1991.gada 6.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas, godājamie kolēģi! Mūsu ziņotājs – Birkava kungs arī ir plenārsēžu zālē, un mēs varam sākt strādāt. Lūdzu, sāksim. Kolēģi, kuri ir ieinteresēti šā jautājuma izskatīšanā...

J.Freimanis: Man ir viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Godājamais Krastiņa kungs! Man būtu tāds lūgums – pārdomāt, kā mēs varētu šo noslēdzošo darba daļu izdarīt maksimāli ātri tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šodienas reālajā situācijā visa preambula mums jēdzieniski nozīmē ļoti maz. Galvenie ir trīs pēdējie punkti, lai mēs varētu kaut cik konstruktīvi strādāt, tāpēc, es domāju, mums nevajadzētu par literāriem sīkumiem daudz strīdēties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs nestrīdēsimies, jo uz jautājumiem ir atbildēts – debates ir notikušas, replikas ir izteiktas. Tā ka, es domāju, mēs varam noklausīties Birkava kunga ziņojumu par to, kā darba grupa ir apkopojusi mūsu izteiktās domas. Lūdzu reģistrēties un balsot par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Darba grupā piedalījās visi tie kolēģi, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus, izņemot, diemžēl, Ščipcova kungu. Taču arī viņa iesniegumu mēs apspriedām. Rezultātā tapa šāds lēmums, es to uzmanīgi un lēnam nolasīšu:

“PSRS Augstākā padome 1991.gada 16.janvārī pieņēma lēmumu par PSRS referenduma organizēšanu jautājumā par PSRS saglabāšanu. Ņemot vērā, ka Latvijas Republika nekad nav brīvprātīgi iestājusies PSRS sastāvā, 1940.gadā PSRS okupēja un anektēja Latvijas Republiku. 1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. 1991.gada 3.martā Latvijas Republikas Augstākās padomes rīkotajā aptaujā ir piedalījušies 87,56 procenti balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 73,68 procenti nepārprotami apliecinājuši savu atbalstu demokrātiski un valstiski neatkarīgai Latvijas Republikai. Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

Atzīt, ka PSRS referendums Latvijas Republikas teritorijā juridiskās sekas neizraisa.

Noteikt, ka Latvijas Republikas valsts un varas pārvaldes institūcijas, iecirkņu, rajonu un pilsētu vēlēšanu komisijas nepiedalās PSRS referenduma organizēšanā un norisē.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.”

Runājot par jautājumiem, kas var rasties sakarā ar PSRS pilsoņu vēlēšanos piedalīties PSRS referendumā, darba grupa uzskatīja par vajadzīgu ierosināt Prezidijam nepieciešamības gadījumā dot vajadzīgo izskaidrojumu. Viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mums vairs nav jāapspriež šie jautājumi. Viss ir izteikts. Es lūdzu godājamos kolēģus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Sekretariātu lūdzu ilgstoši zvanīt, kamēr mēs reģistrēsimies. Lūdzu deputātus, kuri nāk iekšā zālē, reģistrēties... Un tad izlemsim, kad ieradīsies Dobeļa kungs, kurš pašlaik veic zināmas akcijas. Lūdzu deputātus reģistrēties. Ja visi ir reģistrējušies, lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 102 deputāti. Paldies. Lūdzu. Birkava kungs vēl ceļ roku, jo viņš aizmirsa reģistrēties, tā kā viņš mums bija galvenais ziņotājs. Tātad ir reģistrējušies 103 deputāti. Un tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 540.dokumentu – lēmumu par attieksmi pret PSRS referendumu Birkava kunga nolasītajā redakcijā. Lūdzu rezultātu. 86 – par, 6 – pret, 3 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Paldies, godājamie kolēģi! Un tagad mēs varam pildīt to, kas mūsu darba kārtībā vēl bija paredzēts. 6.marta darba kārtībā ar pirmo numuru ir atzīmēts – Latvijas Republikas likumprojekts “Par paju sabiedrībām” pirmajā lasījumā. Par šo paju sabiedrību likumprojektu no autoru kolektīva referēs Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta nodaļas vadītājs ekonomikas zinātņu doktors Andris Sproģis. Ir minēts, ka tas ilgs apmēram 10 minūtes. Lūdzu.

A.Sproģis, LZA Ekonomikas institūta nodaļas vadītājs: Godājamie deputāti! Jūsu darba rezultātā ir pieņemti jau vairāki pieteikumi par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras aptver plašu uzņēmumu loku. Tomēr ārpusē palikuši vēl daudzi uzņēmumi, kuri tur neiekļaujas vai tos nav vēlams veidot par šīm sabiedrībām. Pašlaik televīzijā, dažādās sapulcēs, presē un uzņēmumos ļoti plaši skan vārdi – paju sabiedrības. Tomēr likuma par tām šodien vēl nav. Šādu likumu gaida visi lauksaimniecības kolhozi, zvejnieku kolhozi, esošie kooperatīvi, privatizējamās darbnīcas, pārstrādes cehi, veikali, agroservisa organizācijas, tirdzniecības punkti, kā arī projektēšanas organizācijas, konstruktoru biroji un daudzi citi, kuriem darbības mērķis ir plašāks nekā akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Minētajām organizācijām ir tipiska pazīme, ka mērķa sasniegšanai...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos... Godājamie kolēģi! Lūdzu, izturieties klusāk! Lūdzu.

A.Sproģis: Minētajām organizācijām salīdzinājumā ar akciju sabiedrībām ir rinda citu pazīmju – ka mērķis vēl tiek papildināts un realizēts ar dalībnieku interešu kopību, piemēram, celt mājas pašu vajadzībām, pārstrādāt pienu, remontēt mašīnu remontdarbnīcā un tā tālāk. To darbība papildinās ar noteikta produkcijas veida ražošanu, piemēram, ar ķieģeļu ražošanu pašu apgādei un tā tālāk, ar noteiktu pakalpojumu saņemšanu, kuri ir lētāki, ar apvienoto kapitālu, kā to veiktu katrs individuāli. Tas varētu būt daudzdzīvokļu māju apkalpošanā, mašīnu remontā un citur, kā arī nodarbojoties ar noteiktu nozari: vienalga, vai tā būtu lauksaimniecība, graudu kaltes, mežmateriālu pārstrāde, būvmateriālu ražošana un citi.

Likumprojekts par paju sabiedrībām paredz, ka šajās statūtu sabiedrībās brīvprātīgi apvienojas kapitāla dalībnieki ar kopējām interesēm, lai veiktu specifiska rakstura uzņēmējdarbību, lai ražotu produkciju vai sniegtu pakalpojumus. Šajās sabiedrībās cilvēki apvienojas, lai blakus tiešajam efektam gūtu arī netiešu efektu no sabiedrībā saņemtās produkcijas vai pakalpojumiem, tātad gūtu samaksu par apvienoto kapitālu un reizē arī citus labumus. Šajā paju sabiedrībā atšķirībā no akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar nelielu ierobežotu atbildību, kā paredzēts likumprojektā, var būt noteikti specifiski noteikumi: par paju iemaksu, par paju izņemšanu, par dividendēm, par sabiedrības uzdevumu maiņu, par saistībām sakarā ar strādāšanu sabiedrībā un citas īpatnības, kas var būt saistītas ar dalībnieku aizsardzību pēc savu interešu kopības, – neļaut sabiedrību pārpirkt, mainīt tās uzdevumu, neļaut samazināt dalībnieku netiešo ieguvumu un citi.

Likumprojekta esošajā variantā bija arī iekļauts vārds “kooperatīvās sabiedrības”, bet apspriešanas gaitā tas tika izņemts, jo faktiski visās šajās sabiedrībās ir raksturīgs tas, lai katram būtu noteikta paja. Tādēļ palika tikai nosaukums – paju sabiedrība. Šajā likumprojektā vienlaikus ir ietvertas visas normas, kas bija līdz gada sākumam. Līdz ar to šis projekts aptver visus tos jautājumus, kuri netika iekļauti likumprojektā par kooperāciju iepriekšējos likumprojektos par akciju sabiedrībām un arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Atšķirībā no akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – vēlreiz atkārtoju – šeit apvienojas dalībnieki, kas blakus apvienotajam kapitālam rod iespēju parādīt un veicināt savu interešu kopību un blakus iegūt netiešu efektu. Ir paredzētas dažādas īpatnības, ka uzdevuma maiņa nevar notikt tik brīvi, kā tas notiek akciju sabiedrībā. Jo šajā sabiedrībā apvienojas, teiksim, lauksaimnieki, zivsaimnieki vai mežsaimnieki – cilvēki, kuri tieši grib iegūt noteiktu produkciju vai noteiktu pakalpojumu, tāpēc darbības uzdevuma maiņa šādu sabiedrību vai šos dalībniekus neinteresē. Vienlaikus šajās sabiedrībās var būt arī noteiktas īpatnības, piemēram, var būt prasība strādāt lauksaimniecībā esošajos kolhozos, ka tajā uzņem tikai tos dalībniekus, kuri šeit strādā vai ir strādājuši. Var noteikt arī to, ka ir ierobežojumi tieši šajā statūtu sabiedrībā par pieņemšanu sabiedrībā, pajas maiņu un citiem jautājumiem.

Likumprojektā ir vairāki nosacījumi – ka paju sabiedrības pārvaldē nevar tikt ievēlēti un strādāt algotu darbu valsts iestāžu atbildīgi darbinieki, ka pirms dibināšanas noteiktā termiņā ir jāpublicē paziņojums par šīs sabiedrības dibināšanu un sapulces sasaukšanu. Noteikts arī tas, ka valdes locekļi, kā arī revīzijas komisijas locekļi ir jāatjauno katrās nākamajās vēlēšanās par vienu trešdaļu. Noteikts, ka dibināšanas sapulcēs un likvidēšanas sapulcēs ir jābūt pārstāvētām divām trešdaļām kapitāla ieguldītāju balsīm, bet parastos lēmumus pieņem dalībnieki, kurā ir puse no kapitāla ieguldītājiem ar balsu vairākumu. Noteikts, ka katrs dalībnieks var pilnvarot jebkuru citu dalībnieku pārstāvēt savu balsi jebkurā sapulcē. Šīs sabiedrības var būt slēgtas un arī atklātas. Tās var būt ar noteikumu, ka tajās noteikti ir jāstrādā, vai arī citi noteikumi.

Nobeigumā gribētu atzīmēt, ka projekts daudzkārt ir apspriests komisijā, izmēģināts vairākos uzņēmumos, tajā ir mēģināts aptvert visas iespējamās variācijas, kādas varētu būt šādās sabiedrībās.

Uzskatu, ka šodien un turpmākajā gaitā daudz kas būs vēl jālabo. Jāatzīmē, ka esošajā likumprojektā ir ietvertas tās piezīmes, kuras rakstiski izteica Juridiskās pārvaldes vadītājs Dātava kungs, kā arī daudzas piezīmes, kuras izteicis Ministru padomes administratīvais padomnieks Lazdiņa kungs. Vienlaikus es gribu atzīmēt, ka šis likumprojekts praktiski dažādā veidā tiek izmēģināts praksē daudzos lauksaimniecības uzņēmumos, vairāk nekā 100 kooperatīvos, konstruktorbirojos, un visi gaida konkrētu lēmumu, lai to pieņemtu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Pagaidām ir pierakstījušies divi deputāti. Pirmais jautājumu uzdos deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man radīja neskaidrību daži jūsu paskaidrojumi, kuros ir pretrunas. Jūs runājāt par to, ka šajā uzņēmējdarbības formā ir iespējams sasniegt dažādus blakusmērķus, tas ir saprotams. Bet kādā veidā? Jo likuma “Par uzņēmējdarbību” 1.pantā ir noteikts šis galvenais kritērijs, kā mēs šo uzņēmumu atšķiram no dažādiem citiem saimnieciskiem un sabiedriskiem formējumiem, tur ir noteikts kritērijs – peļņas iegūšana, bet kādā veidā? Es saprotu tā – piensaimnieki nodod pienu un arī gūst peļņu. Bez tam viņiem tur ir dažādi blakusmomenti un vēl kas cits, bet, teiksim, tad šajā te shēmā – vismaz manā izpratnē – neiederas jūsu minētais dzīvokļu celtniecības kooperatīvs, dzīvokļu celtniecības paju sabiedrība, jo jūs pieminējāt tādu formu, ka varētu celt kopīgas mājas, lai pēc tam tās kopīgi izmantotu kā dzīvojamo telpu, tas, manuprāt, mazliet runā pretī dažiem jūsu apgalvojumiem šajā ziņojumā. Izskaidrojiet, lūdzu, bet varbūt tur mums ir jālieto kādi citi kritēriji?

A.Sproģis: Tātad paskaidroju vēlreiz, ka, teiksim, šis mērķis – maksimālā peļņa – paliek visos gadījumos, bet šī maksimālās peļņas iegūšana vienlaikus tiek saistīta arī ar kaut ko citu. Teiksim, ja tā ir piena pārstrādāšana, tad šie paju sabiedrības biedri iestājas sabiedrībā, lai pārstrādātu, lai realizētu pienu. Ja ir runa par daudzdzīvokļu, teiksim, kooperatīvo māju, kas šodien ir, tad šeit runa ir par to, ka šie biedri tāpat grib maksimāli iegūt labumu no šīs celšanas un ekspluatācijas, vai, samazinot savus izdevumus, šo māju izīrē citiem, bet viņiem ir interešu kopība gan šīs mājas izmantošanā, gan apkalpošanā un reizē arī peļņas iegūšana tieši vai netieši. Netieši – tas būtu samazināt netieši izdevumus, bet tieši – tad, kad viņi šo māju daļēji izīrē citiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Šajā jūsu likumprojektā gan tā struktūra, gan arī ļoti liela daļa no tā sakrīt ar mūsu jau pieņemto likumu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Sakiet, lūdzu, vai nebūtu bijis lietderīgāk šīs atsevišķās īpatnības, kas varētu būt, iestrādāt šajā likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, vai nu izveidojot tajā atsevišķu nodaļu, vai ievietojot kā atsevišķus labojumus. Ja jūs uzskatījāt, ka šis likums neaptver visu nepieciešamo darbības jomu, tad varbūt vajadzēja veidot nevis atsevišķu likumu, kas lielā mērā dublē šo mūsu jau pieņemto likumu, turklāt šis jaunais likums atsevišķās vietās pat nonāk pretrunā ar to.

A.Sproģis: Šis jautājums jau tika debatēts ļoti ilgi un praktiski darbs pie tā rit no pagājušā gada septembra, kad vairākkārt šo jautājumu apsprieda, bet autori, kas toreiz strādāja pie jautājuma par šo ierobežotas atbildības sabiedrību, uzskatīja, ka nav iespējams un nav lietderīgi to iekļaut šajā sabiedrībā. Tās sabiedrības galvenais mērķis ir peļņas iegūšana, un praktiski tas ir jautājums par akciju sabiedrību sākotnējā stadijā, kur ir, teiksim, nedaudz dalībnieku un šī sabiedrība attīstās. Šeit ir plašāks jautājums, un tas galvenokārt ir jautājums par šo interešu un dažādu citu kopību. Tātad mērķis, var teikt, ir dubultots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir deputāti, kas vēlas uzdot jautājumus? Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Mani pirms šīs apspriešanas tieslietu ministra vietnieks Krūmiņš informēja, ka esot arī paju sabiedrības likumprojekts, kas ir iesniegts valdībai, un ka valdība gatavojas šo projektu skatīt laikam jaunnedēļ. Kādas ir šīs atšķirības starp to projektu, kurš ir valdības rīcībā un ko viņi izskatīs, un starp to, ko šeit ir iesniedzis Ekonomikas institūts?

