ATSAUCĒ IETVERT:
IKP pieaugums un inflācija - augstākie rādītāji Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.07.2005., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113000
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
IKP pieaugums un inflācija - augstākie rādītāji Eiropas Savienībā
Latvijas ekonomika attīstās paredzētajā tempā, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis līdz paredzētajam līmenim – 7,5%. SEB banku analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām šis skaitlis nemainīsies, bet 2006.gadā tas samazināsies līdz 7%. Stabils pieaugums pirmajā ceturksnī bijis lielākajai daļai tautsaimniecības nozaru, taču preču eksports audzis necerēti strauji. Nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņem koks un tā izstrādājumi, kas ir 26,5% no kopējā eksporta. Līdz ar eksporta pieaugumu importa pārsvars pakāpeniski samazinās.
Kaut gan eksports strauji aug, imports
joprojām būtiski dominē. Līdz ar to tekošā konta deficīts
valstī saglabājas augsts, taču eksperti paredz, ka situācija
pamazām sāks uzlaboties. Šogad tekošā konta deficīts no IKP
Latvijā būs 10,8%, bet gaidāms, ka 2006.gadā tas nokritīsies
līdz 9,5%. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Baltijas valstis
ir kļuvušas saistošas ārvalstu investoriem, līdz ar to
palielinājies investīciju daudzums, kas sedz līdz pat 40% no
valsts tekošā konta deficīta.
No 10,4% pērn līdz 9,3% šogad samazinājies bezdarba līmenis. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī kopā 2005.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada pirmo ceturksni, palielinājusies par 17%.
No 10,4% pērn līdz 9,3% šogad samazinājies bezdarba līmenis. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī kopā 2005.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada pirmo ceturksni, palielinājusies par 17%.
Lielākā Latvijas problēma ir
visstraujākais patēriņa cenu kāpums ES, kas ir pat 2,3 reizes
straujāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Šis vienpadsmit
mēnešus ilgstošais cenu kāpums negrasās mitēties. Valdībai
raizes sagādā 2008.gadā plānotā eiras ieviešana, jo
Māstrihtas izvirzītajos kritērijos gada vidējā inflācija
nedrīkst pārsniegt 2,2%, taču Latvijā šis rādītājs ir
aptuveni 6%. Analītiķi uzskata, ka valdībai steidzami
jārīkojas, citādi līdz noteiktajam termiņam tik strauji
samazināt inflāciju nebūs iespējams. Jau tuvākajās dienās
valdība lems, ko iesākt, lai situāciju
uzlabotu.
Egija Daukste
Uzziņai:
Latvijā ir visstraujākais patēriņa cenu
kāpums Eiropas Savienībā, tas ir pat 2,3 reizes straujāks
nekā pārējās Baltijas valstīs.