"Ko nespēj internets"

"The Economist"

— 2000.08.19.–25.

"Nav iedomājami kari un konflikti starp tautām, kad pasaulē ir radīts šāds instruments domu apmaiņai pasaules nāciju starpā."

Šādus vārdus teicis kāds viktoriāņu laika cilvēks pēc tam, kad 1858. gadā tika atklāts pirmais transatlantiskais telegrāfa kabelis. Vēl šodien cilvēki izsaka līdzīgus apgalvojumus par jauno tehnoloģiju viestajām pārmaiņām. Vairākkārt izskanējis viedoklis, ka līdz ar biotehnoloģijas attīstību tiks atrisinātas bada problēmas pasaulē. Tāpat ir cerība, ka, pateicoties gēnu inženierijas jaunākajiem sasniegumiem, tiks izskausts vēzis un citas cilvēces smagākās slimības. Tāpat milzīgas cerības tiek liktas uz internetu.

Kibernētiskie guru spējuši apburt pasauli ar spārnotām idejām, ka internets izbeigs karus, mazinās piesārņojumu un izskaudīs lielo nevienlīdzību pasaules iedzīvotājos. Protams, internets vēl ir pārāk jauns, lai iedvestu pasaulei ideālismu, tomēr tas ir pietiekami vecs, lai pārliecinātu par "praviešu" apgalvojumu pareizību.

Ir izteikti daudzi pareģojumi par interneta brīnumaino spēku. Kā vienus no optimistiskākajiem var minēt Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieku apgalvojumus par interneta ietekmi uz miera procesu pasaulē. Viens no šiem guru, Nikolass Negroponte, apgalvojis, ka, pateicoties internetam, "nākotnes bērni nekad neiepazīs nacionālismu". Savukārt viņa kolēģis Maikls Dertuzoss rakstījis, ka digitālās komunikācijas pasaulei nesīs "datoru radītu mieru", kas "ļaus izskaust etnisko konfliktu un nacionālo naidu uzliesmojumus nākotnē." Galvenā šo zinātnieku ideja ir tā, ka komunikāciju attīstība spēs samazināt nesaskaņas un novērst konfliktus.

Ak vai, diemžēl, šādas cerības nav nekas jauns! Itin bieži jauno tehnoloģiju parādīšanās tiek saistītas ar miera procesu pasaulē. Arī lidmašīnu parādīšanās 20. gadsimta sākumā modināja cerības uz mieru pasaulē, jo arvien straujāk attīstīsies komunikācijas pasaules tautu starpā. Pirmais pasaules karš pārvilka strīpu šīm cerībām. Kārta bija pienākusi radio. "Nācijai jāizplata miers pār citām nācijām," — tāds bija lieliskais britu BBC radio moto. Diemžēl, Ruandas radio reiz par visām reizēm pierādīja, ka radio nav tikai miera līdzeklis vien.

Galvenā cilvēku kļūda ir uzskats, ka karu cēlonis ir izpratnes trūkums, pārpratumi starp atsevišķiem indivīdiem. Ja arī tas būtu galvenais iemesls, tad tikpat vienkārši arī internets spēj radīt konfliktus starp cilvēkiem. Naidīgas runas un tolerances trūkums ir parādības, kas sastopamas kā uz ielas ikdienas sarunās, tā arī internetā. Internets veicina komunikāciju, bet nespēs novērst cilvēces pašas radīto postu — karu.

Bet vai tas spēs mazināt enerģijas patēriņu un piesārņojuma līmeni pasaulē? Vašingtonas zinātnieki Enerģijas un klimata risinājumu centrā (EKRC) veikuši kādu pētījumu par enerģijas patēriņu 1997. un 1998. gadā. Iegūtie dati liecina: lai gan Amerikas ekonomika piedzīvojusi 9% ekonomisko pieaugumu šais divos gados, enerģijas patēriņš palicis gandrīz nemainīgs. EKRC zinātnieki apgalvo, ka internets spēj papīru un kompaktdiskus pārvērst elektronos, pateicoties internetam, smagos autofurgonus aizstāj optiskie kabeļi. Kādā entuziasma pilnā avīzes virsrakstā redzams aicinājums "Saudzējiet pasauli — iepērcieties internetā!"

Diemžēl, pasaules glābšana ir daudz sarežģītāka. Protams, jāpiekrīt, ka iepirkšanās internetā rada daudz mazāku kaitējumu apkārtējai videi, nekā braukt iepirkties. Ja pasūta pārtikas preces internetā un saņem tās mājās, ja preču piegāde notikusi pietiekami saprātīgi, jāsecina, ka vienas smagās automašīnas brauciens pie pasūtītājiem radīs daudz mazāku piesārņojumu nekā desmitiem privāto automobiļu ceļš uz veikalu un atpakaļ. Tāpat arī avīžu, žurnālu un dažādu dokumentu lasīšana internetā ir daudz efektīvāka nekā to fiziska iespiešana un piegāde. Šodienas aktivitātes internetā nenoliedzami ekonomē enerģiju, taču ar noteikumu, ka šīs darbības spēj aizstāt aktivitātes reālajā pasaulē. Ja cilvēks spēj iepirkties internetā tikpat labi, kā tas notiek veikalā, tad šīs darbības ieguvums ir enerģijas ietaupījums.

Ar internetu eiropiešiem ir radīta lieliska iespēja pasūtīt grāmatas no Amerikas, pirms tās vēl piegādātas tirdzniecībai Eiropā. Bet vēl efektīvāk ir lasīt dokumentus tieši internetā, protams, ar nosacījuma, ka tas samazina izdrukātās "makulatūras" apjomu.

Svarīgi ir apzināties faktu, ka ar katru brīdi arvien vairāk biroju un māju tiek pieslēgts internetam. Miljoniem datoru, serveru, modemu, printeru un citu ierīču patērē milzīgu apjomu elektroenerģijas. Datori arvien izteiktāk kļūst par ikdienišķu instrumentu, kas, tāpat kā radio, nereti tiek atstāti ieslēgti visu diennakti. Kāds Amerikā veikts pētījums liecina, ka aptuveni 8% kopējā elektroenerģijas patēriņa ASV tiek patērēts datoriem, kas pievienoti internetam. Milzīgās "serveru fermas" — noliktavas, kas pilnas ar datoriem un to dzesēšanas iekārtām — izraisījušas ievērojamu pārslodzi un elektroenerģijas problēmas Silikona ielejā.

Bet kā tad ar ticību, ka internets spēs samazināt nevienlīdzību starp pasaules iedzīvotājiem? Pētījumā, kas veikts Amerikas Tirdzniecības departamentā, noskaidrots, ka mājsaimniecības, kuru ikgadējie ienākumi ir virs 75 000 dolāru, daudz biežāk lieto internetu. Atšķirība starp turīgākajām (>75 000 $) un nabadzīgākajām mājsaimniecībām pēc interneta pieslēgumu skaita ir vairāk nekā 20 reižu. Bils Klintons, kas bija ļoti pārsteigts par šādu "digitālo nevienlīdzību", apgalvo, ka brīva vispasaules interneta pieeja palīdzētu mazināt nevienlīdzību uz zemeslodes.

Bet līdz ar interneta lietošanas cenu pazemināšanos (arvien biežāk tiek piedāvāta bezmaksas interneta pieeja un personālo datoru cenas sāk tuvoties videomagnetafonu un televizoru cenām) skaidrāks kļūs patiesais "digitālās nevienlīdzības" cēlonis. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem neizvairās no interneta tāpēc, ka nevarētu to atļauties. Problēmu rada tas, ka cilvēkiem trūkst prasmes to efektīvi izmantot. Nav paredzams, ka maznodrošinātos pieslēdzot internetam, uzlabotos to finansiālais stāvoklis. Daudz reālāk un lietderīgāk būtu paaugstināt pasaules iedzīvotāju zināšanu līmeni interneta pieejamībai.

Tomēr ir zināms labums no visiem pieejama interneta. Viss, kas notiek šajā globālajā tīklā notiek ļoti brīvi un nepakļaujas gandrīz nekādai kontrolei. Vispārēja interneta pieeja dotu cilvēkiem iespēju darboties arvien demokrātiskāk, neatkarīgi no valdības kontroles. Līdz ar to paplašinātos arī kontakti starp pasaules iedzīvotājiem un tiktu stimulēts miers. Tāpat strauji samazinātos piesārņojums.

Arī nevienlīdzība atsevišķos gadījumos varētu mazināties. Programmētājs, Bangalorē vai Sibīrijā lietojot internetu, var strādāt datoru kompānijai Sietlā vai Ņujorkā. Un pastāv visai pamatotas cerības, ka viņa ienākumi vairāk līdzināsies tiem, kuri darbojas kabeļa otrā galā. Internets sniedz iespēju saņemt līdzīgu atalgojumu par vienādu padarīto darbu, lai arī kurā pasaules nostūrī cilvēks atrastos.

Iternets stimulē milzīgas pārmaiņas. Tas ir atstājis neredzētu iespaidu uz pasaules biznesu. Pateicoties internetam, firmas var izveidot tiešu kontaktus ar saviem partneriem, pasūtītājiem un piegādātājiem un veikt biznesa darījumus jebkurā diennakts laikā. E–mail ir kļuvis par nozīmīgāko komunikācijas formu, kopš izgudrots telefons. Un līdz ar to pasaules ekonomika var kļūt arvien produktīvāka.

Cik lielā mērā internets spēj mainīt cilvēces attīstības nākotni, grūti prognozēt. Pat tad, ja ikvienam uz šīs planētas būtu brīva pieeja internetam, tik un tā būtu kari, piesārņojums un nevienlīdzība. Jaunas vēsmas nāk un iet, bet cilvēku daba, šķiet, paliek stūrgalvīgi nemainīga. Par spīti tehnoloģisko nozaru zinātnieku centieniem cilvēce nespēj tik vienkārši izgudrot, kā atbrīvoties no "dabiskām jūtām". Internets nav pirmais tehnoloģiskais izgudrojums, kurš pasaulē nācis kā panaceja (brīnumlīdzeklis) un katrā ziņā nav pēdējais.