A.Sproģis: Šis projekts ir izskatīts Arņa Kalniņa Ekonomisko reformu komisijā, un tas ir tas pats projekts, nekādi citi projekti man nav zināmi, tātad šis ir tas pats projekts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl, lūdzu, būtu kādi jautājumi? Vairāk jautājumu ziņotājam nav. Paldies. Tad varam uzsākt debates, kurās ir pierakstījies viens deputāts. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ! Ja vēl ir kādi gribētāji, tad, lūdzu, pierakstieties sekretariātā.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Tā kā es no paša sākuma, kad mūsu Augstākajā padomē sākās šis darbs pie likumdošanas, kas aptvertu uzņēmējdarbību, esmu bijis klāt un arī zinu, kādi šeit principi likti pamatā, tad gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs jau esam pieņēmuši likumu “Par akciju sabiedrībām”, likumu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, likumu “Par līgumsabiedrībām” un citus. Likumā par uzņēmējdarbību ir atļauta arī privātiniciatīva, tātad rodas jautājumus – kas tad mums ir palicis nenosegts visā šajā uzņēmējdarbības un vispār saimnieciskās darbības jomā? Kādas organizācijas, kādi veidi mums ir palikuši nenosegti? Manuprāt, palicis nenosegts tāds svarīgs darbības veids – var strīdēties vienīgi par to, kā to nosaukt, to varētu saukt arī par kooperatīvajām biedrībām, – proti, kur cilvēki līdzīgi sabiedriskajām organizācijām apvienojas, lai veiktu kādu noteiktu saimniecisku darbību, tā kā tas, teiksim, ir patērētāju biedrībā vai dzīvokļu saimniecības kooperatīvā, vai kādā citā tamlīdzīgā saimnieciskā veidojumā, kurš lielā mērā tomēr balstās uz sabiedriskajiem pamatiem. Bet ko mums šeit piedāvā šā likumprojekta autori un kā es vērtēju šo likumprojektu?

Pirmkārt, jau autori, šeit runājot, pavisam aizmirsa pieminēt tādu iespējamu uzņēmējdarbības formu kā līgumsabiedrības, kas tieši ir piemērotas atsevišķu nelielu cilvēku grupu saimnieciskajai darbībai, kur var šo dalību tieši saistīt ar strādāšanu. Tātad tā ir personu apvienība, bet nevis kapitāla apvienība.

Tajā pašā laikā, manuprāt, šis likumprojekts nonāk diezgan krasā pretrunā, es teiktu, ar jau pieņemto likumu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, kur skaidri ir noteikts, ka, lai izveidotu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ir jāsavāc vismaz 20 tūkstošu rubļu liels statūtu fonds, tātad, lai iegūtu tiesības ierobežot savu atbildību. Ja skatāmies šo likumprojektu, tad redzam, ka te minimālais statūtu fonds vispār nav noteikts, ir dota tiesība veidot paju sabiedrību vienam cilvēkam, un minimālā paja ir noteikta tūkstoš rubļu. Tātad faktiski viens cilvēks, iemaksājot tūkstoš rubļu bankas iestādē, varēs izveidot šādu paju sabiedrību un līdz ar to ierobežot savu personisko atbildību privātdarbības laikā. Līdz ar to man rodas jautājums, vai vispār būs kāds privātuzņēmējs, kurš izvēlēsies savai darbībai šo mūsu pieņemto likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo tas pārāk reglamentē, tas uzliek pārāk lielus pienākumus šiem uzņēmējiem. Protams, arī es esmu par saimnieciskas darbības un privātiniciatīvas brīvību, taču tai tomēr būtu jānorit saskaņā ar pietiekami stingri noteiktiem likumiem. Tajā pašā laikā ir jautājums – vai šis likums atrisina to problēmu, ko es jau minēju, proti, par kooperatīvajām sabiedrībām? Es jums nolasīšu tikai dažus principus, kas ir formulēti starptautiskās kooperatīvās alianses 23.kongresā, kurš ir noticis 1966.gadā Vīnē, un proti, pirmkārt, sastāvēšanai kooperatīvajā sabiedrībā ir jābūt brīvprātīgai un pieejamai bez visādiem mākslīgiem ierobežojumiem vai diskriminācijas; otrkārt, kooperatīvās sabiedrības ir demokrātiskas organizācijas; treškārt, procentam uz paju kapitālu, ja tas tiek aprēķināts, ir jābūt stingri ierobežotam; ceturtkārt, peļņa vai uzkrājumi ir jāsadala tā, lai novērstu iespēju vienam biedram kļūt bagātam uz otra rēķina.

Jāsaka, ka es stipri šaubos, vai šie pamatprincipi ir stingri ielikti šajā mums piedāvātajā likumprojektā un vai šis likumprojekts atrisinās kooperatīvo sabiedrību problēmas. Es paredzu, ka mums tādā gadījumā šā vai tā būs jāpieņem vēl viens likums, proti, likums par kooperatīvajām sabiedrībām, jo šeit pašlaik ir noteikts, ka minimālā paja ir tūkstoš rubļu, bet, kā mēs zinām, tad patērētāju biedrībās ir tikai 10 rubļu. Tātad patērētāju biedrības vairs nevarēs darboties uz šī mūsu piedāvātā likumprojekta pamata. Bez tam cienījamais referents teica, ka, lūk, šīs sabiedrības tiks veidotas ar kādu cēlu mērķi, nevis tikai tāpēc, lai darbotos uzņēmējdarbības jomā. Es centos to atrast šajā likumprojektā, kur tas būtu tiesiski formulēts, taču neko citu, kā vien 2.panta otro daļu, kur ir teikts “...tiek radītas plašākas rīcības iespējas kopīgo interešu realizācijai un dalībnieku materiālo, sociālo un garīgo vajadzību apmierināšanai nekā citās sabiedrībās”, es neatradu. Taču jāsaka, ka uz šādas vispārīgas frāzes pamata diez vai šāda darbība notiks.

Kā jau savā uzdotajā jautājumā teicu, tad es uzskatu, ka liela daļa šā likuma teksta tomēr ir pārņemta no likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un tikai 8.pantā, kurš lielā mērā, manuprāt, ir uzskatāms par šā likumprojekta centrālo pantu, ir mēģināts diferencēt atsevišķus šos sabiedrību veidus, un es arī uzskatu, ka tas lielā mērā nonāk pretrunā ar likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Kaut vai, piemēram, šāda sīka nianse: 7.panta otrajā daļā ir teikts, ka “uzdevuma izmaiņa pieļaujama tikai ar visu dalībnieku piekrišanu”. Savukārt 8.panta otrajā daļā ir teikts, ka “statūtos var noteikt, ka uzdevumu var mainīt tikai ar vienbalsīgu lēmumu”. Savukārt nākamajā teikumā ir teikts, “ja vairākums dalībnieku maina statūtos darbības uzdevumu...”, tātad pilnīgi nav skaidrs, kā varēs darboties šāda sabiedrība un kura no normām šinī gadījumā būs spēkā.

Bez tam šīs tā sauktās slēgtās un atklātās sabiedrības, manuprāt, pilnīgi varētu darboties, pamatojoties uz likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ja šajā likumā, teiksim, būtu izdarītas kādas nelielas izmaiņas, kas pieļautu varbūt darbinieku paju veidošanu, kuras izņemšanas vai atsavināšanas tiesības būtu ierobežotas. Tādā gadījumā, ja šādas izmaiņas būtu izdarītas, saskaņā ar likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību varētu darboties arī šīs strādājošo paju sabiedrības. Bez tam šajā 8.pantā ir it kā mēģināts aptvert visas iespējamās kombinācijas, taču es domāju, ka šo iespējamo kombināciju ir daudz vairāk, līdz ar to tik un tā šis likums neaptvers visus iespējamos variantus un joprojām visas šīs kooperatīvās biedrības un sabiedrības paliks ārpus šīs mūsu likumdošanas par uzņēmējdarbību. Jā, vēl 8.pantā ir teikts arī par sabiedrībām ar papildu atbildību, taču šā likuma ietvaros atkal nav pateikts nekas vairāk kā likumā par uzņēmējdarbību, kur bija teikts arī par šīm sabiedrībām ar papildu atbildību.

Tātad šis likums neatrisina arī šo sabiedrību darbības reglamentāciju, un mani konkrētie priekšlikumi varētu būt šādi: pirmkārt, lai nesajauktu to, kas jau izdarīts, pieņemot likumus “Par akciju sabiedrībām”, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, “Par līgumsabiedrībām”, mums acīmredzot ir nepieciešams izdarīt atsevišķus labojumus likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, nosakot šīs dalībnieku pajas un šo paju izmantošanas kārtību – tas varētu būt viens variants. Bez tam, otrkārt, acīmredzot ir nepieciešams īpašs likums par kooperatīvajām sabiedrībām. Tām varētu izvēlēties arī kādu citu nosau­kumu. Šis nosaukums varētu būt arī “Par paju sabiedrībām” – kur, lūk, katram šo sabiedrību dalībniekam būtu tikai viena balss, tātad būtu demokrātiska šī lemšanas kārtība, būtu tikai viena vai lielākais – dažas pajas, kuras nevarētu brīvi pārdot, brīvi atsavināt, bet varētu saņemt, teiksim, tikai mantojumā, taču balsstiesības būtu vienmēr tikai vienas un būtu ierobežota visa šī paju atsavināšanas kārtība.

Uzskatu, ka šādā formā, kā mums ir piedāvāts šis likums, tas nav pieņemams, jo tad, ja arī jūs nolemsit to pieņemt pirmajā lasījumā, tajā ir nepieciešamas ārkārtīgi nopietnas izmaiņas, lai to saskaņotu ar jau izveidoto likumdošanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Es domāju, ka šodien, apspriežot likumu “Par paju sabiedrībām”, lauksaimnieki ir nonākuši ļoti interesantā situācijā: jau gadu vai pusgadu atpakaļ lauksaimnieki iestājās par to, ka šāds likumprojekts tieši par paju sabiedrībām ir vajadzīgs, jo daudzas kopsaimniecības šobrīd, kā saka, vairāk vai mazāk ir izrēķinājušas šīs pajas. Tad tika runāts par to, ka ir vajadzība pieņemt kopēju uzņēmējdarbības likumu, un pēc tam, kad šis likums tika pieņemts, tad bija runa par to, ka ir vajadzība pieņemt likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un tad, kad atklājās šī likuma nepilnības – šeit ir noteikts, ka var būt tikai 50 dalībnieku –, tas piesvieda klāt šo atrunu, ka tas var attiekties arī uz lauksaimniecību. Tagad ir pretenzijas pret to, ka, redziet, šeit pašreiz neiet iekšā patērētāju biedrības vai savienības. Un šis paju likums, kas vairāk vai mazāk tomēr risina lauku problēmas, atkal ir jānoraida. Tā ka mēs esam nonākuši ļoti lielās pretrunās. Tajā pašā laikā, tiekoties ar saviem vēlētājiem, man uzdod jautājumu: jūs jau esat izplatījuši vai arī mēģinājuši runāt ar saviem vēlētājiem vai desmit reizes par dažādiem variantiem, tie tiek pārstrādāti, uzlaboti, tie atkal atgriežas pie sākotnējiem variantiem, bet uz priekšu šis jautājums nevirzās.

Runājot šeit par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, es gribu teikt, ka tomēr šeit nav definētas tādas lietas kā, piemēram, strādājošo sabiedrības un apkalpošanās, kas šobrīd ir ļoti būtiski, pārveidojot lauktehnikas, tāpat arī jārunā par šo pārstrādājošo uzņēmumu pārveidošanu paju sabiedrībās un tā tālāk. Vēl es domāju, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību neatrisina to jautājumu, ka paju sabiedrības taču var būt arī vēl ar papildu atbildību. Tādēļ es šodien negribu runāt konkrēti par pantiem, bet lūdzu kolēģus tomēr virzīties šajā ziņā uz priekšu. Es zinu, ka šeit noteikti ir pretrunas, tomēr vajadzētu pieņemt šo projektu pirmajā lasījumā, aicināt visus iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai mēs vismaz šajā mēnesī šo likumprojektu varētu pieņemt, jo vairāk atkāpties mums vienkārši nav tiesību ne mūsu vadītāju, ne arī mūsu pašu sirdsapziņas priekšā, jo šādu likumprojektu laukos patiešām gaida. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lucān! Pēc tam runās viens no likumprojekta līdzautoriem – Lauksaimniecības akadēmijas docents Maršavs.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es runāšu tikai par trim šā likuma pantiem, ar kuru palīdzību, ja nemaina šo pantu redakciju, vienā rāvienā var tikt iznīcināta visa Latvijas lauksaimniecība. Protams, ja tos tulko burtiski, tā, kā tur ir rakstīts.

Tātad 5.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana. Šeit trešajā apakšpunktā teikts: “valsts neatbild par sabiedrības vai tās dalībnieku saistībām”. Viss it kā ir pareizi, loģiski, un tā tam vajadzētu normālā sabiedrībā būt, bet es tūliņ uzdodu jautājumu, kas tad notiks ar tām simt saimniecībām, kuras šobrīd vairs neturas kopā, kuru finansiālais stāvoklis dažādu kredītu un citu finansiālo grūtību dēļ ir kritisks? Ja valsts te momentā noņems savu atbildību, tas nozīmē, ka visas šīs saimniecības ir nolemtas izputēšanai. Tas ir pirmais. Otrais – kas notiks ar lauksaimniecības produktu cenām šādā gadījumā, ja valsts ne par ko šeit vairs neatbild? Ja neatbild, tad arī neko neregulē, atcerēsimies to, ka nespēj regulēt un arī faktiski nedrīkst regulēt, jo tās ir savstarpēji saistītas lietas. Un, visbeidzot, uz kurieni aizceļos lauksaimniecības produkti, ja reiz valsts ne par ko un ne ar ko neatbild? Tas būtu par 5.pantu.

7.pants. “Sabiedrības darbības galvenā mērķuzdevuma, darbības priekšmeta maiņa pieļaujama ar visu dalībnieku piekrišanu.” Es tagad saīsināti lasu šo pantu. Te jau par šo pantu mazliet minēja arī citi. Es gribu uzdot jautājumu: kā ir iespējams vadīt šādu uzņēmumu? Es praktiski pie šāda nosacījuma nesaskatu iespēju, kā var vadīt jebkuru uzņēmumu, kur ir vajadzīga visu dalībnieku piekrišana. Es jau nerunāju par to, ka visus šos dalībniekus vispār nekad nevarētu savākt kopā, bet par to, lai viņi būtu vienprātīgi visos jautājumos. Es domāju, ka tas vispār mūsdienās nav iespējams. Tātad šis 5.pants mums ļauj iznīcināt simt saimniecības, bet šis punkts ļauj iznīcināt visas saimniecības Latvijā.

Un pēdējais, par kuru es gribu runāt, ir 17.pants. 17.panta 5.punkts. Šeit ir tāds formulējums: “Statūtu apstiprināšanai nepieciešamas vismaz divas trešdaļas no paju sabiedrības balsīm.” Ja dibināšanas pilnsapulcē pieņem izmainītu statūtu projektu, tad nepieciešams vienbalsīgs lēmums. Pretējā gadījumā – ieklausieties, lūdzu, – dalībnieki, kuri nepiekrīt statūtu projekta izmaiņai, par to ziņo pilnsapulcē un ir tiesīgi viena mēneša laikā izņemt savu paju. Jebkuru, pat visspēcīgāko sabiedrību, simt dalībniekiem vienlaikus izstājoties no šīs sabiedrības, var iznīcināt dienas laikā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds Lauksaimniecības akadēmijas pārstāvim Maršava kungam.

Z.Maršavs, LLA docents: Godātais priekšsēdētāj, godātie parlamenta deputāti! Es pārstāvu to Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas ekonomistu grupu, kura piedalījās šā likumprojekta izstrādāšanā. Kā zināms, otru grupu pārstāv Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. Es gribu izteikt šādas vispārējas piezīmes.

