Zem politisko lielvaru riteņiem

Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. - 1991. gadā

Profesors Antonijs Zunda,  Valsts prezidentes padomnieks

Turpinājums. Sākums - “LV” 10.03., 17.03., 23.03., 30.03., 06.04., 13.04., 21.04., 28.04., 11.05., 18.05., 25.05., 01.06., 08.06., 15.06., 29.06., 07.07. un 13.07.2005.

18.

Latvijas Valsts universitātes profesors Marksisma-ļeņinisma katedras vadītājs Vladimirs Miške Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004	Labības lauku ķīmiskā apsmidzināšana ar aviācijas palīdzību Krustpils rajona Staļina kolhozā Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

Vēsturiskā rezolūcija

1953.gada 27.jūlijā Amerikas Savienotajās Valstīs tika pieņemta Kongresa rezolūcija Nr. 346, kas atļāva dibināt speciālu izmeklēšanas komiteju Baltijas valstu jautājumā. To uzticēja vadīt kongresmenim Čārlzam K.Kerstenam. Tādēļ šī komiteja iegājusi vēsturē kā Č.Kerstena komisija. Tās sastāvā bija septiņi ASV Kongresa locekļi: Freds E.Bisbijs, Edvards J.Bonins, Patriks J.Hilings, Reijs J.Medens, Tadeušs M.Mečrovits un Mihaēls A.Feigans.
Komiteja darbību sāka jau 27.jūlijā, tās finansēšanai diviem gadiem tika piešķirti 30 tūkstoši dolāru. Vislielāko sabiedrības uzmanību komiteja sev pievērsa novembrī, kad liecības tajā sāka sniegt redzami ASV politiķi.
30.novembrī, uzstādamies komitejas sēdē, Dž.F.Dalless paziņoja, ka viņš ļoti augstu vērtē iespēju ASV likumdevēju priekšā runāt par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas problēmu un šo valstu nākotni. Viņš uzsvēra, ka Baltijas tautas nedrīkst zaudēt cerības, jo pasaules tūkstošgadīgajā vēsturē ir bijis ļoti daudz gadījumu, kad atsevišķas valstis uz laiku ir tikušas okupētas un iekļautas kādas impērijas sastāvā. Pēc Dž.F.Dallesa domām baltiešiem visiem spēkiem jāpretojas padomju despotismam, tas galarezultātā beigsies ar brīvības atgūšanu. Raksturodams ASV politiku Baltijas jautājumā, valsts sekretārs atzīmēja, ka padomju diktatoriskais režīms nebūs mūžīgs, tam noteikti būs jāmainās vai arī tas tiks lemts sabrukšanai. PSRS izveidotās sistēmas sabrukums lielā mērā atkarīgs no tautām, kuras pēc Otrā pasaules kara ir palikušas brīvas un neatkarīgas. Svarīgi, kādus materiālos un intelektuālos resursus brīvā pasaule spēj radīt, lai tie būtu pietiekami demokrātijas uzvarai. ASV atbalsta visas apspiestās tautas, kuras atrodas aiz dzelzs priekškara, un atgādina, ka tās nav aizmirstas, ka brīvā pasaule nav samierinājusies ar to likteni. ASV arī neslēgs nekādus darījumus ar PSRS uz šo tautu rēķina. Dž.F.Dalless apstiprināja, ka ASV jaunās administrācijas nostāja pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statusu nav mainījusies. Uzrunas nobeigumā Dž.F.Dalless atzīmēja, ka ASV ir palikusi uzticīga Atlantijas hartas principiem un ir apņēmības pilna panākt suverenitātes tiesību atjaunošanu tām tautām, kam tās tika atņemtas ar spēku.
Līdzīgu liecību 1953.gada 5.decembrī Kongresa komitejai deva bijušais ASV prezidents Herberts Hūvers. Viņš pastāstīja, cik plaukstoša valsts 30.gadu pašās beigās bija Latvijas Republika. Tad prezidents H.Hūvers bija ieradies neoficiālā vizītē Latvijā. Viņš arī liecināja, kas jau ir bijis jāpārcieš latviešu tautai padomju režīma apstākļos.

