Slīkstam. Ietiepīgi gadu no gada

Sieviete pati nemācēja peldēt. Iebridusi jūrā, vēroja, kā viļņos plunčājas abas atvases. Lielāks vilnis un... Bērni slīka. Māte metās dziļumā tiem palīgā. Oficiālajā peldvietā glābēji laikus pamanīja nelaimi un visus trīs slīkstošos izglāba. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām. Taču ik gadu Latvijā noslīkst pārdesmit bērnu. Pieaugušo upuru skaits mērāms simtos.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.i

Oficiāli ir reģistrētas 32 Rīgas līča un Baltijas jūras peldvietas. Iekšzemes ūdeņi arī paver plašas iespējas. Sabiedrības veselības aģentūra apzinājusi 249 iedzīvotāju iecienītākās peldvietas (upēs, ezeros, karjeros, dīķos), kurās, lai gādātu par iedzīvotāju veselību, šogad sākusi pārbaudīt peldūdens kvalitāti.
Taču šīs gandrīz trīssimt vietas ir tikai daļa no tām, kurās cilvēki peldas, tostarp nepiemērotās un pat aizliegtās.
Pērn noslīkuši 27 bērni vecumā līdz 14 gadiem (ieskaitot ziemas upurus), liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras dati. Šogad, kad peldsezona sasniegusi kulmināciju, atkal regulāri dzirdam traģiskas vēstis par noslīkušiem bērniem un pieaugušajiem. Karstajās dienās, kad ik dienu bojā gāja pat vairāki cilvēki, publiskajā telpā problēma vētīta no drošu peldvietu trūkuma aspekta. Īpaši samilzusi šī problēma ir Rīgā, kur tādas ir tikai dažas, bet cilvēki pārgalvīgi izmanto katru pieeju ūdenim.
Galu galā jūlija vidū galvaspilsētā glābējiem talkā devās armija. Rīgas pašvaldības teritorijas piekrastē dežurē Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta kuģi un glābšanas laivas, savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba bataljona karavīri krastā patrulē kopā ar Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbiniekiem, uzraugot sabiedrisko kārtību pie ūdens.

Noslīkst pat riteņbraucēji

Par peldvietu drošību jāgādā zemes īpašniekiem vai pašvaldībām, bet glābt slīkstošos steidzas peldvietu glābšanas dienesti vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Pēdējā kompetencē ir organizēt un vadīt meklēšanas darbus iekšzemes ūdeņos. No 15.maija līdz 15.jūlijam VUGD izsaukts palīgā slīkstošiem vai meklēt noslīkušos trīspadsmit gadījumos. Četri cilvēki izglābti.
Nosacīti slīcējus var iedalīt četrās kategorijās, – glābēju pieredzi ieskicē VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene. Pirmā – tie, kuri pārvietojušies ar peldlīdzekļiem. Te bieži liktenīga loma ir tam, ka vadītājam un pasažieriem nav glābšanas vestes. Pie otras kategorijas pieskaitāmi tie, kuri labi peld un kļuvuši pašpārliecināti, tādēļ paši iekuļas nelaimē, kā arī iereibušie peldētāji. Trešā kategorija – bez uzraudzības atstātie bērni. Nepilngadīgie vieni paši nedrīkst peldēties, – tā ir aksioma, taču dzīve izspēlē vēl virkni citu nežēlīgu situāciju. Ilustrācijai – piemērs. Pagājušajā vasarā Latgalē sešgadīgs puisītis devies pie tēva uz darbu. Bērns nav laikus ieradies, un tēvs cēlis trauksmi. Mazo atrada noslīkušu dīķi. Kā zēns tur iekritis, nav zināms. Nelaimes notiek, kad vecāki pludmalē vienkārši bērnus izlaiduši no redzesloka. Mazuļi, kas netiek rūpīgi pieskatīti, iekrīt arī pagalma baseinā, piemājās dīķī, pat pilsētas strūklakā.
Ceturtā kategorija ir riteņbraucēji un kājāmgājēji, īpaši laukos. Pēc lietus slidenās takas kļūst par īstām lamatām. Piemēram, bērns braucis gar Daugavu, ritenis paslīdējis un viņš no desmit metru augstuma iegāzies ūdenī un noslīcis. Nereti veci cilvēki, ejot ar smagiem iepirkuma maisiem, paslīd un iekrīt, teiksim, novadgrāvī.
Ja nelaime notikusi ārpus labiekārtotajām peldvietām, kur palīgā var atsteigties peldvietas glābšanas dienests, glābēji jāizsauc pa bezmaksas tālruni 112. Galvenā kļūme – aculiecinieki satraukumā tā apjūk, ka nomet klausuli, tā arī nepasakot operatoram nelaimes vietu. Bieži vie iegriež neuzlādētie mobilie. “Galvenais ir paspēt pateikt vismaz nelaimes vietu – ja sakari pārtrūkst, glābēji turp steigsies, arī nezinot, kas noticis,” uzsver S.Smiltene.