Normalizējoties dzīvei Latvijas Republikā, aizvien vairāk lietas un parādības nostājas savā vietā un ieņem savu dabisko stāvokli, un mēs aizvien vairāk attālināmies no tām deformācijām, kas mūsu republikas ekonomiskajā dzīvē un it īpaši lauksaimniecībā radušās sakarā ar totalitārās sistēmas pastāvēšanu un administratīvi komandējošo vadības stilu, kad mēs visu centāmies pieskaņot vienai likumdošanai. Šajā sakarā es gribu vērst uzmanību uz to, ka aizvien vairāk mūsu dzīvē pieteic savu darbību un spēku procesu daudzveidības un procesu individualizācijas likums, kurš paredz, ka mēs ievērojam visu pretrunīgo un daudzveidīgo apstākļu iedarbību uz saimnieciskajiem procesiem un saimnieciskajiem objektiem, kuros norit mūsu dzīve un darbs. Es gribu pateikt, ka līdz ar to mūsu domāšanā un mūsu rīcībā vajadzētu izbeigties tai standartizācijai un unifikācijai, ko visu laiku mūsu apziņā no skolas gadiem, no darba gadiem potējusi šī sistēma, kura unifikāciju un standartizāciju pasludināja par dzīves normu. Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka mūsu dzīve, saimnieciskā dzīve tagad, sākoties privatizācijai, ir pārāk daudzveidīga, lai to spētu reglamentēt kaut kāds viens vai arī pāris noteiktu likumu. Un tādējādi es uzskatu, ka starp akciju likumu, starp likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir vieta arī likumam par paju sabiedrībām, kura redakcija iesniegta jūsu izskatīšanai.

Mēs, Lauksaimniecības akadēmijas grupa, tāpat kā citi zinātnieki, praktiski piedalāmies jūsu pieņemtā agrārās reformas realizācijā lauku pagastos. Un mēs redzam, ka konkrēti katrā pagastā situācija ir visai daudzveidīga, un ne tikai katrā pagastā, bet arī katrā mazā mikrokolektīvā darbojas pavisam cits apstākļu komplekss, kas prasa pavisam citu pieeju, un, jo mums būs vairāk variantu, jo vairāk visi uzņēmējdarbības subjekti, kuri vēlēsies nodarboties ar šo savu tiesību realizāciju, varēs izvēlēties tādu darbības variantu, kas visdabiskākajā veidā atbilst viņu konkrētajam stāvoklim un situācijai, jo veiksmīgāka būs viņu darbība. Jo mēs zinām, ka tas ražošanas iekārtojums, kurš neatbilst konkrētajiem dabas, ekonomiskajiem un citiem apstākļiem, ražošanas objektā nespēj dot atbilstoši labus ražošanas rezultātus un nespēj nodrošināt ražošanas efektivitāti.

Un, otrkārt, es gribu pateikt, ka variantu iespēja uzņēmējdarbības subjektiem nozīmē viņu brīvības pakāpes palielināšanos. Jo vairāk cilvēkam ir variantu, jo viņš ir brīvāks un spēj izvēlēties tādu variantu, kas vislabāk atbilst viņa subjektīvajām īpašībām, jo katrs cilvēks, vēl jo vairāk katrs uzņēmējdarbības subjekts, ir unikāla personība, kura nav līdzīga citām, un jo labāk tas atbildīs viņa objektīvajiem darbības apstākļiem. Es gribu pateikt, ka pie mums brauc konsultēties pārstāvji no saimniecībām, pārstāvji no lauku pagastiem – man uz rītdienu atkal ir pieteikušies vismaz seši, viņi gaida no parlamenta attiecīgus likumus, lai droši var privatizēties un droši var uzsākt saimniecisko darbību atbilstoši mūsu Latvijas Republikas jaunajiem likumiem.

Mums katrā ziņā ir jārēķinās ar tām realitātēm, kuras šobrīd pastāv laukos, jo, nerēķinoties ar tām, mēs labus rezultātus negūsim. Un viena no realitātēm ir pārejas perioda objektīvā nepieciešamība, ko izjūt kolektīvās saimniecības pēc uzņēmējdarbības sistēmas, kuru jūs, parlamenta deputāti, esat iecerējuši, lai galīgajā variantā realizētu savus likumus. Mēs uzskatām, ka tās konstruktīvās piezīmes, kuras jūs izteiksit, mēs neapšaubāmi iestrādāsim savā likumprojektā.

Tomēr, cienījamie deputātu kungi, es gribu vērst jūsu uzmanību vēl uz vienu problēmu. Šodien mēs, tie, kuri realizējam jūsu likumus dzīvē, jau redzam, ka ir normas un ir pieņemtas kategorijas, kuras precīzi neatbilst tam stāvoklim un acīmredzot izraisīs nepieciešamību šo to mainīt. Es, gatavojot šo likumprojektu, esmu izstudējis diezgan daudz “Valdības Vēstnešu”, kas raksturo parlamenta un valdības darbību neatkarīgās Latvijas laikā. Es konstatēju, ka gandrīz katrā “Valdības Vēstnesī” atrodami labojumi tam vai citam likumprojektam, tam vai citam pantam, kurš izrādījies vai nu dotajiem apstākļiem maz piemērots, vai arī apstākļi mainījušies, un atkal radusies nepieciešamība šo normu labot. Mainīt likumprojektus, es uzskatu, ir normāla parlamenta darbības prakse, vienīgi kopumā ir jācenšas, lai likumprojekti sekmētu uzņēmējdarbību.

Es aicinu, izejot no visa teiktā, pavērt “zaļo ielu” mūsu iesniegtajam likumprojektam, lai tas pēc iespējas ātrāk varētu sākt darboties un kalpot uzņēmējdarbības interesēs gan laukos, gan pilsētā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Gribēdams atbalstīt šo likumprojektu un uzskatīdams, ka šodien mums ir jābalso par to pozitīvi, es tomēr objektīvi nevaru nenorādīt uz tām problēmām, kas mums ir saimnieciskajā likumdošanā kopumā un konkrēti arī šajā likumā un kas traucē virzīties uz priekšu un sasniegt šajā jomā pilnību. Maksimālu pilnību mēs nesasniegsim varbūt nekad. Un vēl jo grūtāk mums to ir izdarīt tādā jomā, kurā mums vismaz pēdējos 50 gadus nekāda sevišķa prakse nav iegūta.

Es gribētu kopumā teikt dažus vārdus vispār par saimniecisko likumdošanu, par šāda veida likumiem, ko mēs pieņemam pēdējā laikā, un mierināt satrauktos prātus, teikdams, ka likumdošanas process bez šo atsevišķo likumu pieņemšanas paredz vēl arī tādus veidus kā likuma inkorporācija jeb par vienu tēmu pieņemto likumu apvienošana, un tālāk nākamā pakāpe – kodifikācija. Acīmredzot beidzot pieņemt vai vismaz pieņemot lielāko daļu no šiem likumiem, kuri attiecas uz uzņēmējdarbību un ir saistīti ar to, mēs iesim uz otro formu – inkorporēsim tos kopā visus vienotā likumdošanas aktā un acīmredzot tālāk vēl kodificēsim. Un tad jau, protams, šīs pretrunas, kuras varbūt mums nebūs izdevies novērst pirmajā gājienā, pieņemot konkrētus likumus, tagad vairāk nāks ārā un būs daudz vieglāk saskatāmas un noteikti tiks novērstas. Taču tās ir augšanas grūtības, tas ir ceļš, un ar to mums ir jāsamierinās, un tur neko nevar darīt. Uzreiz visu pilnību mēs nesasniegsim, lai arī kā šeit deputāts Krastiņš uz to mūs aicinātu, un viņš aicina pareizi.

Otrkārt. Mums ir jāsaprot, ka šie likumi ir piedzīvojuši veselu attīstības stadiju visā pasaulē – no kaut kāda vienkārša akta, kas sākumā reglamentēja atsevišķas personas individuālās saimniecības darbību, individuāluzņēmēja rīcību, līdz šīm sarežģītajām formām. Un šeit mums ir jāsaprot, ka, ņemot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ja mēs virzāmies uz to, ka pastiprinām kapitāla lomu, veidojas akciju sabiedrības, jo mums ir nepieciešams piesaistīt kapitālu. Taču, ja mums ir nepieciešams šeit sasniegt dažādus blakusapstākļus vai arī tomēr runāt par šajā paju sabiedrībā saistīto cilvēku nodarbinātību vai viņu vajadzību apmierināšanu, vai arī viņu ražotās produkcijas pārstrādi, tad galvenais nav vis kapitāla moments, bet pavisam citi rādītāji. Un šeit šie divi ceļi šķiras. Ja mēs iepriekš pieņēmām likumu, kas aizgāja pa kreisi un runāja par akciju sabiedrībām, izejot no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tad tagad mēs parādām otru ceļu, kur šie uzdevumi ir druscītiņ citādāki.

Es domāju, ka šādam likumam ir jābūt, jo mēs esam vienojušies gan Likumdošanas jautājumu komisijā, gan Ekonomikas komisijā, kuru sēdēs mēs šos jautājumus esam apsprieduši, ka mēs vairāk vai mazāk tomēr cenšamies šos likumus veidot aprakstošus, paskaidrojošus, jo mums nav nedz literatūras, nedz speciālistu šajā jomā, tāpēc mums daudz kas ir jāieraksta likumā iekšā, ko varbūt mēs nākotnē, teiksim, dažādus nevajadzīgus paskaidrojumus un instrukcijas, instrukciju normas noteikti likumos neliksim iekšā un varbūt brīnīsimies, kāpēc esam strādājuši tik zemā kvalitātē, bet šobrīd tas ir nepieciešams. Tas ir otrais.

Treškārt. Es vēlreiz gribētu aicināt valdību padomāt par to, ka mēs joprojām jautājumā par uzņēmējdarbību trenējam tikai vienas rokas muskuļus. Es šeit neredzu arī solīto ministru bez portfeļa, kas sēdēšot šeit klāt un visu uzklausīšot. Varbūt ka viņam ir tiešais vads uz Ministru padomi aizvilkts, varbūt viņi saņem šīs stenogrammas... Taču es gribētu runāt par to, ka mēs attīstām tikai vienu no uzņēmējdarbības likumdošanas virzieniem, tas ir, mēs veidojam likumus par šīm uzņēmējdarbības normām, bet joprojām netiek risināts par uzņēmējdarbības veidiem, kaut arī te būtu jāizdod likumi, un mēs tagad veidojam veselu grupu likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, bet rodas jautājums – kāpēc tad mums ir nepieciešama vesela virkne likumu par uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības formām, kur ir ierobežota atbildība? Tātad vismaz pagaidām nepieciešams izdot lēmumus, kādi uzņēmējdarbības veidi ir nepieciešami, vajag ieslēgt tikai stingri ierobežotu virzienu, jo tagad iznāk tā, ka mums, pieņemot šo likumu, – un es ceru, ka mēs to pieņemsim, – būs visi ierobežotās atbildības likumi, uz kuru pamata varēs nodibināt uzņēmējdarbības veidus ar ierobežotu atbildību, un neviens spēks pēc tam nepiespiedīs pārreģistrēt vai pārveidot šo uzņēmējdarbības veidu, teiksim, kas sabiedrībai var būt ir bīstams, uz kādiem citiem pilnas atbildības veidiem.

Es gribētu atbalstīt cienījamo deputātu Lucānu, bet vienlaikus arī paskaidrot, ka cienījamais deputāts Lucāns runā par vienu atbildību, ko, protams, valdība un parlaments nes attiecībā uz lauksaimniecības attīstību, bet tomēr acīmredzot tas nav tas jautājums, kas ir iekļauts šeit, šajā likumā. Ir runa par civiltiesisko atbildību. Un tātad šis kurss, es domāju, ir uzņemts nepareizi. Protams, valdību un mūs vajag kritizēt, ka mēs par maz domājam par lauksaimniecību, man šī tēma vienmēr patīk mūsu deputātu runās.

Es gribētu arī druscītiņ aicināt šā likumprojekta un nākamo likumprojektu autorus, neņemot vērā to, ka jūsu projekts tika iesniegts jau sen, sen un varbūt mūsu vainas dēļ tas netika izskatīts, tomēr vajadzētu sekot līdzi tiem projektiem, ko mēs pieņemam, un operatīvi izdarīt izmaiņas, jo, teiksim, tad deputāta Krastiņa asais skats nebūtu saskatījis tik daudz kļūdu šajā likumprojektā. Es domāju, ka visas šīs pretrunas, par ko šeit bija runa, ir novēršamas un likums ir pieņemams pirmajā lasījumā. Mēs to otrajam lasījumam, man liekas, sagatavosim tādā kondīcijā, ka vairs nebūs tik asu piezīmju.

Bez tam gribu runāt par vēl vienu problēmu, ko mēs apspriedām komisijā un kas šeit izskanēja arī deputāta Krastiņa runā. Es saprotu, ka pienācis laiks un visi tie principi, kas minēti šajā starptautiskajā aktā, ko te cienījamais deputāts citēja, būs vietā un laikā, un pareizi, taču šobrīd, ja mēs iesim šo ceļu, manuprāt, var atkal izveidoties tāda situācija, ka šie kooperatīvi, kuri mums līdz 1.jūlijam ir jāpārveido, ieies šajā formā un mēs absolūti nebūsim sasnieguši to efektu, par ko mēs šeit runājam – ka aiz katra šāda uzņēmuma ir jāstāv kapitālam, un nevar būt tā, ka ir tikai pliks zīmogs un rēķins bankā, un kaut kāds telefons vai adrese, aiz kura faktiski nekas nestāv, nav visas civiltiesiskās attiecības sistēmas. Tādējādi mēs ar laiku noteikti konstatēsim, ka mums trūkst šāda likuma vai kaut kāda speciāla papildinājuma par to, ka ir jābūt tādiem kooperatīviem, kuri atbilst šīm starptautiskajām prasībām. Taču šobrīd, es domāju, mums ir jādara viss, lai mēs varētu šos kooperatīvus pārreģistrēt un norādīt tiem, no civiltiesiskās atbildības viedokļa raugoties, īsto vietu, vienalga, vai tie ir privātuzņēmumi ar pilnu atbildību, vai arī līgumsabiedrības ar pilnu atbildību, bet lai nekādā ziņā nebūtu šis ceļš.

Es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos, Špoģa kungs, bet vēl debatēs ir pieteicies deputāts Felss, un pēc tam komisija noslēgs to visu. Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Es daudzējādā ziņā savās pārdomās gribētu pievienoties Edmundam Krastiņam, kurš tika izteicis savas atziņas. Varbūt nedaudz atšķirīgu viedokli no pārējiem pauda arī kolēģis Lucāns. Diemžēl jāsecina, ka šis nav pirmais likumprojekts, kas, manuprāt, nonācis līdz šai zālei ne visai sagatavots un ne visai pārdomāts. Jo mūsu cienījamie likumdošanas iniciatori zinātnieki, visādā ziņā cienījami cilvēki, šos likumprojektus vairāk vai mazāk sagatavo teorētiskā līmenī. Un tie ne vienmēr atbilst tai faktiskajai situācijai, kas ir republikas laukos. Man arī negribētos te varbūt piekrist dažiem oratoriem, kuri teica, ka republikas lauksaimniecība privatizēsies tieši pēc šā likumprojekta. Manuprāt, likumprojekts “Par statūtu sabiedrībām” būtu piemērotāks šā jautājuma risināšanai, un zināmā mērā varbūt arī likumprojekts par pajām varētu būt kā viens no atsevišķiem veidiem, kā veikt laukos privatizāciju. Katrā ziņā, es domāju, uztrauc tas moments, ka tik tiešām šī saikne ar faktisko realitāti mums vēl neatbilst tam līmenim, ka likumprojekti šeit, parlamentā, varētu tikt akceptēti bez lielām būtiskām iebildēm un bez nervu enerģijas patērēšanas.

Es uzskatu, ka mēs šeit zaudējam daudz lieka laika, lai novestu šos likumprojektus līdz attiecīgajai kondīcijai, un katrā ziņā mēs visi, šeit klātesot, vairāk vai mazāk veicam it kā eksperta funkcijas. Manuprāt, tas nav īstais darbs, kas mums šeit jādara. Mums jāprasa no valdības un arī no tiem daudzajiem institūtiem, kas mums ir, lai tie šīs savas funkcijas likumu izstrādē veiktu atbilstoši tam līmenim, kādā tiem vajadzētu strādāt. Es katrā ziņā neuzskatu, ka tik viennozīmīgi šobrīd varētu pateikt, ka laika trūkums, kurā diemžēl republikas lauki un uzņēmēji pilsētās ir nonākuši, ir tik liels, ka likumprojekts būtu viennozīmīgi jāpieņem vai jānoraida. Tomēr es gribētu lūgt, lai cienījamie kolēģi, kuri pie tā strādājuši, izdara attiecīgus secinājumus, lai vismaz uz otro lasījumu mēs to ieraudzītu daudz labākā un pieņemamākā formā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad komisijas vārdā noslēguma vārds deputātam Špoģim. Lūdzu.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisija ir ļoti pateicīga par ieinteresēto apspriešanu, par ieinteresēto diskusiju. Tas ir ļoti būtiski. Un arī par praktiski vienbalsīgu vienprātīgu atbalstu. Runātāji šeit atbalstīja likumprojektu. Es domāju, ka kategoriska noraidījuma nebija arī cienījamā Edmunda Krastiņa teiktajā. Pirms mēs pārejam pie nākamajiem jautājumiem, es vēl gribētu komisijas vārdā izteikt zināmu atzinību autoriem. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šis likumprojekts tapa tik tiešām ļoti smagi un ļoti ilgstošā darbā.

Un tagad pāriesim pie vēstures, lai vēlreiz varbūt parunātu par tām šaubām, kuras šeit tika izteiktas par šā likumprojekta nepieciešamību… Varbūt atcerēsimies, ka mums ievilkās tā izskatīšana un sagatavošana, un mēs esam mazliet piemirsuši arī to diskusiju, kuru mēs šeit ļoti ieinteresēti noslēdzām un kura ilgu laiku noritēja komisijās, starpkomisijās, darba grupās, 5–6 komisiju pārstāvji piedalījās šeit apspriedēs. Diskusija noslēdzās ar sēdi, apspriežot likumprojektu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” pirmajā lasījumā. Tika speciāli pieņemta stenogramma. Tur tas ir fiksēts, ka ir nepieciešams vēl viens likums, ka te salikt kopā, iemontēt iekšā nepieciešamos papildu pantus nav iespējams, jo vēl pirms dienas tepat blakuszālē bija tāds mēģinājums – bija izstrādāts tāds variants. Tur bija iestrādāti kādi četri īpaši panti, bet jūs paši tos pēc būtības “izdzināt” laukā, un acīmredzot pamatoti. Tāpēc es šeit arī piekrītu tiem ļoti daudzajiem runātājiem, kuri to atcerējās un atbalstīja, ka nav iespējams atgriezties un nav arī vajadzības atgriezties pie tā, lai vēlreiz izskatītu un papildinātu likumu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”.

Otra piezīme ir tieši par šā likumprojekta praktisko ievirzi, tā praktisko nozīmi, praktisko nepieciešamību. Un to autori varbūt šeit ir arī galvenokārt ievērojuši. Tātad – vai valdībai ir cits alternatīvs, it kā kaut kāds cits likumprojekts? Šeit zālē sēž valdības padomnieks Gatis Lagzdiņa kungs, viņš visu šo sarunu dzird. Tas tiešām ir tas pats projekts, kurš valdībā tika skatīts paralēli, un acīmredzot Krūmiņa kungs bija pārcenties, informēdams kolēģus. Tā kā tur viss ir kārtībā, vienīgi valdība ir mazliet aizkavējusies… Visas iepriekšējās instances likumprojekts ir izgājis un vienīgi pēdējā instancē ļoti daudz kas stāv. Šeit par to pareizi runāja jau Muciņa kungs, ka ļoti daudzi pilnīgi gatavi un aprobēti likumprojekti stāv kaudzē neizskatīti un nenāk šurp, kur tie ir vajadzīgi.

Tālāk. Mēs esam ļoti pateicīgi par konkrētajiem priekšlikumiem, konkrētajiem labojumiem, arī tiem labojumiem, kuri tika saņemti no cienījamā padomnieka Lagzdiņa kunga, no valdības. Tie visi lielā mērā sakrīt ar deputātu izteiktajām piezīmēm. Es uzskatu, es jūtu, ka komisijas absolūtais vairākums ar… Tie tiks iestrādāti, jo tie ir lietišķi, derīgi un nepieciešami. Nav vajadzības pārāk pārspīlēt ar ierobežojumiem un ar dažādiem centieniem kaut kur atsevišķās vietās kaut ko ielikt Prokrusta gultā, arī attiecībā uz tiem 1000 rubļiem. Es domāju, ka Lucāna kungs jau iesniedza savus priekšlikumus rakstiski.

Tālāk. Varbūt vēl varētu runāt par sasaisti likumprojektā, kurš vēl tikai top, tas ir, par lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībās. Tie, pieņemot šos likumprojektus, viens otru nekādā gadījumā nevar aizvietot. Tā ir atbilde vai informācija Felsa kungam. Tas ir tāpēc, ka likumprojekts “Par lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās” ir tikai process. Tas ir procedūras jautājums, kā pārveidot, taču praktiskajā darbībā visi lauksaimniecības uzņēmumi, kā šeit Grūbes kungs, Muciņa kungs un daudzi citi ļoti pareizi teica, strādās pēc šā likuma.

Es vēl gribētu pateikt, ka pie šā likumprojekta ļoti ieinteresēti un ļoti kvalificēti ir strādājuši juristi, Juridiskās pārvaldes speciālisti vēl krietni pirms pirmā lasījuma, un mēs esam par to ļoti pateicīgi. Tas ir pirmais gadījums kad ir iesniegts juridiski sakārtots likumprojekts. Gandrīz uz sešām lapām ir saņemti Juridiskās pārvaldes ierosinājumi. Šie priekšlikumi ir praktiski iestrādāti, bez tam viņi šorīt iesniedza vēl papildus, arī tie pēc būtības sakrīt un tiks iestrādāti. Vairākus vērtīgus priekšlikumus par tekstu un formulējumiem mēs esam saņēmuši rakstiski arī no citiem kolēģiem, kuri šodien neuzstājās: tā ir Jūras lietu komisija un vēl daudzi citi kolēģi. Šie priekšlikumi uz otro lasījumu tiks iestrādāti un tad komisija kopumā…

Jā, runājot par tām vairākām vietām, par kurām šeit runāja arī Lucāna kungs, jāteic, ka man šeit rokā ir tas likumprojekts, kurš ir mums visiem. Arī man pašam ar sarkanu zīmuli ļoti daudzas vietas ir jau salabotas tādā redakcijā, kādā mēs to lasījām. Tagad par to es negribētu diskutēt, vai ir vēl nepieciešams ceturtais likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām”. Varbūt tas arī ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs tādā gadījumā, ja ir jau radies jauns – citādāks likumprojekts par šīm kooperatīvajām sabiedrībām, jo tie divi likumprojekti, kuri ir iesniegti valdībai, tie visi bija mūsu rīcībā, arī autoru rīcībā. Un, kad autori iesniedza komisijai jau šo variantu, es speciāli to paņēmu. Man ilgāku laiku uz galda stāvēja Tieslietu ministrijas kolektīvi izstrādātais un iesniegtais likumprojekts valdībai par šīm kooperatīvajām sabiedrībām. Un es ļoti rūpīgi to pārbaudīju, burtiski velkot ar pirkstu pa rindām, vai ir iestrādāts viss, kas ir šajā likumprojektā. Pie tam tas tā bija. Tāpēc es saku, ka es nestrīdos, un varbūt, ka tagad vēl ir kāds trešais variants, kur ir atkal jauni priekšlikumi, tas, kas nav šeit iestrādāts. Pie tā acīmredzot, ja tas ir vajadzīgs, mēs varam atgriezties, bet katrā ziņā Ekonomikas komisija ir ar mieru piedalīties izskatīšanā. Ja ir vajadzīgs, tad būs arī ceturtais likumprojekts no šīs statūtu sabiedrību grupas.

Es uzskatu, ka ar šo ir aptverts ļoti plašs uzņēmējsabiedrību, statūtu sabiedrību spektrs, ka ar šo mēs varētu noslēgt statūtu sabiedrību likumu grupu, protams, atskaitot to, ko jūs jau nolēmāt pagājušajā reizē – kam ir vajadzīgs vēl ļoti īss likumprojekts par sabiedrībām ar papildu atbildību. Tas, protams, top. Tā ka Ekonomikas komisija paliek tādās pašās domās, kā jau ir rekomendēts – ka likumprojekts ir gatavs pieņemšanai pirmajā lasījumā. Un es būtu ļoti pateicīgs, ja šodien vai rīt arī pārējie kolēģi iesniegtu savus rakstiskos priekšlikumus, tad mēs tos iestrādāsim un otrajā lasījumā varēsim skatīt pavisam citādākus, nekā tie ir pašreiz. Turklāt citādākiem tiem katrā ziņā ir jābūt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs debates jautājumā par Latvijas Republikas likumprojektu “Par paju sabiedrībām” pirmajā lasījumā esam pabeiguši. Varbūt mēs tagad varētu reģistrēties? Lūdzu, otrais mikrofons, vēl vēlas izteikties deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Es saprotu, ka tagad būs balsošana, ja? Tā kā pirmajā lasījumā mēs pieņemam šos likumprojektus it kā konceptuāli, man gribētos dzirdēt vai nu no kāda autora, vai no komisijas, kuri tad šeit būs šie konceptuālie jautājumi? Varbūt mēs pieņemsim tikai nosaukumu šim likumprojektam, ka mums ir vajadzīgs likums “Par paju sabiedrībām”, un tad uz otro lasījumu mēs jau varam šajā likumprojektā visu pārveidot saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem. Varbūt mēs tomēr balsosim arī par kādām konceptuālām lietām...?

Priekšsēdētājs: Paldies. Par konceptuālām lietām deputātiem bija jāizsakās, kas ar tām ir uzskatāms. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Likumprojekts konceptuāli, bez šaubām, netiks mainīts. Mēs pieņemsim un nobalsosim to tādu, kāds tas ir šobrīd. Tas galvenokārt ir 8.pants, un es nevaru pašreiz... Es esmu gatavs uzskaitīt arī visus pārējos. Katrā ziņā kaut vai, piemēram, šie 1000 rubļi, ja tos uzskatām par konceptuālu jautājumu, tad varam lemt, vai tie ir jāsvītro. Tālāk, teiksim, par simtprocentīgu vienbalsīgu pieņemšanu – tas ir jāsvītro, ja to uzskata par konceptuālu jautājumu. Es to neuzskatu par konceptuālu. Tālāk – par valsts atbildību, par to, ka valsts neatbild par uzņēmējsabiedrībām ar privāto sabiedrību saistībām.

Cienījamie kolēģi, tā tas ir. Mēs jau daudzkārt esam diskutējuši un daudzkārt strīdējušies, arī par valsts uzņēmumiem bija intensīva diskusija, tā ka šis likumprojekts jau acīmredzami paliks, ja tas ir konceptuāli. Varbūt es kaut ko neesmu sapratis?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Tieši šis 8.pants manā skatījumā ir visneskaidrākais, ar visneskaidrākajiem formulējumiem. Te ir šie paši vienbalsīgie lēmumi, kas nākamajā teikumā kļūst jau par vairākuma lēmumiem. Te ir tādas nenoteiktības, kā, piemēram, “var būt”, “var paredzēt”, “mēdz būt”. Ir četras variācijas, taču uzreiz acīm redzams, ka ir iespējamas arī citas variācijas. Te ir 5.punkts, kurā minētas sabiedrības ar papildu atbildību, bet par kurām tālāk šajā likumprojektā nav teikts neviens vārds. Tieši šis 8.pants manā skatījumā pašlaik ir visneskaidrākais šajā likumprojektā, ja šis likumprojekts vispār tiek pieņemts pirmajā lasījumā. Tāpēc es aicinu par šo 8.pantu tādā gadījumā noteikti nenobalsot, bet dot iespēju to mainīt, ja likumprojekts vispār tiek pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: Es varētu, teiksim, atbildēt galēji, bet tāds variants arī nav izslēgts... Kāpēc? Tāpēc, ka šajā pantā četras lietas ir konceptuālas. Pirmkārt, tā sakot, strādājošo un apkalpojošo. Otrkārt, slēgtās un atklātās, kas jau tur ir. Runājot par papildatbildību, jāteic, ka tas vienkārši norāda, ka tā tas var būt, to, ka tāds punkts var būt un var arī nebūt, jo tik un tā šim likumam būs jābūt atsevišķi, un šo pantu var izteikt koncentrētāk, lietišķāk, īsāk. Varbūt taisnība ir Edmundam Krastiņam. Es domāju, ka tur būtībā nekas nemainītos, konceptuāli šis pants nemainīsies, ja tas būs izteikts īsāk un elastīgāk, ar mazākiem ierobežojumiem. Taču, ja, cienījamie kolēģi, jūs par to atsevišķi nobalsotu un pieņemtu, tad nākamajā lasījumā komisija izpildīs jūsu vēlēšanos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tikai gribēju par balsošanas motīviem izteikties.

Priekšsēdētājs: Paldies, Špoģa kungs!

G.Grūbe: Bez šaubām, par šīm pretrunām mēs esam ļoti asi runājuši, un arī runāsim. Es tomēr aicinātu cienījamos kolēģus nobalsot par šo likumprojektu, jo pretējā gadījumā – es vēlreiz gribu atgādināt, ko es teicu, – mēs jau gandrīz gadu runājam par šo paju sabiedrību likumu, bet uz priekšu mēs nevaram virzīties tāpēc, ka nav nekāda skeleta, pie kura pieķerties un virzīties uz priekšu. Es uzskatu, ka šeit tomēr ir definētas paju sabiedrības, ka tās var būt slēgtās, atklātās, strādājošo un apkalpojošās, un ir arī definēts tas, ka var būt paju sabiedrības ar papildu atbildību. Tāpēc vispār mēs šajā ziņā konceptuāli varētu virzīties uz priekšu. Ja tā nebūs, tad, es domāju, mēs turpināsim diskusiju un nekas tālāk nevirzīsies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl otrais mikrofons.

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem. Es gribētu pateikt to, ka sākotnēji biju dziļi sajūsmināts par deputāta Krastiņa kunga izteiktajām domām, un jautājumā par balsošanu es gaidīju, ka Krastiņa kungs ierosinās, kuras konceptuālās tēzes šeit būtu jānobalso kā nepieņemamas, taču, tā kā viņš neko tādu konkrēti nav pateicis, tad iznāk, ka jānobalso par visu.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Es ceru, ka sekretariāts vēl drusku pazvanīs, lai tie kolēģi, kuri ir aizkavējušies citās telpās, varētu piedalīties balsošanā. Es no šīs apspriešanas esmu saklausījis vienu – ka tik tiešām te sevišķi neizvirzījās... Vienīgais jautājums, ko vairāki runātāji atzīmēja, ir par 8.pantu kā visstrīdīgāko un problemātiskāko. Tad varbūt mēs varam darīt tā, ka sākumā nobalsosim par 8.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā tādā redakcijā, kādā tas ir. Un pēc tam balsosim par visu pārējo likumprojektu pirmajā lasījumā kopumā. Citas problēmas sakarā ar konkrētajiem pantiem praktiski neizvirzījās.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies. Es domāju, ka zvans skanēja pietiekami ilgi. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 105 deputāti. Paldies. Un tagad lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Sākotnēji nobalsosim par 8.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir šajā likumprojektā, un pēc tam balsosim kopumā par visu likumprojektu.

Balsosim par 8.panta akceptu šādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts. Rezultātu! Par – 46, pret – 53. Tātad 8.pants no balsojošo skaita vairākumu nav guvis, un tas nav akceptēts. Tā kā pie pārējiem pantiem vēl būs jāstrādā, tad tas neizslēdz iespēju mums balsot par visu pārējo likumprojektu kopumā, izņemot 8.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pārējo likumprojektu kopumā, izņemot 8.pantu. Rezultātu! 81 – par, 7 – pret, 8 – atturas. Līdz ar to esam akceptējuši likumprojektu pirmajā lasījumā, izņemot 8.pantu. Pie 8.panta turpmāk ir jāstrādā komisijai, darba grupai un, es domāju, arī tiem deputātiem, kuri piedalījās... Droši vien arī Edmunds Krastiņš izteiks savu viedokli.

E.Krastiņš: Varbūt varētu palūgt atbildīgo, kurš gatavos šo likumprojektu otrajam lasījumam, mums pateikt, kāda būs tālākā darba secība, jo, pirmkārt, šeit acīmredzot vajadzēs paredzēt ilgāku laiku, lai sagatavotu labojumus. Arī man personīgi būs ļoti daudz priekšlikumu par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Špoģa kungs jau ir gatavs atbildēt. Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Es būtu pateicīgs, ja Edmunds līdz piektdienas vakaram tomēr iedotu mums savus priekšlikumus. Tādā gadījumā mēs, darba grupa, pirmdien varētu sākt strādāt. Ja tas nav iespējams – tad attiecīgi nedēļu vēlāk, kamēr pārējie kolēģi iesniegs. Jo lielākā daļa, kuri vēlējās, atskaitot Edmundu Krastiņu, šodien jau iesniedza. Tātad būtu lūgums pasteigties. Ja ne, tad attiecīgi nedēļu vēlāk, tātad darbs noritēs nevis divās nedēļās, bet trijās nedēļās. Ja Edmunds nevarēs iedot savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt norunāsim tā, ka mūsu kolēģis deputāts Edmunds Krastiņš saistīsies ar darba grupu, ar komisiju, un ne tikai viņš vien, bet arī visi pārējie, kas izteica konkrētas piezīmes un visu pārējo, un tad jau vai nu Prezidija sēdē, vai kur citur lemsim par otrā lasījuma tālāko iekļaušanu darba kārtībā atkarībā no šā darba procesa. Varbūt to visi kopā šeit neizlemsim.

Paldies, godājamie kolēģi! Mums vēl ir zināms laiks šajā plenārsēdē. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par zemes nodokli” 4. un 6.panta grozīšanu” otrajā lasījumā. Lūdzu, Grūbes kungs! Lūdzu deputātus gatavoties darbam! Tātad mēs apspriežam pa pantiem.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Kā jūs zināt, likumprojekts par zemes nodokli tika pieņemts pagājušā gada noslēgumā, un jāsaka, ka mēs ar ļoti lielām grūtībām virzījāmies uz priekšu, tieši runājot par 6.pantu, tas ir, par pilsētu zemi. Ja jūs atceraties, tad tajā reizē es ļoti aicināju pilsētu pārstāvjus, pašvaldību komisiju locekļus, pilsētu deputātus par šiem jautājumiem iesniegt priekšlikumus, lai mēs varētu papildināt šo 6.pantu vai arī pat izstrādāt jaunu likumprojektu par pilsētu zemes aplikšanu ar zemes nodokli. Taču jāsaka atklāti, ka šāda iniciatīva neradās, bet tika iesniegtas vairākas iniciatīvas tieši no zvejnieku kolhoziem, no Jūras lietu komisijas, ienāca priekšlikumi no lauksaimniekiem, arī no valdības, ienāca priekšlikumi no Lauksaimniecības ministrijas. Taču, par nožēlošanu, šodien man jāziņo, ka tieši no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas, izņemot Lemberga kunga iesniegtos priekšlikumus, pareizāk sakot, viņa pretenzijas pret šiem labojumiem, ierosinājumi nav ienākuši.

Šajā darba procesā, kad sākām izskatīt zemes nodokļa labojumus, jāsaka, ka šis projekts otrajam lasījumam principā ir ļoti būtiski mainījies. Mēs mainām tātad šo nodokli attiecībā uz jūras ostām, mainām nodokļa likmes tieši pilsētu teritorijās, un tā rezultātā tiek vairāk vai mazāk apmierināta to iesniegumu daļa, kas attiecas uz zivju produkcijas ieguvi un ražošanu. Kad šo projektu izskatīja pirmajā lasījumā, tad, kā jūs atceraties, es ļoti lūdzu, to varbūt nevajadzēja apstiprināt pirmajā lasījumā, bet vienkārši šo pirmo lasījumu pārtraukt un turpināt tā apspriešanu tad, kad būs saņemti visi priekšlikumi. Tajā reizē tomēr šāds priekšlikums neguva atbalstu, un tāpēc man šodien, runājot par 537.dokumentu, ko jūs tagad esat saņēmuši otrajam lasījumam, jāsaka, ka tas tomēr būtiski atšķiras no pirmā lasījuma, bet tajā pašā laikā tas, ņemot vērā arī Jūras lietu komisijas iesniegumus, apmierina tieši Jūras lietu komisiju, jo mēs šeit, tieši 6.pantā, esam iestrādājuši normu, ka zemi, kuru fiziskās un juridiskās personas izmanto zivju produkcijas ieguvei un ražošanai, tāpat kā lauksaimniekus, apliek ar tādām nodokļu likmēm, kādas ir pilsētai piegulošo lauku apvidu zemei. Tātad kopumā mēs esam panākuši to, kas bija nepieciešams, ievērojot pirmajā lasījumā izvirzītos mērķus.

Šeit tagad papildus 6.pantā par pilsētas zemi tiek iestrādāts arī tāds jautājums, ka uzņēmējdarbības veikšanai, tieši lauksaimnieciskās darbības veikšanai – kā jau minēju – zivju produkcijas ieguvei un ražošanai, tāpat arī šo nozaru tiešai apkalpošanai tiek paredzētas citas likmes. Jāsaka atklāti, ka mēs gaidījām no Lauksaimniecības ministrijas un arī no zivju ražotājiem un ieguvējiem to, lai šeit būtu paskaidrojums. Turklāt es varu pateikt, ka darba grupā tieši šeit bija runa par apkalpojošām nozarēm, kas šeit iekļaujas, tātad jautājums izvirzījās pamatā par tehnisko apkalpošanu, agroķīmisko apkalpošanu un melioratīvo apkalpošanu. Akceptējot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs būsim gatavi trešajā lasījumā dot pilnīgu un galīgu atšifrējumu šai lietai.

Tāpat, runājot par 6.pantu, no mazpilsētām bija pretenzijas pret to, ka uz pilsētu zemes ir atsevišķas lopkopības sabiedrības, ka arī individuāli cilvēki ir saņēmuši ganības, un tāpēc šeit ir papildināta šā panta 2.daļa, ka nodoklis ir arī personām par lietošanā piešķirto zemi, kuru tās izmanto lopkopības vajadzībām. Katrā ziņā šeit ir zināma pretruna, jo šādām zemēm praktiski pilsētas teritorijā it kā nevajadzētu atrasties. Bet, ņemot vērā, ka pilsētas pamatā ir radušās uz lauku zemes, varbūt šāda tīri juridiska un arī praktiska atruna, ka tas tomēr ir saistāms ar pašreizējo dzīves realitāti.

Runājot par 8.panta papildināšanu vai izmaiņām, jāsaka, ka ir izmainīta 8.panta ceturtā daļa par maksātājiem, šeit ir tikai precizēta redakcija, bet no jauna ir ietverts 7. un 8.punkts, kurš dod lielākas tiesības vietējām pašvaldībām. Tātad 7.punktā ir dotas šādas tiesības: ja šie izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas un sporta objekti nav pašvaldību īpašums, tad, izskatot to lietderību, attiecībā uz pašvaldību vai arī kopumā uz Latvijas valsti, vietējām pašvaldībām pēc šo lietotāju iesnieguma ir tiesības tos no zemes nodokļa pilnīgi vai daļēji atbrīvot.

Ļoti strīdīgs varbūt bija arī 8.punkts, kas šeit ir papildināts, ka budžeta iestādes un organizācijas, kā arī organizācijas, kas darbojas uz bezpeļņas noteikumu pamata, vietējām pašvaldībām ir tiesības atbrīvot no nodokļa. Tātad šeit bija pretrunas attiecībā uz šiem garāžu kooperatīviem, dažādiem dzīvokļu kooperatīviem, kurus ļoti aktīvi arī frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji prasīja atbrīvot no nodokļiem, samazināt to vai arī izskatīt pēc citām likmēm. Mēs uzskatām, ka šeit vispār būtu jāpiemēro pilsētu likmes. Taču, ja šis kooperatīvs ļoti labi uztur kārtībā savu teritoriju, ievēro visas vajadzīgās zemes izmantošanas normas un iesniedz šādu iesniegumu, ka viņi lūdz pašvaldību atbrīvot viņus pilnīgi vai daļēji no šā nodokļa maksāšanas, tad nevajag liegt pašvaldībām šādu iespēju izlemt šo jautājumu.

Un, visbeidzot, ir arī viens jautājums, kuru šajā projektā mēs neesam iekļāvuši, tas ir papildinājums, ko iesniedza deputāts Freimanis par 4.pantu. Viņš uzskata, ka ir jāatbrīvo no nodokļa koplietošanas satiksmes ceļi un komunikācijas, tie, kuri ir pakļauti Latvijas Republikai. Mūsu komisijai šajā jautājumā bija ļoti liela diskusija. Mēs arī lūdzām Finansu ministrijas pārstāvju konsultāciju, kā šobrīd varētu šo normu realizēt. Taču jāsaka, ka mēs pie kopsaucēja nenokļuvām un šeit patiešām mums jāmeklē izeja varbūt pat trešajā lasījumā, jo ne Finansu ministrijas pārstāvji, ne arī mūsu komisijas pārstāvji nevarēja stingri norobežoties, kā mums tagad būs ar vissavienības dzelzceļiem, kādā veidā panāksim, lai tie samaksātu šo zemes nodokli, kā būs, teiksim, kaut vai ar Rīgas–Vitebskas šoseju un tā tālāk, jo nav šā mehānisma, un tāpēc mūsu komisijas un atsevišķu deputātu viedoklis bija tāds, ka varbūt ir pāragri šādu normu šajā likumprojektā ietilpināt. Tāpēc man ļoti jāatvainojas deputātam Freimanim, ka patiešām mēs šādu papildinājumu šobrīd neesam sagatavojuši.

Ir saņemts deputāta Lemberga iesniegums par izmaiņām likumā par zemes nodokli. Man jāziņo jums, ka deputāts Lembergs ļoti asi iestājās pret šādām izmaiņām likumprojektā, jo uzskata, ka mēs šādā veidā graujam viņa pilsētas, tas ir, Ventspils, budžetu un ka nekādā gadījumā šādi labojumi nav pieļaujami. Komisija vadījās pēc tāda viedokļa, ka pašreiz mēs Latvijas Republikā nevaram nodrošināt pārtikas produktu, arī zivju produkcijas, brīvās cenas, un tomēr mums ir jāmeklē iespējas, kā samazināt šīs produkcijas pašizmaksu, lai pēc tam nebūtu jāatgriežas pie ļoti smagiem iedzīvotāju indeksācijas jautājumiem, kas mums patlaban nav atrisināti. Varbūt tieši šādā veidā mēs veicinātu tos lauksaimniecības produkcijas, zivju ieguves un ražošanas uzņēmumus un pārtikas rūpniecības uzņēmumus, kuri patiešām strādā ļoti saspringti un ražo produkciju, kas vajadzīga visai Latvijai kopumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mēs esam tādā situācijā, ka praktiski mums tagad šis likumprojekts ir pirmā lasījuma līmenī. Tā kā ir bijušas ļoti daudzas izmaiņas, tad mums ir jāspriež, lai gan pēc nolikuma mums ir jāapspriež paši panti, nevis jāuzdod jautājumi un jāpiedalās vispārējās debatēs, jo tas ir otrais lasījums, kaut gan tik tiešām te ir notikušas daudzas izmaiņas un ir daļēji mainījusies pat struktūra. Taču es domāju, ka, arī apspriežot pa pantiem, mums ies ātrāk, jo katram no mums laikam ir kaut kas konkrēts sakāms par to, nevis vispārēju tēžu veidā, jo to mēs esam jau vairākas reizes izsprieduši. Tātad, lūdzu, skatīsim pa pantiem. Te ir divi panti, bet noteikti vajadzētu skatīt arī apakšpunktus, kas skar 8.panta ceturto daļu.

G.Grūbe: Jā, tātad par 6.pantu...

Priekšsēdētājs: Par 6.pantu, lūdzu!

G.Grūbe: Par 6.panta pirmo daļu – tā ir atstāta iepriekšējā redakcijā un šeit nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par pirmo daļu deputātiem vēl ir kas sakāms? Tomēr Kides kungam ir – lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es saprotu, ka runa ir par 6.panta otro rindkopu.

Priekšsēdētājs: Tā ir otrā daļa.

E.Kide: Otrā daļa. Man ir jautājums: sakiet, lūdzu, vai ciematos izdalītā zeme sakņu dārziņiem, arī piemājas zeme, ir iekļauta šajā otrajā daļā – ar tiesībām samazināt nodokli? Jūs saprotiet – sakņu dārzi...

G.Grūbe: Jā, es saprotu. Šeit, runājot par...

E.Kide: Ja ražo lauksaimniecības...

G.Grūbe: ...sakņu dārzi un dārzkopībai izmantojamie dārzi neietilpst šajā daļā.

E.Kide: Tad tur varētu teikt “lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai”, tur jau kaut kā vajadzētu mainīt redakciju, jo citādi var saprast – ja ražo lauksaimniecisko produkciju, tad var te ietilpt.

G.Grūbe: Redziet, neietilpst, jo šeit ir rakstīts tieši par zemi, kuru juridiskās un fiziskās personas izmanto uzņēmējdarbībai. Tātad, ja tās ir reģistrētas kā uzņēmējdarbības veids, tikai tad tas attiecas uz lauksaimnieciskās darbības veikšanu, tātad uzņēmējdarbības veikšanu.

E.Kide: Bet tur tālāk ir rakstīts: “šo nozaru tiešajai apkalpošanai” un tālāk – “un pārtikas produktu ražošanai”. Te īsti nevar saprast...

G.Grūbe: Nē, es atvainojos, tas viss ir attiecināms uz uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Tur aiz uzņēmējdarbības ir domu zīme. Tā ka... Nākamais bija deputāts Plotnieks, bet varbūt viņam bija par citu punktu? Skaidrs? Paldies. Lūdzu, par šo pašu otro daļu. Vārds deputātam Cuprunam.

I.Cupruns: Paskaidrojiet, lūdzu, tālāk tiek teikts: “kā arī fiziskajām personām lietošanā piešķirto zemi, kuri to izmanto lopkopības vajadzībām”. Vai tiešām tikai lopkopības vajadzībām? Konkrēts piemērs: Valdemārpilī pilsētas robežas tagad ir paplašinātas un pilsētas robežās ir kartupeļlauki, mūžīgie kartupeļlauki. Vai tiešām par šiem pilsētnieku kartupeļlauciņiem būtu jāmaksā pilsētas nodoklis, jo ar lopkopību tur nekāda sakara nav.

G.Grūbe: Es atvainojos, šī daļa ir atrunāta, ka, izņemot 7.pantā minētos gadījumus, tātad par sakņkopību, dārzkopību un arī individuālo apbūvi ir citas nodokļa likmes. Tās tieši individuālajiem ir desmit reizes zemākas nekā tās, kas attiecas uz pilsētu zemi.

