Ārzemju presē

Šveices mēnešrakstā “Cosmopolis” publicēts intervijas ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pārstāsts, iepazīstinot arī ar viņas biogrāfiju. Prezidente stāsta par savu ievēlēšanu, par politiskajām, sabiedriskajām un intelektuālajām aktivitātēm trimdā un pēc atgriešanās Latvijā. Par pirmo Latvijas apmeklējumu un par “dziesmoto revolūciju”, par Latvijas Vēsturnieku komisijas darbu, par Latvijas vēsturi un Padomju okupāciju, par tās sekām saistībā ar lielo krievvalodīgo minoritāti, nepilsoņiem un par daudziem citiem būtiskiem jautājumiem.

•

Krievu “Ria Novosti” raksta: Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs pirmdien žurnālistiem pavēstīja, ka “okupācija” un “aneksija” esot dažādas lietas. Viņš norādīja, ka uz Baltijas valstīm attiecināma PSRS īstenota aneksija, nevis okupācija. V.Čižovs paskaidroja, ka okupācija “pirmkārt, nozīmē to, ka kāda valsts sev pievieno neviena neapdzīvotu teritoriju, kura iepriekš nav piederējusi nevienai valstij, otrkārt, ka viena valsts iegūst otras teritoriju bruņota konflikta ceļā”. Termins “aneksija” tiekot traktēts plašāk, līdz pat “labprātīgai aneksijai”. Un attiecībā uz Baltijas valstīm runa esot par 1940.gada aneksijas sekām. “Mēs to neapstrīdam,” sacīja V.Čižovs. “Taču pēdējā laikā daži politiķi dažās valstīs runā tieši par termina “okupācija” atzīšanu.” V.Čižovs uzsvēra, ka “neattaisno Staļina politiku, taču no starptautisko tiesību viedokļa Otrā pasaules kara laikā tikušas ievērotas visas formalitātes”. Krievu diplomāts ieteica Baltijas valstīm raudzīties uz priekšu, nevis atpakaļ. Viņš atzīmēja, ka visas PSRS tautas ir cietušas no represijām un tā bijusi kopīga nelaime.

•

Krievu “Gazeta.Ru”: Latvija un Igaunija radījušas diplomātisku sensāciju. Abu valstu ārlietu ministrijas paziņojušas, ka pierunājušas ES nostāties savā pusē robežu strīdos ar Krieviju. “Tas viss atgādina apbēdināta maza bērna sūdzēšanos lielajiem onkuļiem,” saka Krievijas Ārlietu ministrijā. Par nodomu pretnostatīt Krieviju un Eiropas Savienību, balstoties uz nenoslēgtajiem robežlīgumiem ar Igauniju un Latviju, pirmais esot pastāstījis Latvijas ārlietu resora vadītājs.

•

Intervijā vācu “Der Spiegel” Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers skaidro, kāpēc cīņai pret terorismu pieder arī Turcijas integrācija ES. Viņš arī atzīst, ka nav zaudējis cerības uz mieru Tuvajos Austrumos. J.Fišers apstiprina, ka lēmums nostāties pret karu Irākā ir bijis pareizs. Viņš esot pārliecināts transatlantiķis, tomēr tad, ja draugs gatavojoties pieļaut kļūdu, viņa pienākums esot to brīdināt. Šodien attīstība Irākā to apstiprinot. Taču tam neesot nekā kopēja ar antiamerikānismu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Arvien vairāk jauniešu Baltkrievijā sapņo par iespēju kaut uz laiku aizbraukt uz ārzemēm. Taču varas iestādes vēlas, lai viņi vasaras brīvlaikā strādātu “Lukomola” organizētajās celtniecības brigādēs, bet mācību gada laikā cītīgi klausītos lekcijas valsts ideoloģijā, kurās uzzinātu, ka nekur pasaulē nav tik labi dzīvot kā Baltkrievijas rezervātā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem