Valdīt nav viegli …

Viegli valdīt varbūt bija viduslaikos. Tad hercogi, grāfi, kņazi, firsti un baroni tikai ievāca nodokļus, sprieda sodus un rīkoja dzīres. Tik ilgi, kamēr tuvojās cita valdnieka karaspēks …

Neogotikas stilā celtā Preiļu muižas pils ir pašvaldības īpašums un tiek domāts par tās atjaunošanu. Taču, kā liecina Latvijas Statistikas institūta aptauja, daudzu pašvaldību projektu īstenošana saduras ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Tagad valdnieki, pareizāk saukt tos par vadītājiem, tiek ievēlēti, ir padoti augstākstāvošiem vadītājiem, likumiem, milzumam normatīvo aktu un galu galā vislielāko atbildību viņiem vajadzētu just pret vēlētājiem. Katram vadītājam savā teritorijā ir diezgan stingri noteikts pienākumu loks, kas jāizpilda, un vajadzētu būt atbilstošām tiesībām un resursiem, lai tos pildītu.
Diemžēl pagastu, pilsētu un novadu pašvaldībām, kuras vada padomes (domes) priekšsēdētāji (citi tos sauc par pagastvečiem, pagastmātēm, mēriem utt.), uzliek arvien jaunas funkcijas, bet neparedz pietiekamus resursus to izpildei.

Lai grūtības pārvarētu, par tām jārunā

Daudzi domā, ka dažādu aptauju (gan pa pastu, gan pa telefonu, gan modernākos kanālos) jau tā ir par daudz. Arvien biežāk šādām uzrunām vairs nepievērš vērību. Svešvārdā to sauc par nerespondenci (neatbildētību).
Pašvaldību vadītāji ar šādām aptaujām, vismaz profesionālā līmenī sastādītām, šķiet netiek pārāk apgrūtināti. Tādēļ valsts aģentūra “Latvijas Statistikas institūts” šogad jūnijā visu pagastu, pilsētu un novadu vadītājiem izsūtīja anketu “Pašvaldību darbības pašvērtējums”. Lai jautājumi būtu iespējami nozīmīgi un paši galvenie, anketas projektu iepriekš izskatīja un savus priekšlikumus deva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Centrālā statistikas pārvalde.
Īpašu nozīmi piešķīrām anketas atklātajam jautājumam “Vai Jums ir kādas grūtības, problēmas, ko anketas jautājumi neaptver, un kā, Jūsuprāt, tās varētu risināt?”
Līdz šim vadības informāciju galvenokārt ģenerēja “augšas” un tā plūda “uz apakšu”.
Piemēram, Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga raksta: “Jābeidz birokratizēt sistēmu. Pārāk daudz kontrolējošo institūciju iejaucas pašvaldības darbībā. Pašvaldībām jāļauj darboties patstāvīgāk.”
Līdzīgi domā Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Balodis, norādot, ka arvien pieaugošais normatīvo aktu skaits mazina pašvaldību iniciatīvu, sadārdzina pakalpojumu cenas, vairo birokrātiju.
Lūk, šāda un vēl konkrētāku priekšlikumu formā izteikta informācija pēc attiecīgas apkopošanas veidos pretstraumi no “apakšas uz augšu”. Visas izstrādes tiks nodotas pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, citām ieinteresētām valsts institūcijām, kā arī tiks publicētas.
Kur šajā un turpmākos rakstos ir norādīti uzvārdi un amati, tur anketā ir atzīme, ka izteikumus drīkst nodot atklātībai. Ja tādas atzīmes nav, atbildes apkoposim tikai kopsavilkumu iegūšanai, bet tekstuālos ieteikumus komentēsim, iesākot ar frāzi “kādas pašvaldības vadītājs” vai tamlīdzīgi.