Nezināšana un alkohols iegrūž nelaimē

Bērni un pusaudži bieži nokļūst nelaimē, kad līdzās nav pieaugušā. Viņi nezina, kā rīkoties. Nezina arī, ko drīkst un ko nedrīkst darīt uz ūdens un pie ūdens. Ja par ceļu satiksmes noteikumiem jaunajai paaudzei vēl ir kāda apjausma, par drošību uz ūdens zināšanas ir niecīgas, spriež Rīgas Pašvaldības policijas Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta priekšnieks Valters Plešs. Par to liecina glābēju pieredze un pieredzētais jūnijā lasītājās lekcijās skolās, kurās bērni tika izglītoti par uzvedību, atrodoties ūdens tuvumā un peldoties.
 

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Bet ne jau tikai jaunās paaudzes dēļ darba pilnas rokas. Lielai daļai pieaugušo atpūta uz ūdens iet roku rokā ar alkoholu, kas provocē nelaimi, spriež V.Pelšs.
Minētā dienesta profesionāļu tiešais darbalauks ir Ķīšezers, Bābelītes ezers un Vecāķu pludmale, kur izvietotas glābšanas stacijas. Tagad tām pievienojušies Vakarbuļļi, kur nule uzstādīts novērošanas tornis.
Katrai vietai ir sava specifika. Piemēram, Bābelītē, kur ir ļoti, ļoti liels atpūtnieku pieplūdums, raksturīgi nelaimes gadījumi. Te glābējiem visbiežāk jādodas glābt slīkstošie.
Savukārt Vecāķos (jūras pludmale) glābējiem jāsteidz talkā, kad atpūtniekiem radušās medicīniskās problēmas. Sagrieztas pēdas, pārkaršana saulē, lapseņu kodumi, hronisko kaišu saasinājumi vecāka gadagājuma cilvēkiem un citas likstas.
Kīšezerā, kur atrodas ūdenslīdēju bāzes stacija, ir peldētājiem daudz bīstamu vietu milzīgo bedru dēļ. Ezerā ir daudz atpūtnieku ar peldlīdzekļiem, viņiem arī visbiežāk vajadzīga glābēju palīdzība.
Šovasar RPP Ūdenslīdēju un glābšanas dienests sešas reizes piedalījies noslīkušo meklēšanā (pieci atrasti) un desmit cilvēki izglābti. Atrasti pārdesmit noklīduši bērni, bet 70 gadījumos sniegta medicīniskā palīdzība.
Vasarā ar pašreizējiem glābēju resursiem Rīgā nepietiek, atzīst V.Plešs, piebilstot, ka tagad lieti palīdz armijam, bet tas ir tikai pagaidu risinājums.

Bīstamie mazuļu brīvsoļi

Īpaši iecienītas peldvietas ir Jūrmalā. Vairākās no tām plīvo zilais karogs. Glābšanas dienests nodots SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība” atbildībā. Drošība pludmalē ir augusi līdz ar glābēju profesionālo izaugsmi. SIA valdes priekšsēdētājs Imants Ostrovskis atgādina, ka astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados Jūrmalā ik gadu noslīka ap piecpadsmit cilvēku. Tagad šādas nelaimes atgadās reti. Pāris gadu vasaras sezonā netika reģistrēts neviens noslīkšanas gadījums, šogad divi, tajā skaitā mazs zēns. Bijuši vēl divi nāves gadījumi, kad cilvēks gājis bojā nevis noslīkstot, bet gan veselības problēmu dēļ.
Bīstamu situāciju nav maz. Ik vasaru pāris simti peldētāju jāglābj tāpēc, ka viņi aizpeldējuši aiz bojām. Ap pusotra simta atpūtnieku vēl aiznes jūrā uz matračiem.
Arī pazudušu bērnu meklēšana ir glābēju ikdiena. Ik gadu tādu ir pāris simti. Šovasar jau vairāki desmiti gadījumu. “Vecākiem bērni jāapgādā ar piepūšamajiem uzrocīšiem. Tie nav dārgi, bet garantē mazākas iespējas iekulties nelaimē. Ja bērns ir noklīdis, viņš var ieiet ūdenī un burzmā neviens nepamanīs, ka mazais ūdenī ir viens pats,” uzsver I.Ostrovskis.

***

Peldsezona vēl nav galā, un diemžēl drūmajai statistikai arī nav pielikts punkts. Drošu un labiekārtotu peldvietu Latvijā ir maz, taču otrs klupšanas akmens ir pašu atpūtnieku uzvedība, jo, kā atzina speciālisti, mūsu valstī noslīkušo skaita samazināšanos parasti ietekmē sliktie laika apstākļi, nevis pozitīvas pārmaiņas atpūtas kultūrā.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai:

Traģiski negadījumi uz ūdens vasarā visbiežāk notiek šādās situācijās:

* peldoties svešās vai neatļautās vietās,
* lecot ūdenī no augstuma,
* peldoties ļoti karstā laikā vai alkohola reibumā,
* lietojot vecas laivas vai paštaisītus peldlīdzekļus,
* atstājot bērnu bez uzraudzības,
* braucot ar velosipēdu vai ejot pa slidenām takām lietainā laikā gar ūdenskrātuvēm vai baseiniem,
* novēloti sniedzot palīdzību cietušajam.

Nelaimes var veicināt:

* pārgalvība,
* peldētneprasme,
* peldēšanās stipra vēja vai negaisa laikā,
* veselības problēmas,
* ūdenskrātuves nepārredzamā gultne,
* stāvi un slideni krasti,
* strauja ūdens plūsma u.tml.

Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests