpils, 1,6% – Rēzeknes, bet 1% – Ludzas rajonam.

Samazinājums pēc būtības

Sarunā V.Aizbalts norādīja, ka 200 tūkstošu latu samazinājums ir būtisks un katrā rajonā būs jālemj, kur rast iespējas kompensēt starpību. Piemēram, pēc Daugavpils rajona aprēķiniem, remontdarbiem būtu nepieciešami 755 tūkstoši latu, bet iedalīti ir 490 tūkstoši. Iemeslu, kāpēc Latgales pašvaldību prasītā summa ir samazināta, Satiksmes ministrijas pārstāve skaidro ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” ekspertu apsekojuma rezultātiem. “Mēs nenoliedzam, ka pašvaldību ceļu stāvoklis ir slikts, tomēr mūsu eksperti nāca pie atzinuma, ka atsevišķas pašvaldības uz plūdu seku novēršanas rēķina gribēja veikt arī citus uzlabojumus,” skaidro Sarma Kočāne.
Situāciju sarežģī tas, ka neatliekamākie darbi ceļu pārrāvumu remontam jau veikti. Uzņēmumi to ir darījuši, apzinoties situācijas nopietnību un uzticoties pašvaldībām, ka par padarīto darbu samaksa būs. “Ja remontdarbi uz kāda ceļa ir veikti par lielāku summu nekā ir piešķirta attiecīgajam rajonam, pašvaldībām savā starpā būs jāvienojas, kādā veidā segt summas starpību. Viens no risinājumiem ir kompensēt to no ikmēneša valsts budžeta dotācijām,” uzskata Satiksmes ministrijas pārstāve.

Mācība vai mirkļa mierinājums?

Kā stāsta aculiecinieki, ceļu un lauku applūšanu sekmēja ne vien ilgākā laika posmā nepārejošās lietavas, bet arī gadiem pienācīgi nekoptie un netīrītie grāvji, caurtekas un meliorācijas drenāžas. Ūdens nevar aizplūst pa aizaugušu grāvi, tādēļ tas tecējis pa ceļu un to izskalojis. Līdzīgā stāvoklī atrodas arī meliorācijas sistēma. Šī pavasara pieredze mudinājusi Latgales rajonu pašvaldības vērsties Zemkopības ministrijā ar pamatotu priekšlikumu valstij nākamā gada budžetā meliorācijas sistēmu uzturēšanai atvēlēt prāvākus līdzekļus nekā līdz šim.
“Ja nespējam mācīties no pašu pieredzes, par savu aušību nāksies ciest vēlreiz. Ar šo miljonu latu īsti nepietiek minimālo katastrofālo seku novēršanai, tādēļ aplam runāt par situācijas normalizēšanu. Katram no paš-valdību ceļiem būtu nepieciešama desmit reizes lielāka naudas summa, lai ceļus padarītu normāli izbraucamus. Es nešaubos sacīdams, ja līdzīgas lietavas atkārtosies, kopā ar tām atgriezīsies plūdi,” tā V.Aizbalts.
Valsts finansējuma palielināšana meliorācijas sistēmu uzturēšanai ir vienīgā iespēja, jo iespēju rast papildu finansējuma piesaisti no ES fondiem un programmām diemžēl nav. Ne šajā ES programmēšanas periodā, ne arī nākamajā Latvijas attīstības plānā šī joma nav minēta kā prioritāte vai tai pakārtota aktivitāte.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Izskaloto autoceļu remontam piešķirto līdzekļu (1 miljons latu) sadalījums pa rajoniem

Daugavpils rajons Ls 490 000 49,0 %
Jēkabpils rajons Ls 47 000 4,7 %
Krāslavas rajons Ls 207 000 20,7 %
Ludzas rajons Ls 10 000 1,0 %
Preiļu rajons Ls 230 000 23 %
Rēzeknes rajons Ls 16 000 1,6 %.