Trūkst finanšu, zema budžeta patstāvība

Kā galveno šķērsli sekmīgai attīstībai vairums pašvaldību vadītāju norādīja, ka pašvaldībām nav pietiekamu finanšu līdzekļu visu uzlikto autonomo funkciju veikšanai. Īstenojot decentralizācijas un subsidiaritātes principus, pašvaldību funkcijas ir paplašinājušās, bet bez atbilstošas finanšu resursu nodrošināšanas. Tādējādi netiek pildīta Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasība, ka pašvaldību finanšu resursiem jābūt samērojamiem ar to atbildību (pienākumiem), kas pašvaldībām noteiktas konstitūcijā vai likumā. Arī likumā “Par pašvaldībām” ir norādīts, ka pašvaldībām, nododot jaunas autonomas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru šo funkciju izpilde noteikta, vienlakus jānosaka jauni ienākumu avoti.
Latvija ir viena no retajām ne tikai Eiropas Savienības (ES), bet arī Eiropas Padomes valstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartas punktu, kas paredz, ka pašvaldībām jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum, lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai. Latvijā pagaidām pašvaldībām atļauts ņemt kredītu no kredītiestādēm, kas nav Valsts kase, tikai ar speciālu finanšu ministra atļauju.
Dobeles pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis kā vienu no galvenajām problēmām min pieejas trūkumu finanšu resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu ES fondu līdzekļu piesaistei un investīcijām pašvaldības teritorijas attīstībai. A.Elksnītis ierosina būtiski palielināt pašvaldību aizņēmumu limitu un nodrošināt brīvu iespēju komercbanku finanšu resursu piesaistei. Pilnībā tam piekrītam. Līdzīgas domas izsaka Rīgas rajona Salaspils novada domes priekšsēdētājs Juris Putniņš.
Par zemo pašvaldību finanšu autonomiju liecina tas, ka Latvijā nav pašvaldību nodokļu, kā arī lielais mērķsubsīdiju īpatsvars (ap 30%) pašvaldību budžetu ieņēmumos. Pašvaldību reformu ietvaros līdz ar administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu visaktuālākā ir finanšu reforma ar mērķi būtiski palielināt pašvaldību finanšu spēju un autonomiju.

