"Vadīt valsti — visbīstamākais darbs"
"Argumenti i fakti"
— 2000.09.13.
Līdz nesenam laikam par visbīstamākajām tika uzskatītas ogļrača un lidotāja izmēģinātāja profesijas.
Taču amerikāņu Gellapa institūta pētījumi liecina, ka, salīdzinot profesijā nodarbināto un bojā gājušo attiecību, aizvadītajā 20.gadsimtā visbīstamākā bijusi valsts galvas profesija. Pēdējā gadsimtā nelaimes gadījumos un vardarbīgā nāvē bojā gājuši vairāk nekā 160 prezidentu, premjerministru un monarhu.
Viņu skaitā I. un R. Gandiji (Indija), Dž.Kenedijs (ASV), Ū.Palme (Zviedrija), N.M.Taraki, H.Amins un Nadžibulla (visi trīs no Afganistānas), Zija ul Haks (Pakistāna), A.Sadats (Ēģipte), Paks Čžonhi (Dienvidkoreja), Ā.Hitlers (Vācija), B.Musolini (Itālija), S.Aljende (Čīle), I.Rabins (Izraēla), M.Bišops (Grenāda) un citi.
Nāves briesmām pakļauti ne tikai valstu vadītāji, bet arī viņu radinieki. Pietiek atcerēties pēdējā Krievijas cara Nikolaja II ģimenes likteni vai to, kā, ieņemot prezidenta pili Kabulā, gāja bojā arī divi mazgadīgi Amina bērni. Līdz ar vīru tika nošauta rumāņu līdera N.Čaušesku sieva.
Pavisam simt gados uz valstu vadītājiem izdarīti vairāk nekā četri tūkstoši atentātu. To skaitā, kam izdevies izvairīties no nāves, ir pāvests Jānis Pāvils II, PSKP CK ģenerālsekretārs L.Brežņevs, ASV prezidents R.Reigans, Kubas līderis F.Kastro.