"Elastīga un apbruņota"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.09.19.

Savienotajās Valstīs joprojām diskutē par pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Kad mēneša sākumā prezidents Klintons paziņoja, ka atlikušajā pilnvaru laikā nepieņems lēmumu par nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas (NMD) attīstīšanu un uzstādīšanu, Eiropas valdības atviegloti nopūtās. Liela bija sajūsma par to, ka šī starptautiski un arī alianses iekšienē strīdīgā tēma ir no galda nost un drošības politikā viss paliks pa vecam.

Klintona valdība ar pretraķešu aizsardzības tēmu gan ir vairāk vai mazāk tikusi galā, tomēr pavisam izbeigta Amerikā tā nav. Tā uzskata, piemēram, viens no Niksona centra vadošajiem līdzstrādniekiem Pīters Rodmans, kas Reigana un Buša valdību laikā bija Nacionālās drošības padomes loceklis un kas tiek uzskatīts par populāru, bet samērā neērtu balsi Amerikas tā sauktajā "strategic community". Rodmans saka, ka nākamais prezidents no šīs tēmas izvairīties nevarēs, jo gan Kongress, gan arī "realitāte" to nepieļaus. Ar "realitāti" viņš līdz ar Ķīnas bruņošanās programmu saprot arī Ziemeļkorejas, Irākas un Irānas centienus attīstīt masu iznīcināšanas ieročus un to nesējsistēmas.

Rodmanam, kas dedzīgi atbalsta pretraķešu sistēmas izveidi un ir tikpat dedzīgs Klintona kritizētājs, jo viņš, ņemdams vērā Krievijas iebildumus, pārāk lielu nozīmi ir piešķīris ABM līgumam par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu, protams, ir zināms par eiropiešu, krievu un ķīniešu iebildumiem pret šo pasākumu. "Runa nav par stratēģiskajām attiecībām ar Krieviju, par izolēšanos neievainojamības formā, izveidojot pretraķešu vairogu. Patiesība ir tieši pretēja. Mums tieši tāpēc ir problēmas, ka iesaistāmies arī starptautiski." Amerikai ir jāaizsargā savi sabiedrotie; tā nedrīkst pieļaut, ka ar ballistisko raķešu izplatīšanu tiek traucēta tās interešu ievērošana, tātad nedrīkst pieļaut, ka riska valstis atbaida no piedalīšanās krīžu un konfliktu novēršanā. Tātad runa ir par ASV intervences spēju saglabāšanu, uzstādot reģionālo vai taktisko pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Klintona lēmums tiek uzņemts ar aplausiem. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem tagad var meklēt labāko variantu un efektīvāko tehniku. Ja Klintona pēcteci sauks Dž. V. Bušs, tad, un par to Rodmans ir drošs, tiks uzstādīta pamatīga aizsardzības sistēma, iekļaujot tajā arī gaisā un galvenokārt jūrā bāzētās komponentes, kas dos iespēju šaut uz lidķermeņiem jau ienaidnieka raķešu starta fāzē. Bušs centīsies panākt stratēģisko izlīdzinājumu ar Krieviju un nodrošināt plašu atbalstu arī iekšpolitiski, kā arī visādi citādi enerģiski veicinās attīstību. Ja pēc Klintona par prezidentu kļūs demokrāts Als Gors un ar Krievijas vadību runās tikpat "gausi" kā pašreizējais prezidents, tad, kā saka Rodmans, viņš dabūs izjust Kongresa spiedienu.

Spēki Kapitolijā, kas nosaka toni debatēs par pretraķešu aizsardzības sistēmu — pārsvarā tie ir republikāņi, — uz lietām raugās līdzīgi. Republikāņu senators Čaks Hēgls Klintona lēmumu uzskata par "gudru", jo pašreiz rīcībā nav visas izvēles iespējas, jo nepieciešams intensīvas konsultācijas ar skeptiskajiem sabiedrotajiem, jo ir vajadzīgs vairāk laika sarunām ar Krieviju un arī tāpēc, ka Klintons līdz šim nav pietiekami centies panākt Kongresa atbalstu. "Vēl ne viss saskan," teica Hēgls, kas jau četrus gadus ir senāta loceklis un frakcijā uzmanību piesaista kā mērenais internacionālists. Taču pat viņš piekrīt, ka "eksistē draudi". Tā ir atziņa, kurai Eiropā nav daudz piekritēju: "Draudi, pret kuriem ir jāvērš mūsu pretraķešu aizsardzības sistēma, mazāki nekļūs."

Taču vēl noteiktāk un politiski skaidrāk izsakās republikāņu senators no Arizonas un ABM atbalstītāju virzošais spēks Džons Kails. Klintons zaudēja laiku, jo turējās pie ABM līguma, lai gan Amerikas un Krievijas attiecības pēc aukstā kara beigām vairs nevar definēt, pamatojoties uz šī bruņojuma kontroles politikas līguma, ko Eiropā uzskata gandrīz vai par bruņošanās kontroles dārgakmeni. Ja tagad Klintons būtu sācis tās būvi, netiktu izveidots pamatīgs pretraķešu vairogs. Arī Kails cer uz Bušu un uz to, ka viņam izdosies Amerikas sabiedrotos pārliecināt par pretraķešu aizsardzības priekšrocībām un Krieviju pamudināt piekāpties. Uz jautājumu, kas notiks tad, ja Krievijas prezidents Putins arī turpmāk iebildīs pret ABM līguma pielāgošanu, kas aizliedz nacionālās pretraķešu sistēmas uzstādīšanu, Kails atbildēja atklāti: tad viņš rekomendēšot no šī līguma izstāties. Bušs darīšot to, kas ir ASV un tās sabiedroto interesēs. Kā uzskata republikānis, arī tiem patiesībā ir jābūt ieinteresētiem taktiskajā aizsardzības sistēmā, lai sevi pasargātu no jebkādas šantāžas.

Tātad arī Kongresā tikpat lielā mērā runa ir par politisku fleksibilitāti un rīcības telpu, kā par aizsardzību. Par pretraķešu aizsardzības sistēmas jēgu kongresmeņu vairākums nešaubās, arī par draudiem ne, un izmaksas budžeta pārpalikuma laikā acīmredzot nekādu lomu nespēlē.

Klauss Dīters Frankenbergers