I.Cupruns: Tad es īsti nesaprotu – kāpēc tiek izcelta lopkopība?

G.Grūbe: Jā, redziet, ar lopkopību ir cita lieta, šeit patiešām salīdzinoši ir ļoti lielas teritorijas, tāpēc lopkopība tiek izcelta atsevišķi, bet par tiem 0,06 ha šeit atsevišķi nav runāts.

I.Cupruns: Tas ir pārāk sarežģīti, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Lūdzu, pilsētas deputāti, kā es jau minēju, piedāvājiet šo pantu savā redakcijā, un mēs nekādā ziņā neiebildīsim. Mēs saņēmām tikai atsevišķas pretenzijas, bet nesaņēmām konkrētus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par otro daļu mēs konkrētus priekšlikumus nedzirdējām.

Lūdzu, par trešo daļu. 6.panta trešā daļa. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Šajā trešajā daļā būtībā lauksaimniecība ir atdalīta atsevišķi un pārējais – atsevišķi. Tātad uz pirmo daļu, uz pārējiem, attiecas trīskārtīgi, uz lauksaimniecību – pa 50 procentiem izmainīts. Ar kādu mērķi tas ir darīts? Lai atvieglinātu lauksaimniekus?

G.Grūbe: Jā, tas ir darīts ar šādu mērķi, lai varbūt nerastos tādi kāzusi, kādi ir Ventspils pilsētā, ka pašvaldības ir ļoti ieinteresētas šo nodokli iekasēt trīskāršā apmērā, un tas lauksaimniekus patiešām nostāda vēl smagākā situācijā. Tāpēc šī atruna, ka mēs arī nodokli atstājam tieši tādu pašu, kāds tas ir par lauku zemi, ka to var palielināt vai samazināt līdz 50 procentiem, bet, runājot par pārējo zemi, tur patiešām mēs dodam vietējām pašvaldībām tiesības trīskārtīgi palielināt vai samazināt.

J.Endele: Izdarot šādu ierobežojumu, jūs visu laiku skatāties uz ļaunāko pusi – uz palielināšanu, bet pašvaldība var šiem lauksaimniekiem arī samazināt nodokli un tādā gadījumā zemnieks tiek nostādīts tomēr sliktākā stāvoklī. Viņš nevar arī cīnīties, teiksim, vietējais deputāts vairs par savas pilsētas lauksaimnieku nevar cīnīties, jo viņu ierobežo tie 50 procenti.

G.Grūbe: Jā, bet viņš tiek aplikts ar nodokli pēc citām likmēm, viņš praktiski ir jau citā līmenī, un, samazinot nodokli par 50 procentiem, šī maksa paliek simboliska, tā ka es neuzskatu, ka šeit gan zivsaimniekiem, gan arī lauksaimniekiem būtu nodarīts pāri.

J.Endele: Paldies. Ticēsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties vēl par 6.panta trešo daļu! Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Izdarot izmaiņas zemes likumā, pēc tam, kad ir jau apstiprināti vietējo padomju budžeti visos līmeņos, mums, izdarot aprēķinus, Ventspils pilsētā rodas zaudējumi 9 miljonu rubļu apmērā.

Priekšsēdētājs: Sakarā ar 6.panta trešo daļu?

A.Lembergs: Sakarā ar 6.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: To gan mēs jau izskatījām, bet, tā kā Lemberga kungs nokavējās... Lūdzu.

A.Lembergs: Es atvainojos, man vajadzēja būt valdībā. Tātad šīm likumprojekta izmaiņām nāk klāt izmaiņas republikas budžetā ar attiecīgu dotāciju pieaugumu attiecīgām pašvaldībām. Kad būs šis aprēķins, lai deputāti varētu šo jautājumu skatīt kompleksi?

G.Grūbe: Pirmkārt, es gribētu dzirdēt, cik liels Ventspils pilsētai ir kopējais budžets?

A.Lembergs: Mums kopējais budžets ir 37 miljoni, bet budžeta deficīts ir 6,5 miljoni plus vēl 9 miljoni.

G.Grūbe: Jā, es atbildēšu. Mēs nekādā gadījumā, ja jūs precīzi izlasījāt, neatbrīvojam jūsu tirdzniecības ostu no šā nodokļa maksāšanas. Un tajā pašā laikā man nav citu datu, ka Ventspils pilsētā atrastos ļoti lielas zemes platības lauksaimniecības darbības veikšanai, šeit nav arī tādu objektu, kuri būtu domāti tiešai apkalpošanai. Arī tas, ko jūs rakstījāt, ka pārtikas produktu ražošanai šeit ir ļoti lieli objekti, arī tas šoreiz neiztur kritiku. Tā ka, es uzskatu, mēs dosim trešajam lasījumam arī šo izvērtējumu par budžetu un tad mēs katrā ziņā izskatīsim arī jautājumu par Ventspils 9 miljoniem, un es domāju, ka tie nebūs lielāki par miljonu.

A.Lembergs: Mēs esam aprēķinājuši. Turklāt tur ir teikts – “tiešai apkalpošanai”. Ko mēs saprotam ar “tiešu apkalpošanu”? Minēšu piemērus. Naftas bāzei 50 procenti no apkalpojošā kontingenta ir agrokomplekss, kas minēts panta otrajā daļā, tas samazinās nodokļu maksājumu apmēram 200 reižu, jo tā var sevi pieskaitīt pie šā kontingenta. Tālāk – jūras tirdzniecības ostai 70 procenti no kravām ir agrokompleksam. Tātad arī tā sevi pieskaitīs pie šā formulējuma. Pieskaitīs! Es ar viņiem runāju, viņi attiecīgi traktēs šo likuma izmaiņu.

Nākamais moments. Iznāk, ka zivju konservu kombināts par zemes hektāru maksā vienu dolāru gadā. Vienu dolāru jeb trīsdesmit rubļu gadā! Katrs no mums var samaksāt par šiem hektāriem, jo viņiem tur ir aptuveni 20 hektāri. Vārdu sakot, šī zeme ir pilnīgi par velti. Citiem vārdiem sakot, izmaiņas šajā likumā stimulē Ventspils pilsētu, Liepājas pilsētu un Rīgas pilsētu tur, kur ir lieli zivju pārstrādes kompleksi, šo ražošanu maksimāli sašaurināt, anulēt zemes lietošanas aktus un šo ražošanu pārprofilēt un izmantot tām ražotnēm, kuras ir izdevīgas attiecīgajiem budžetiem.

G.Grūbe: Jā, es, atbildot Lemberga kungam, gribu pateikt, ka tad, ja patiešām ir pierādījumi, ka zivju ražotāji mums pārdod šo produkciju par nesalīdzināmi augstu cenu un ka viņu izmaksas ir simtiem un tūkstošiem reižu mazākas, jo viņi, rupji sakot, vienkārši šmauc iedzīvotājus, tad, es domāju, šādus pierādījumus vajadzētu dot Augstākajai padomei, un mēs labprāt samazinātu zivju produkcijas iepirkuma vai arī tirdzniecības cenas. Tā ka te kaut kas laikam neiet kopā, Lemberga kungs! Runājot tieši par to, ko attiecināt, es jau minēju savā ziņojumā, ka mēs trešajam lasījumam sagatavosim konkrētus materiālus, lai būtu skaidrība, ko saprot ar šo tiešo apkalpošanu un ko saprot ar pārtikas produktu ražošanu. Tā ka šis materiāls trešajā lasījumā tiks piedāvāts visiem deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs iesim 30 minūšu pārtraukumā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, protams, ir tribīnē, un viņa oponenti pie mikrofoniem, visi patīkami sasārtuši pēc pārtraukuma. Turpināsim demokrātiskā ceļā apspriest šo likumprojektu.

Tātad mēs apstājāmies pie 6.panta otrās daļas. Lūdzu.

A.Lembergs: Krastiņa kungs, es gribētu pateikt savas domas par 6.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi deputāti, ja mēs pieņemam šos labojumus, tādā gadījumā tās teritorijas...

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs pēc balss vēl nepazīst...

A.Lembergs: Jā, es atvainojos. Tātad tās teritorijas, kurās ir attīstīta zivju pārstrāde un ieguve, pārtikas rūpniecība un ar to saistītais serviss, tās tiek ekonomiski sodītas un ekonomiski tiek stimulētas atbrīvoties no šīm nozarēm un tās pārprofilēt. Konkrēts piemērs. Ja zivju konservu kombināts pēc šā likuma par 1 hektāru maksās 30 rubļus jeb vienu dolāru, bet turpat blakus cita profila uzņēmums maksās 20 000 rubļu, tad ir skaidrs, kurai nozarei ir jādod priekšroka. Bez tam neaizmirsīsim, ka Ventspils baro ar zivīm 2,2 miljonus iedzīvotāju. Ziemas mēnešos Ventspils zvejas ostā ienāk praktiski visa Latvijas flote plus Lietuvas un Igaunijas flote, kā arī Ļeņingradas flote. Tātad mēs šo zvejas ostu pilnīgi atbrīvojam no nodokļiem un tā maksā nevis aptuveni 20 000 rubļu, bet 1 dolāru par hektāru.

Tālāk. Pēc būtības šis priekšlikums ir tāds, lai vietējie budžeti vietās, kur attīstīta pārtikas rūpniecība, zivju apstrāde un ieguve, dotētu šīs nozares no sava vietējā budžeta tā vietā, lai centralizēti regulētu un stimulētu lauksaimniecisko un pārtikas ražošanu, kā arī zivju ieguvi ar iepirkumu cenām, ar nodokļiem vai nu no republikas budžeta, vai mainot attiecīgo nodokļu likumus, tas ir, likumu par peļņu un citus.

Tālāk. Galvenais te ir tas, ka iznāk – zemes vērtība ir atkarīga nevis no ekonomiski ģeogrāfiskajiem un infrastruktūras apstākļiem, bet ir atkarīga no tautsaimniecības nozares. Tas ir pilnīgs absurds! Zemes vērtību nosaka attiecīgie kritēriji, un tiem nav nekāda sakara ar tautsaimniecības nozari, kurai tā tiek izmantota. Tātad, ja šo likumu pieņem, tad pilsētas, pirmām kārtām tādas kā Ventspils un Liepāja, tiek ekonomiski stimulētas atbrīvoties no šīm ražotnēm, tās pārprofilēt, neatļaut tām attīstīties un attiecīgās brīvās teritorijas nodot citiem lietotājiem, kā arī mēģināt pārskatīt zemes lietošanas aktus un tos nodot citiem lietotājiem. Šodien, izskatot šā likuma 6.pantu, nav paredzēts, kas kompensēs šos zaudējumus. Tātad šeit ir jāizmanto citi ietekmēšanas veidi, tādi kā, piemēram, celtniecības atļaujas izsniegšana, resursu piešķiršana un citi. Bez tam jāatceras, ka, runājot par pilsētām nodarītajiem zaudējumiem to budžetos, kurš ir apstiprināts pēc budžetu tiesību likuma, ir ierakstīts tā: ja tiek mainīti spēles noteikumi, tad tam orgānam, kurš izmaina šos spēles noteikumus, – šajā gadījumā Augstākajai padomei vai Ministru padomei – vietējam budžetam tas ir jākompensē. Citiem vārdiem sakot, šo likumprojekta izmaiņu 1991.gadam nevar piemērot, bet, ja to piemēro, tad attiecīgās summas attiecīgajiem vietējiem budžetiem, ja tās skar pilsētas un ciematu budžetu, ir jākompensē.

Un pēdējais. Šie nodokļu maksātāji, par kuriem ir runa, ir tie, kuri pie mums griezās, un mēs ar viņiem uz līguma pamata vienojāmies par attiecīgajiem maksājumiem par zemi, bet tas nenozīmē, ka tie, kuri negriezās pie manis, ir apmierināti ar to, kas ir uzlikts. Likums pēc būtības pat nav sācis darboties, bet mēs ar lielu steigu, nepārbaudot to dzīvē, gribam izdarīt šajā likumā izmaiņas. Tātad mēs nevaram normāli plānot pilsētas sociāli ekonomisko attīstību, tādā gadījumā mēs esam strupceļā un mums jāatsaka visa normālā attīstība. Šodien mēs runājam par šīm tautsaimniecības nozarēm, bet jau rīt būs runa par dzelzceļu, parīt – par ostām, arī par vieglo rūpniecību un tā tālāk. Un beigās iznāks tā, kā bija agrāk, ka zeme nemaksā neko.

Tātad es uzskatu, ka šā likuma 6.pantu drīkst izskatīt tad, kad šis jautājums tiek skatīts kompleksi. Es lūdzu deputātus par to padomāt uzmanīgi. Latvijas tautsaimniecība no tā pieņemšanas neko neiegūs, vietējie budžeti nedrīkst ciest zaudējumus sakarā ar to, ka nav noregulētas iepirkuma cenas gan zivju produkcijai, gan lauksaimniecības produkcijai. Tas ir republikas budžeta jautājums. Paldies.

G.Grūbe: Es varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to es saprotu, ka Lemberga kungs ierosina nepieņemt 6.panta otro daļu.

A.Lembergs: Jā, nepieņemt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Es varu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai gribēju kolēģu deputātu uzmanību vērst uz to ļoti interesantu faktu, ka Lemberga kungs uzskata – pilsētām vairs pārtikas produktus ražot nevajag, tāpēc tās gatavojas pārtraukt gan zivju produkcijas ražošanu, gan pārtikas produkcijas ražošanu un slēgt šos uzņēmumus. Paldies par to!

Taču, ja runā par nodokļiem un cenām, tad patiešām nodokļi ir regulējošais mehānisms un tas tieši paredz, ka arī visā pasaulē atsevišķus nodokļu veidus regulē par labu, lai nebūtu jāceļ šīs iepirkuma cenas un arī produkciju varētu iegādāties jebkurš iedzīvotājs.

Un, visbeidzot, es ļoti apsveiktu Lemberga kungu, ja viņš būtu tikpat aktīvs arī tad, kad runāsim par lauksaimniecības cenām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es nekādā ziņā negribētu piekrist Lemberga kungam. Es piekristu tad, ja viņš principā cīnītos par to, lai zemes likums visā republikā tiktu pieņemts vienādā mērā godīgs un taisnīgs, bet viņš šodien cīnās tikai par Ventspils pilsētu. Un šeit, protams, tas nebūtu pareizi, ja runa ir par ostām, ko viņš arī vairākas reizes skāra, jo ostas pirmām kārtām jau vienreiz kā inženierbūve ir aplikta ar īpašuma nodokli, šī būve ir ļoti dārga, arī tas ir jāņem vērā. Un otro reizi atkal aplikt šo pašu teritoriju, uz kuras nav citu darbību... Tas ir par tirdzniecības ostu. Ja runā par zvejas ostām, tad jāteic, ka zvejas ostas apkalpo floti, un šeit vispār par to nevarētu būt runas, jo zvejas ostas ar komercdarbību taču vispār nenodarbojas. Taču, lai uzturētu šīs ostas, vajag daudz līdzekļu, jo tās ir ļoti dārgas.