Sarežģīts ceļš uz Eiropas struktūrfondiem

Tā kā Latvijā ir ļoti lielas teritoriālās atšķirības sociāli ekonomiskās attīstības ziņā, veidojoties izteikti nelabvēlīgiem novadiem un pat reģioniem, noslāņošanās samazināšana nav iespējama bez Eiropas Komisijas un valsts atbalsta. Īpaši atbalstāmo teritoriju programma visumā paredz prioritāru valsts atbalstu atpalikušajām teritorijām, taču palīdzību no ES struktūrfondiem līdz šim vairāk ir saņēmušas attīstītākās teritorijas. Saglabājoties šādai pieejai, teritoriālās atšķirības ne tikai nesamazināsies, bet pat palielināsies. Tas savukārt traucēs arī spēcīgāko pašvaldību un valsts kopumā attīstību. Pareizs ir apgalvojums, ka Eiropas Savienība un katra tās dalībvalsts, ieskaitot Latviju, ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais reģions. To saprot Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, novirzot milzu līdzekļus vājāko reģionu attīstībai.
Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pamatoti par svarīgāko problēmu uzskata ES fondu apguves kavēšanos, kā arī robežproblēmas.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Juris Putniņš uzsver, ka pašvaldības attīstību traucē nepārtraukti mainīgās pamatnostādnes par ES fondu piesaisti, kā arī neprognozējamās izmaiņas likumdošanā.
Kuldīgas rajona Nīkrāces pagasta padomes priekšsēdētāja Santa Lencberga par lielāko problēmu uzskata risku nesaņemt valsts un ES investīcijas. Bez tām tiek traucēta pašvaldību attīstība. Pēc S.Lencbergas domām, jāvienkāršo administratīvās procedūras finanšu līdzekļu saņemšanai, ļoti lēna ir projektu administratīvā virzība.
Cerības rada Latvijā topošais ES struktūrfondu likums, kas pilnveidos struktūrfondu ieviešanas tiesisko pamatu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam, ja tas būs uzrakstīts pietiekami koncentrēti un būs viegli saprotams uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem. Valsts institūcijām jādomā, kā ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanu demokratizēt, padarīt atklātāku, ātrāku, mazāk birokrātisku, vieglāku un vienkāršāku, orientētu uz klientu – projektu pieteicēju.
Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis uzskata, ka pašvaldības kvalitatīvu darbību traucē nepamatoti ieilgusī administratīvi teritoriālā reforma. Grūtības rada tas, ka investīciju piesaistes projekti infrastruktūras sakārtošanai un jaunu objektu izbūvei netiek īstenoti atbilstoši valdības pieņemtajai lauku atbalsta un novadu veidošanas programmai.
Dažu pašvaldību vadītāji atzīmē, ka ļoti lielas grūtības ir ar projektiem – pat kvalitatīvi izstrādāti projekti bieži netiek īstenoti. Vēl vairāku pašvaldību vadītāji atzīmē, ka pašvaldībām rodas grūtības ES fondu apguvē, ka jāvienkāršo prasības projektu dokumentācijas sagatavošanai, nepieciešama valsts līdzfinansējuma palielināšana, jārada iespējas saņemt kredītu projektu īstenošanai.
Daži pašvaldību vadītāji uzskata, ka ES struktūrfondu finansējums vairāk jāvirza uz pašvaldības infrastruktūras sakārtošanu (ceļi, ielas, pirmsskolas iestādes, skolas, kultūras objekti, sporta būves u.c.).
Ludzas rajona Nirzas pagasta padomes priekšsēdētāja Antoņina Sjakste atzīmē, ka pasākumiem un aktivitātēm, kas varētu tikt atbalstītas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, vajadzētu tikt virzītām no “apakšas”, no pašvaldībām, jo tām ir skaidri redzamas tās prioritātes, kas steidzami jāveic pašvaldībā. Pēc A.Sjakstes domām ES struktūrfondu projektiem jāpagarina pieteikšanās termiņi, laikus ievietojot informāciju internetā.
Balvu rajona Žīguru pagasta padomes priekšsēdētāja Ženija Cvetkova ir neapmierināta ar to, ka pašvaldība iesniedz projektus, ņem kredītus, bet projekti netiek apstiprināti. Kur paliek pašvaldībām solītā nauda? Kāpēc netiek piešķirti līdzekļi izglītības iestāžu kapitālajiem remontiem?
Vērā ņemams ir Rīgas rajona Babītes pagasta padomes priekšsēdētāja Andreja Ences ierosinājums, izstrādājot normatīvos aktus, veikt situācijas modelēšanu, lai izvērtētu, kādas sekas normatīvais akts rada dažādās pašvaldību grupās vai pat dažādās pašvaldībās.
Lielauces pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bergmanis atzīmē, ka grūtības sagādā biežie grozījumi likumdošanā un Ministru kabineta noteikumos, jo ātri jāprot pārstrādāt dažādus nolikumus, instrukcijas un to visu īstenot dzīvē. Dažkārt šīm izmaiņām nav loģiska pamatojuma, bet pašvaldībām likumi vienalga jāpilda. No tā cieš pašvaldību darba kvalitāte, arī inspektoriem un pašvaldības iedzīvotājiem grūti paskaidrot, kādēļ atkal viss mainījies un jārīkojas citādi.
Arī Ogres rajona Mazozolu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kivlinieks uzsver, ka mazajām pašvaldībām ar mazo darbinieku skaitu ir grūtības visu likumu un noteikumu izpildīšanā un dokumentēšanā. Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arnotijs Cimoška uzskata, ka pašvaldības darbību traucē lielais daudzums dažādu atskaišu. Piekrītot teiktajam, varam atzīmēt, ka 2005.gada 21.jūnijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.446. “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība” aptver 64 A-3 formāta lapaspuses sīkā salikumā (“LV” 2005.g. 9.jūlijs).

Pētījuma rezultātu izstrāde turpinās

Apkopojot daudzu vietējo pašvaldību vadītāju domas, jāatzīst, ka objektīvi pastāv pašvaldību nepietiekama finanšu spēja un zems budžeta autonomijas līmenis, grūta pieeja ES struktūrfondiem un pārmērīga birokratizācija. Mūsuprāt, šīs problēmas jārisina kompleksi un bez kavēšanās.
Pašvaldību pašvērtējumā vēl tika uzrādīta virkne citu problēmu, kas arī prasa atrisinājumu (vietējo un valsts ceļu katastrofālais stāvoklis, iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās gan laukos, gan pilsētās u.c.). Par šo problēmu iespējamiem risinājumiem informēsim lasītājus.

LZA akadēmiķis Oļģerts Krastiņš,
LZA akadēmiķis Edvīns Vanags