Ar mūsdienu pieredzi vērtējot

Izvērtējot Dž.F.Dallesa un citu ASV politiķu uzstāšanās Č.Kerstena komitejā, redzams, ka viņi lietoja ļoti asu un kritisku terminoloģiju attiecībā uz PSRS politiku Baltijas jautājumā.
Dž.F.Dalless apliecināja, ka ASV joprojām atzīst neatkarīgo Baltijas valstu diplomātus Vašingtonā par likumīgiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem. Šādi ASV valsts sekretāra paziņojumi ļoti saasināti tika uztverti Padomju Savienībā. Tās prese tos dēvēja par “kārtējo pretpadomju provokāciju”. Č.Kerstens tika raksturots kā politiķis, kas organizē pretpadomju izlēcienus un ir iesaistīts virknē citu netīru darījumu. Piemēram, padomju žurnāls “Novoje vremje” ironizēja: tikai Č.Kerstens un viņa vadītā komiteja nezinot, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nav tikušas okupētas. To droši vien zinot ikviens skolēns Viskonsinas štatā, kas ir apguvis pasaules vēsturi, bet to nezinot šā štata kongresmenis.
Č.Kerstena vadītā komiteja, sākot darbu, spēra ļoti veiklu diplomātisku soli attiecībā pret PSRS. Pirms liecinieku uzklausīšanas tā nosūtīja ielūgumu Padomju Savienības pārstāvim ANO Andrejam Višinskim. Tieši viņš 1940.gadā koordinēja Latvijas okupāciju. Komiteja aicināja A.Višinski piedalīties tās darbā, un, ja viņa rīcībā ir kādi konkrēti fakti, atspēkot Padomju Savienībai izvirzītās apsūdzības. A.Višinskis neizmantoja šo iespēju un Č.Kerstena komitejas ielūgumu ignorēja. PSRS šajā laikā, nespēdama konstruktīvi atbildēt uz demokrātisko rietumu valstu spiedienu Baltijas jautājumā, bieži vien ignorēja tai adresētās apsūdzības un ieņēma nogaidošu pozīciju. ASV 83.Kongresa Pārstāvju palātas izveidotā speciālā izmeklēšanas komiteja ASV politiķu un baltiešu liecības noklausījās no 1953.gada 30.novembra līdz 11.decembrim.

Lekcija par Staļina darbu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

Uzklausa baltiešus

Gatavojoties liecinieku noklausīšanās procesam Kongresa speciālajā komitejā, Č.Kerstens 1953.gada augustā un septembrī apmeklēja virkni Eiropas valstu, kurās atradās daudzi baltiešu bēgļi. 27.augustā Parīzē viņš tikās ar bijušo Latvijas sūtni Francijā Oļģerdu Grosvaldu un Lietuvas Republikas pārstāvi Stasi Antanu Bački. Sarunas laikā Č.Kerstens vēlējās uzzināt pēc iespējas vairāk to baltiešu vārdu un adrešu, kuri kaut kādā veidā bija cietuši no padomju okupācijas režīma. Viņš arī lūdza informāciju par jebkuru prettiesisku aktu, ko PSRS veikusi pret Baltijas valstu pārstāvjiem ārvalstīs. Sarunas laikā ar O.Grosvaldu ASV kongresmenis interesējās arī par tā laika konkrētajiem apstākļiem okupētajās Baltijas valstīs.
Č.Kerstens lūdza pieteikties ASV vēstniecībā tos baltiešus, kuri būtu gatavi liecināt ASV Kongresā par boļševiku veikto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju un šā režīma pastrādātajiem noziegumiem. Amerikas Savienotās Valstis interesēja konkrēti fakti un neapgāžami pierādījumi. Č.Kerstens vāca informāciju arī par PSRS speciālo dienestu veiktajām baltiešu izcelsmes pilsoņu nolaupīšanām ārvalstīs un to piespiedu nosūtīšanu uz Padomju Savienību.
Septembra sākumā Č.Kerstens apmeklēja baltiešu bēgļus Vācijā.
Par Č.Kerstena tikšanos ar baltiešu bēgļiem Francijā un Vācijā Kārlis Zariņš informēja Lielbritānijas Ārlietu ministriju. Vēstulē Ziemeļu departamenta vadītājam Henrijam A.F.Hohleram K.Zariņš ne tikai sīki aprakstīja šo tikšanos, bet arī izteica apgalvojumu, ka drīzumā ar līdzīgu misiju Č.Kerstens varētu ierasties arī Anglijā.

Turpinājums sekos