Tālāk par zvejnieku kolhoziem. Zvejnieku kolhozi ir dibinājušies apmēram pēc tādiem pašiem principiem kā lauksaimniecības kolhozi, tajā skaitā arī vienīgais kolhozs, kas ir Rīgā, nebija Rīgas pilsētā, bet bija Rīgas rajonā, un tas principā nav vainīgs, ka, paplašinoties pilsētas teritorijai, tā zeme tika iekļauta Rīgas pilsētā un viena daļa pat atņemta, tas būtu tāpat, ja zvejnieku kolhozu kolhoznieki iestājas ar savu īpašumu kolhozā un viņi to zaudē. Šis jautājums sakarā ar īpašuma konversijas programmu republikai arī būs jārisina. Tā ka šis jautājums nav viennozīmīgs. Un, ja jūs labi dzirdējāt valdības programmu, tad atcerieties, ka tad, kad skatīja jautājumu par cenām, vienīgi zivju produkcijai netika kustinātas cenas, tika atceltas pat līgumcenas, kuras bija noteiktas, un brīvās cenas. Tātad principā, ja mēs nemainām šo nodokli, tad nevar eksistēt viena liela nozare, kuru tas skar. Ja Lembergu kā Ventspils mēru, kura ir saistīta ar zivsaimniecību, tas neinteresēs, tad es domāju, ka tas vienkārši nav pareizi, jo viņam kā pilsētas padomes priekšsēdētājam visi šie jautājumi ir jārisina un jāpieiet tiem objektīvi ne tikai tāpēc, lai veidotu pilsētas budžetu un lai varētu dzīvot, bet arī tāpēc, ka kāda no nozarēm varbūt nevar eksistēt, ja šeit nav godīgas pieejas. Un šis pēdējais variants, es domāju, ir daudz labāks, jo ir ņemts vērā arī par ostām un tā tālāk, šeit viena daļa vairs neattiecas uz to, kas bija sākumā labojams. Tā ka, es domāju, noteikti vajadzētu padomāt, lai šīs nozares varētu strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es varu secināt, tad Salīša kungs iestājas par otrās daļas pieņemšanu? Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Cienījamais Grūbes kungs, jūs nevienu vārdu nepateicāt par manu rakstisko priekšlikumu, ko es izteicu attiecībā uz zemes nodokli pilsētās un ciematos, par to, kāds varētu būt šis variants. Varbūt es to īsumā varētu atkārtot?

G.Grūbe: Jā, lūdzu! Es tādā gadījumā vienīgi atbildēšu, kāpēc es par to neminēju. Bet jūs, lūdzu, atkārtojiet.

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi deputāti! Es jau pirmo reizi, kad mēs apspriedām šīs izmaiņas pirmajā lasījumā, centos paskaidrot, ka, strādājot pie pilsētu un ciematu zemes likuma, mēs esam iestrādājuši pagaidām tādu normu, kuru esam ņēmuši no pieredzes, kā tas tiek darīts citās zemēs un kā tas tika darīts arī pie mums agrāk, kad šo zemes nodokli pilsētās noteica, izejot no zemes vērtības. Pasaules praksē ir tāda pieredze, ka apmēram no 2,5 līdz 3,5 procentiem zemes nodokli nosaka, izejot no zemes vērtības šajā pilsētā. Protams, mēs šodien neesam izdarījuši zemes vērtības noteikšanu savas republikas pilsētās. To mēs esam izdarījuši tikai Jūrmalā, ko esam savā vietējā padomē akceptējuši. Bet tajā pašā laikā mēs esam pateikuši, ka zeme mums būs privātīpašums, ka zeme mums būs arī prece, ka zemi mēs varēsim pārdot īpašumā, un līdz ar to mums ir jānosaka šai precei sākotnējā vērtība. Un katrā pilsētā šī vērtība būs citāda. Es varu savu galvu likt ķīlā, ka, piemēram, Ventspilī, Lemberga pilsētā, visdārgākā zeme būs Ventspils ostā. Tur varbūt būs jāmaksā miljons, lai iegūtu šādu zemi. Turpretī, teiksim, Rīgā vai Jūrmalā visdārgākā zeme būs kāpu joslā. Kauguros, Slokā šī zeme maksās mazāk. Nosakot šādu normu, 2, 2,5 un 3,5 procenti – par to mēs balsosim, kad sāksim strādāt pie šā likuma, – es domāju, ka visi strīdi būtu lieki un mums nebūtu jāskatās, jāmeklē kaut kādas nozares, kuras mēs atvieglosim vai kurām dosim speciāli kaut kādas privilēģijas, bez tam tas būtu netaisnīgi, ja mēs šeit, Augstākajā padomē, meklētu, lūk, šādus nodalījumus. Protams, to jebkurā gadījumā var darīt pašvaldība, izprotot, teiksim, varbūt šīs nozares zināmu vērtīgumu tajā vai citā laika periodā, tas to neliedz darīt, bet mums, Augstākajai padomei, tomēr nevajadzētu šādā veidā meklēt izņēmumus. Tādēļ, beidzot savu uzstāšanos, es tomēr gribētu teikt, ka, manuprāt, būtu pareizi palikt pie šāda normatīva pilsētas zemes nodokļu noteikšanā.

G.Grūbe: Tātad par jūsu priekšlikumu. Man ļoti jāatvainojas, ka es to neminēju, jo mēs gaidām Boruka kungu, kuram ir konkrēti priekšlikumi par šiem zemes maksas apjomiem un par šiem procentiem. Es par to runāšu nākamajā reizē, kad mēs skatīsim labojumus un arī priekšlikumus. Principā es to atbalstu, taču jāsaka atklāti, ka šāda maksa var būt tad, kad mums būs normāli tirgus apstākļi.

Es gribu cienījamajam Lemberga kungam – lai viņš neapvainojas uz mani – pateikt, ka šobrīd tirgus apstākļu nav un šobrīd nevar runāt par zemes vērtību, mēs tikai to iedibinām, ka tāda vērtība vispār ir. Es saprotu, ka tas mums būs pēc gada, pēc diviem, bet šobrīd ņemsim vērā arī to, ka šī nodokļa sistēma daudzās vietās sākumā nav pareiza un nav noteikta arī konkrēta sadale pa budžetiem. Jāsaka atklāti, vietējās pašvaldības ir sapratušas to, ka vienīgi zemes nodoklis ir tas, kas aiziet to tiešajā kontā. Šeit lauksaimniekiem nevajadzētu man pārmest, ka mēs tomēr ar lielām grūtībām panācām, ka viss šis zemes nodoklis tiek ieskaitīts pašvaldību kontos, jo tajā pašā laikā bija otrs variants, kurā bija noteikts, ka daļa līdzekļu tomēr neiegāja pašvaldību budžetā, bet aizgāja centralizētajā budžetā. Es lūgtu, kad kolēģi izskatīs vai pārskatīs jautājumus arī par citiem nodokļiem, darboties tikpat aktīvi, lai būtu konkrēti procenti, konkrēta šo nodokļu daļa, kas ieietu pašvaldību budžetos, un tad nebūtu jācīnās, ka zemes nodoklis ir vienīgais, kas sagrauj pašvaldību budžetus.

A.Lembergs: Es tikai gribēju piebilst, ka šis viedoklis, ko es izteicu, ir saskaņots ar Boruka kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es uzskatu, ka gandrīz visiem, kuri šeit runāja, ir ļoti daudz taisnības, taču ir jāskatās uz reālo situāciju. Reālā situācija diemžēl ir tāda, ka mums ir nepareiza pilsētas robeža, mums tā bieži vien aptver plašas lauku teritorijas. Un mēs nonākam pie tādiem kurioziem, ka, piemēram, bijušais kolhozs “Padomju Latvija” un tagadējā akciju sabiedrība “Tēvzeme” dabūs maksāt zemes nodokli par mazu gabaliņu, kas tam ir Jūrmalas pilsētā, vairāk par trim miljoniem rubļu. Tajā pašā laikā par visu pārējo teritoriju, kas ne ar ko neatšķiras no šā gabaliņa, būs jāmaksā 0,25 miljoni rubļu. Vai mēs varam atļauties, ka šī teritorija, kas ir pilnīgi lauku teritorija ar vairākām lielām fermām, tiek vispār izslēgta, jo viņi atteiksies no šīs teritorijas. Mums principā ir jāskatās uz to, ka jau rīt būs jāsāk maksāt šis nodoklis. Un man liekas, ka tas ir jāmaina. Diemžēl tas varbūt pagaidām ir ne visai pareizā redakcijā, bet es piekrītu tam, ka ir jārisina jautājums par zemes vērtību un par zemes nodokli pilsētā. Tam jābūt ietvertam īpašā likumā, un tur ir jāveic daudz nopietnāki un sekmīgāki aprēķini. Mums jāskatās uz konkrēto šīsdienas vajadzību. Šāda vajadzība tomēr ir, un mums vajag šo normu pieņemt. Vienīgais mans iebildums ir tāds, ka šeit ir ļoti izplūdis teiciens, es ceru, ka tā redakciju konkretizēs tieši attiecībā uz nozares apkalpošanu...

G.Grūbe: Es pilnīgi piekrītu Kodoliņa kungam. Tādā gadījumā šo skaidrojumu, šo attiecīgā panta precizēšanu iekļausim darba plānos vai arī piedāvāsim Augstākās padomes Prezidijam izskaidrojumam. Mēs to izdarīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Grūbes kungs! Vai jūs nepieņemtu šādu kompromisa priekšlikumu: otrajā daļā atstāt tikai tekstu – “lauksaimnieciskās darbības veikšanai un zivju produkcijas ieguvei”? Bet tekstu par ražošanu, šo nozaru tiešo apkalpošanu un pārtikas produktu ražošanu varētu izsvītrot. Tad ostas, visas dārgās izbūves izkristu ārā un tikai ieguve un lauksaimnieciskās produkcijas ražošana tiktu šādā veidā atvieglota. Aizezera kungam tur ir taisnība, ka tur zemei jāmaksā dārgi, tās ir ostas būves...

G.Grūbe: Es jums varētu pilnīgi piekrist, ja visiem šiem pārtikas produkcijas uzņēmumiem nebūtu ieplānoti jau iekšā četri procenti rentabilitātes, ņemot vērā, ka strauji paaugstinājušies arī neplānotie izdevumi uz citu nozaru rēķina, it sevišķi attiecībā uz celtniecību, transportu un vēl citām apkalpojošajām nozarēm, kuras savai darbībai plāno šobrīd vismaz 25 procentus, un tad ir skaidrs, ka pārtikas produktu ražošana uzņēmumos praktiski ir ar mīnusa zīmi. Un, ja patiešām varat atrast līdzekļus, lai šīs nozares paceltu iepirkuma cenas, tātad veikalā atrast iespējas un dozēt šos pircējus, tad es piekrītu. Bet, ja neatrod, tad es katrā ziņā un arī komisija uzstāj par šādu redakciju.

E.Kide: Šeit jūs pareizi nosaucāt argumentu, ka, maksājot īpašuma nodokli, ņem šo produkciju galaizmaksās.

G.Grūbe: Īpašuma nodokli šīs visas nozares maksā.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, mēs esam izdiskutējuši 6.panta pirmo un otro daļu – par pirmo daļu strīdu nebija, par otru tika izteikti apsvērumi par un pret. Tāpēc mums ir jāreģistrējas un jābalso par 6.panta otro daļu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu! Zālē ir 86 deputāti. Un tagad, godājamie kolēģi, balsosim par 6.panta otrās daļas akceptēšanu vai neakceptēšanu. Ir nepieciešams balsu vairākums no balsojošo skaita. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – 9, atturas – 17. “Par” nāk klāt viena balss, tas ir, par ir 55, jo Grūbes kungs jau balso par komisijas priekšlikumu. Ar balsu vairākumu mēs esam akceptējuši 6.panta otro daļu šādā redakcijā, kādā tā tagad ir, un uz trešo lasījumu sagatavosim redakcionālas izmaiņas.

Tagad, lūdzu, par 6.panta trešo daļu. Vai deputātiem ir kas sakāms par 6.panta trešo daļu? Nav. Paldies. Taču, tā kā tas ir diskutabls jautājums, es tomēr ierosinātu nobalsot arī par 6.panta trešās daļas akceptu, jo par to arī izraisījās debates. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta trešās daļas akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 5, atturas – 8, līdz ar to esam akceptējuši arī trešo daļu.

Godājamie kolēģi, tagad apspriedīsim 8.pantu.

G.Grūbe: 8.panta ceturtās daļas pats sākums līdz 6.punktam ir mainīts tikai redakcionāli. Būtisku izmaiņu te nav.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai kādam ir ko teikt par 8.panta ceturto daļu līdz pat 6.apakšpunktam? Nav iebildumu? Paldies. Vai par 7.apakšpunktu ir kas sakāms? Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Grūbes kungs! 7.punktā rakstīts par tiem gadījumiem, kad zemes lietotājiem uz viņiem piešķirtās zemes ir izvietoti kultūras, veselības aizsardzības un izglītības objekti. Ap šiem objektiem, lauksaimniecības skolām, tehnikumiem ir zeme. Kā tad aprēķinās, kurai zemes platībai būs atvieglojumi? Vai tikai tai zemei, kas ir zem objekta, vai arī viss lauksaimnieciskais un veselības aizsardzības objekts tiks pakļauts šim punktam?

G.Grūbe: Šim punktam pakļauts viss, kas ar šo objektu saistīts, bet vai to atbrīvos vai neatbrīvos – to izšķirs vietējās pašvaldības. Un par attiecīgo teritoriju.

E.Kide: Vai tādā gadījumā nebūtu lietderīgāk rakstīt šādu redakciju: “Zemes lietotājus, uz kuru zemes izvietoti izglītības un kultūras, veselības aizsardzības un sporta objekti” vai: “Zemes lietotājus, kuru zeme izmantota izglītības, kultūras un veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas un sporta objektu vajadzībām...”?

G.Grūbe: Es domāju, ka tā nav būtiska atšķirība, tā ir tīri redakcionāla izmaiņa, un to mēs varētu iestrādāt...

E.Kide: Tādā interpretācijā, kā jūs teicāt?

G.Grūbe: Atbilde nemainās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domstarpību nav. Balsosim par 8.apakšpunktu par budžeta iestādēm un organizācijām un bezpeļņas organizācijām. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Es palūgšu ieslēgt balsošanas režīmu, un balsosim par 2.panta ceturtās daļas redakcijas akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 75 – par, pret – nav, atturas – 3, esam akceptējuši. Un tagad...

G.Grūbe: Es atvainojos, vēl ir labojums: trešā pielikuma trešās ailes nosaukums ir izteikts šādā redakcijā – “lauku apvidū un ciematos”, jo šeit bija rakstīta vecā redakcija – “lauku apvidū, ieskaitot ciematus”. Taču lauku apvidū nevar ieskaitīt ciematus. Šeit vārds “ieskaitot” izmainīts ar vārdu “un”.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav. Paldies. Tādā gadījumā es uzdrīkstētos jums ierosināt balsot par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par zemes nodokli””, kopumā akceptējot to otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par tā akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā. Rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 5, esam šos grozījumus un papildinājumus akceptējuši otrajā lasījumā, un Grūbes kunga uzdevums ir sagatavot trešo lasījumu.

G.Grūbe: Man būtu lūgums kolēģiem: šonedēļ un visu nākamo nedēļu mēs pieņemsim priekšlikumus, vienīgi lūdzu – esiet konkrēti! Ja kaut ko vajag mainīt, tad mainīsim, citi panti arī ir papildināmi. Mēs nobalsojām par 6.pantu un par 8.pantu. Ir lūgums iesniegt priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Godājamie kolēģi! Mēs tuvojamies savas darbadienas beigām, ir palicis viens lēmuma projekts, kurš mums precīzi ir atzīmēts, ka mēs to skatām pulksten 17.00. Tas bija saistīts ar to, ka ir jāierodas ieinteresētajām amatpersonām. Bērza kungs vēlas izteikties, lūdzu! Es atvainojos, es gribu zināt par amatpersonām, kuras te bija uzaicinātas. Vai tās ir ieradušās vai nav? Atklāti sakot, man tagad to grūti pateikt... Varbūt to zina Punovska kungs kā deputāts un padomes priekšsēdētājs? Kādi ir priekšlikumi par šā lēmuma izskatīšanas iespējamību? Vai godājamie kolēģi ir gatavi strādāt pie šā lēmuma projekta? Vai iebildumu nav? Tas ir 533.dokuments (par karaspēka daļā ievēlētu deputātu pilnvaru atsaukšanu Rīgas Vidzemes priekšpilsētā – Red.). Vai mums ir atbildīgais ziņotājs par 533.dokumentu?

Priekšsēdētājs: Ziņo deputāts Endziņš, Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padome 1990.gada 16.novembrī 20.sasaukuma 5.sesijā pieņēma lēmumu par deputātu statusu, ar kuru anulēja četru deputātu mandātus pirms termiņa, kuri bija ievēlēti no karavīru vidus. Šo lēmumu noprotestēja rajona prokurors. Atkārtoti izskatot šo jautājumu jau pēc prokurora protesta, rajona padome atstāja savu lēmumu spēkā. Tālāk sekoja republikas ģenerālprokurora protests, kas tika iesniegts Augstākajai padomei, un Augstākās padomes Prezidijs uzdeva Likumdošanas jautājumu komisijai šo jautājumu sagatavot un iesniegt sesijā izskatīšanai.

Kas šeit tika konstatēts? Konstatēts ir tas, ka Vidzemes priekšpilsēta atsaucas uz Latvijas PSR Konstitūcijas 97.panta 17.punktu, piedošanu, ka Vidzemes priekšpilsēta atsaucas uz Latvijas PSR likuma par vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanām 15.pantu, kā arī uz likuma par pilsētu pašvaldību 26.panta 1.punktu, kas nosaka, ka pašvaldība savā sesijā var izskatīt jebkuru jautājumu. Bez tam 15.pants paredz, kādā kārtībā tiek izveidoti vēlēšanu apgabali, un tur nav nekādas norādes par to, ka karaspēka daļas varētu izveidot šādus apgabalus. Jāsaka tā, ka vēlēšanas notika saskaņā ar spēkā esošo likumu par Latvijas PSR vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanām un spēkā esošo Konstitūciju, turklāt pati Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padome savā sesijā tika atzinusi visu deputātu pilnvaras, arī deputātu Černišenko, Kozina, Orlova un Markovska pilnvaras. Tagad, kā jūs zināt, 1990.gada 28.novembrī ir izdarītas izmaiņas gan republikas Konstitūcijā, gan vēlēšanu likumos, gan vietējo, gan arī Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu likumā, saskaņā ar kuru karaspēka daļās nevar tikt izveidoti šādi slēgti apgabali, bet pirms tam tie bija izveidoti atbilstoši likumam. Padome vēl atsaucas uz to, ka, lūk, šāda vēlēšanu apgabalu izveidošana no karavīru vidus, šādu slēgtu vēlēšanu apgabalu izveidošana ir pretrunā ar Latvijas PSR Konstitūciju, kura neparedz šādu slēgtu apgabalu izveidošanu un kur nekādu atrunu nav, un ka līdz ar to vēlēšanu likumi – gan vietējo padomju, gan Latvijas Republikas – ir pretrunā ar LPSR Konstitūciju kā tādu.

Tas viss būtu ņemams vērā, bet tajā pašā laikā mums būtu arī skaidri un gaiši jāapzinās, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Ja mēs rīkosimies pēc šāda principa, tad acīmredzot mēs nekad neizveidosim demokrātisku valsti, mēs nekad neizveidosim tiesisku valsti, jo pašreiz mums situācija veidojas apmēram tāda – kā ienāk prātā, tā mēs ar likumu arī izdarāmies, un šinī gadījumā neapšaubāmi tā izdarījusies arī Vidzemes priekšpilsēta, anulējot šo deputātu mandātus. Vēl jo vairāk – ne spēkā esošā likumdošana par vietējo padomju deputātu statusu, ne arī, teiksim, mūsu pašu pieņemtais Latvijas Republikas likums par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu neparedz šādu kārtību, ka tādā veidā varētu tikt anulēti deputātu mandāti. Vēl vairāk – Vidzemes priekšpilsēta vienlaikus ir pieņēmusi arī aicinājumu, kurā tā aicina gan Augstāko padomi, gan citas vietējās padomes izslēgt, tātad anulēt, deputātu karavīru mandātus. Tādējādi, manuprāt, tā ir ne tikai juridiska kļūda, ne tikai nelikumība, bet tā acīmredzami ir arī tāda rīcība, kas republikā varētu izsaukt tikai tālāku saspīlējumu, un, manuprāt, tāda rīcība nebūtu atbalstāma. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Pagaidām pierakstījies ir viens deputāts – deputāts Kiršteins, lūdzu!

A.Kiršteins: Endziņa kungs, ko nozīmē vispārējas, vienlīdzīgas un tiešas vēlēšanas Latvijas teritorijā? Vai tas nozīmē, ka var būt vieni apgabali ar vieniem noteikumiem un otri – ar otriem, un, ja tā var būt, tad kāpēc tas netika ierakstīts Konstitūcijas 84.pantā?

A.Endziņš: Kiršteina kungs, man liekas, ka Konstitūcija ir pieņemta pirms mums, vai ne? Mēs esam izdarījuši atsevišķus labojumus šajā Konstitūcijā un arī pēc tam, 28.novembrī, esam izdarījuši labojumus Konstitūcijā, ka mēs izslēdzam no Konstitūcijas 89.panta pirmās daļas vārdus “un karavīru sapulcēm karaspēku daļās”, kā arī 90.panta otrās daļas vārdus “karavīru sapulču”. Un šis likums stājas spēkā ar 1990.gada 1.decembri, bet Vidzemes priekšpilsētas sesijas lēmums ir pieņemts 1990.gada 16.novembrī. Tātad tas ir priekšlaicīgs. Ja jūs atceraties, tad mēs debatējām par šīm izmaiņām gan Konstitūcijā, gan likumā par Vietējo tautas deputātu vēlēšanām, kā arī likumā par Latvijas Republikas Tautas deputātu vēlēšanām un vienojāmies, ka visām šīm izmaiņām nav atpakaļejoša spēka. Tas ir pamatprincips un pamatpostulāts. Tātad šinī gadījumā ir bijis mēģinājums likumam piešķirt atpakaļejošu spēku.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Kiršteins: Ko nozīmē “vienlīdzīgas”?

A.Endziņš: Jūs man tagad vienkārši prasāt to, kādas pretrunas mums pastāv likumdošanā? Es varu pilnīgi piekrist, ka šie likumi, kad tur tika ierakstītas iekšā šīs iespējas veidot slēgtos apgabalus, ko izdarīja iepriekšējais sasaukums, neatbilst, jā, tik tiešām neatbilda Latvijas PSR tajā laikā spēkā esošajai Konstitūcijai, neapšaubāmi. Taču, ja tas viss ir noticis, ja sesija ir atzinusi šo deputātu pilnvaras un nekādi protesti nav bijuši, tad katrā ziņā šodien izmantot to ar atpakaļejošu spēku nav pieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Endziņa kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais – kādēļ jūsu sagatavotā projekta sastādīšanas gaitā un jautājuma izskatīšanas laikā par to netika informēta Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padome? Padome netika informēta arī par to, ka šodien Augstākās padomes plenārsēdē tiek izskatīts šis jautājums. Es to zinu tikai tādēļ, ka esmu Augstākās padomes deputāts, un pie tam es par to uzzināju tikai vakar no rīta, saņemot darba kārtību.

A.Endziņš: Jūs par to uzzinājāt nevis vakar no rīta, saņemot darba kārtību, jo jūs pie manis bijāt pienācis jau pagājušajā nedēļā un jautājāt par šo lēmuma projektu. Tas pirms nedēļas tika skatīts arī frakcijā, un, ja jūs esat Augstākās padomes deputāts, tad laikam jums ir arī jāzina, kāda ir šī darba kārtība, kāda tā tiek ierosināta, un, ja jūs pats esat padomes priekšsēdētājs, tad acīmredzot jūs varat informēt savu padomi.

A.Punovskis: Paldies. Es domāju, ka jebkuram jautājumam ir oficiālā un neoficiālā puse... Taču man ir vēl otrs jautājums: vai jūsu komisija ir iepazinusies ar šādiem dokumentiem: Vidzemes priekšpilsētas 20.decembra lēmumu par rajona prokurora protestu sakarā ar 5.sesijas lēmumu par deputātu statusu, ar Baltijas kara apgabala pavēlnieka Kuzmina 1989.gada 11.augustā parakstīto vēstuli, ar Centrālās vēlēšanu komisijas 1989.gada 5.septembra 6.lēmumu, ar Centrālās vēlēšanu komisijas 1989.gada 18.septembra 10.lēmumu un vēl ar dažiem citiem lēmumiem un dokumentiem, kuri pierāda, ka ir notikuši vēlēšanu likuma pārkāpumi. Vai komisija ir iepazinusies ar šiem materiāliem?

A.Endziņš: Man tādā gadījumā ir jautājums: vai ir bijis vēlēšanu komisijas atzinums, ka vēlēšanās bijuši likumpārkāpumi, kas varētu likt apstrīdēt vispār šo deputātu ievēlēšanas likumību?

A.Punovskis: Vidzemes priekšpilsētas Mandātu komisijas atzinums ir bijis.

A.Endziņš: Kad?

A.Punovskis: Mandātu komisijas atzinums ir radies pēc tam, kad Mandātu komisijai radās reāla iespēja piekļūt pie visiem dokumentiem, tas ir, pagājušā gada februārī Mandātu komisijai nebija iespējams saņemt visus dokumentus, lai pārbaudītu visu deputātu pilnvaras.

A.Endziņš: Diemžēl tas, ko jūs tagad runājat, tas neatspoguļojas jūsu pašu atkārtoti pieņemtajā lēmumā jau pēc prokurora protesta.

A.Punovskis: Tādā gadījumā man ir ierosinājums par procedūru, vai drīkstu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: Tā kā Endziņa kungs atzīst, ka komisija nav iepazinusies ar visiem šiem dokumentiem, acīmredzot jautājums nav pietiekami sagatavots, tāpēc es ierosinu šā jautājuma izskatīšanu šajā brīdī pārtraukt.

A.Endziņš: Man liekas, ka jums visiem ir izdalīts jūsu pašu 729.lēmums, ko jūs izskatījāt sakarā ar rajona prokurora protestu.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs arī to liksim uz balsošanu kā jebkuru ierosinājumu. Mēs vienīgi vēl uzklausīsim Mucenieka kungu, kurš te pie pirmā mikrofona ilgi gaida.

V.Mucenieks: Man ir tāds jautājums. Likumam, dabiski, nav atpakaļejoša spēka, tas tā tiešām ir, un, ja mēs varam uzskatīt, ka vēlēšanu laikā šeit bija kaut kāda likumība, tad šodien šie deputāti vairs savus vēlētājus nepārstāv tā iemesla dēļ, ka šie vēlētāji bija obligātā karadienesta karavīri un viņi ir izklīduši pa dažādām PSRS malām, bet, ja deputāts nevienu nepārstāv, tad ir jautājums, cik ilgi vajag saglabāt viņa mandātu, jo, teiksim, oficiāli de iure arī Abrene ir Latvijas teritorija, bet, tā kā tā faktiski nav mūsu jurisdikcija, tad no turienes netiek vēlēti deputāti… Tas gan ir mazliet no citas sfēras, bet šinī gadījumā nav viņu vēlētāju, jo tie ir izklīduši.

A.Endziņš: Mucenieka kungs, tāpēc jau arī tad, kad tika izstrādāti šie likumi un kad no sākuma nebija iekšā šādas iespējas veidot vēlēšanu apgabalus karaspēka daļās, tas parādījās pašā pēdējā momentā, un tie, kuri tajā laikā piedalījās gan pie šiem labojumiem LPSR Konstitūcijā, gan pie šo vēlēšanu likuma izstrādāšanas, par to liecinās, arī es biju šajā komisijā, ka tas parādījās pašā pēdējā brīdī, kā saka, bez komisijas ziņas. Un, ja šāda kļūda ir notikusi, ja tā ir bijusi pielaista, vai tad mēs, kā es jau teicu, tagad mēģināsim to piemērot ar atpakaļejošu spēku? Saprotiet, tie, kuri ir ievēlēti, viņi tajā laikā bija likumīgi ievēlēti, jo bija spēkā tādas normas. Un šodien, teiksim, to apšaubīt…

Es gribētu teikt tā – ja mēs rīkosimies tamlīdzīgi, tad, manuprāt, tas ir gandrīz vai mēģinājums šaut ar lielgabalu uz zvirbuļiem, jo, ja es nemaldos, mums no visa deputātu korpusa, sākot no Augstākās padomes un beidzot ar vietējām pašvaldībām, šādu deputātu laikam ir 1,1 procents, tātad skaitliski viņu ir ļoti maz, un vai tādēļ tagad mēs pēkšņi sāksim piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku un anulēt viņu mandātus? Man liekas, ka mūs nesapratīs ne tikai mūsu klātesošie armijas pārstāvji, un tas, kā saka, izraisīs saspīlējumu, bet mūs nesapratīs arī demokrātiskā pasaule, arī aiz robežām. Manuprāt, šāda rīcība būtu ļoti nepareiza.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums arī jautājumi ir beigušies. Paldies Endziņa kungam par viedokļa izklāstu, bet mums ir deputāta Punovska pieprasījums, kurš lūdza sakarā ar to, ka šeit nav pievienota un komisijā nav izskatīta virkne dokumentu, kas var būtiski iespaidot šā lēmuma pieņemšanu, pārtraukt pašlaik šā lēmuma izskatīšanu un nodot lēmumu atpakaļ komisijā, lai tā varētu iepazīties ar visiem Vidzemes priekšpilsētas padomes rīcībā esošajiem papildu dokumentiem par iespējamajām pārējām nelikumībām sakarā ar šo deputātu ievēlēšanu no slēgtajiem apgabaliem. Par to mums visādā ziņā ir jābalso. Ja Punovska ierosinājums tiks noraidīts, tad sāksim debates, kurās jau ir pierakstījušies trīs deputāti.

Lūdzu, pašlaik reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 86 deputāti. 88…? Kāds bija iemesls, ka deputāti nav reģistrējušies? Skaidrs… tehnika. Tātad plenārsēžu zālē ir reģistrējušies 88 deputāti. Pulkstenis ir 17 un 46 minūtes. Tādējādi mēs tagad balsosim par deputāta Punovska priekšlikumu – pārtraukt pašlaik šā jautājuma izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijā līdz ar tiem papildu materiāliem, kuri ir Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes rīcībā un kuri netika iesniegti komisijā saskaņā ar to, ka Tautas deputātu padome nebija oficiāli brīdināta par šā jautājuma izskatīšanu. Lūk, šāds ir balsojums sakarā ar deputāta Punovska priekšlikumu. Lēmums tiks pieņemts ar balsu vairākumu no balsojušo skaita. Lūdzu balsošanas režīmu. Tie, kuri balso par un kuriem nav tehnikas, lūdzu, paceliet īkšķi uz augšu, kā jums tas ir pieņemts. Paldies. Un tie, kuri ir pret, tie dariet otrādi, pavērsiet īkšķi uz leju. Lūdzu rezultātu. Tātad par – 62, pret – 17, atturas – 3. Tādējādi ar balsu vairākumu ir nolemts nodot šo lēmuma projektu atpakaļ komisijā izskatīšanai, protams, uzliekot par pienākumu Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomei nekavējoties nodot komisijas rīcībā visus papildu materiālus. Un pēc tam atgriezīsimies pie šā jautājuma izlemšanas.

Godājamie kolēģi, mēs, ļoti veiksmīgi strādādami, esam izskatījuši mūsu darba kārtību, programmā paredzētos jautājumus. Paldies par darbu. Nākamā plenārsēde acīmredzot notiks nākamajā otrdienā pulksten 10. Atgādinu, ka rīt pulksten 16 ir Prezidija sēde.

Lūdzu, kolēģi Dinevič!

J.Dinevičs: Kolēģi, tātad pirmdien, kā esam vienojušies, pulksten 15, kā vienmēr, notiks stratēģiskās grupas sēde, bet tagad būtu lūgums pulcēties frakcijas telpā uz nelielu apspriedi.

(Sēdes beigas)