Ministru kabineta noteikumi Nr.523

Rīgā 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.42 2.§)

Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 29.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ieved Latvijā vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves.

II. Miruša cilvēka ķermeņa ievešana valstī un izvešana no valsts

2.Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā no citas valsts, nepieciešama attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegta mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja. Ja valstī, no kuras tiek ievests mirušā cilvēka ķermenis, nav šādas institūcijas un nav iespējams saņemt mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju, nepieciešama ārstniecības iestādes, ārstniecības personas vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nāves cēlonis. Pēc miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļaujas vai izziņas par nāves cēloni izskatīšanas Sanitārās robežinspekcijas amatpersona apliecina mirušā cilvēka ķermeņa ievešanu valstī ar parakstu un zīmogu kravas pavadzīmē.

3. Lai miruša cilvēka ķermeni izvestu no Latvijas, nepieciešama mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja (pielikums), kuru izsniedz valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk — Sabiedrības veselības aģentūra).

4. Ja miruša cilvēka ķermeni ved no citas valsts cauri Latvijai tranzītā, Sabiedrības veselības aģentūras atļauja miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanai nav nepieciešama.

5. Lai saņemtu miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju izvešanai no Latvijas, Sabiedrības veselības aģentūras filiālē iesniedzami šādi dokumenti:

5.1. iesniegums;

5.2. ārstniecības iestādes izziņa par nāves cēloni, kurā norādīts arī nāves cēloņa kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK — 10.red.), vai miršanas apliecība, kurā norādīts nāves cēlonis un tā kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK — 10.red.);

5.3. apbedīšanas komersanta izziņa par to, ka:

5.3.1. mirušā cilvēka ķermenis ir ievietots zārkā atbilstoši šo noteikumu 7.punkta prasībām;

5.3.2. zārkā atrodas tikai mirušā cilvēka ķermenis un personīgās lietas, kuras apbedī vai kremē kopā ar to.

6. Miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju aizpilda latviešu valodā un vienā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām, bet nāves cēloni ieraksta latviešu, kā arī angļu vai franču valodā vai šifrē ar kodu, kas minēts šo noteikumu 5.2.apakš­punktā.

7. Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā vai izvestu no Latvijas, to ievieto hermētiski noslēgtā zārkā, kas piepildīts ar šķidrumu uzsūcošu materiālu (sausas zāģskaidas, sīkas koksnes ēveļskaidas, kūdra). Ja nepieciešams, zārku aprīko ar speciālu ierīci, kas nodrošina zārka iekšējā gaisa un ārējā gaisa spiediena līdzsvaru un attīra no zārka izplūstošo gaisu. Koka zārkam nepieciešamas:

7.1. vismaz 20 mm biezas sienas, ja tajā ieliek salodētu cinka zārku vai zārku no cita sairstoša materiāla;

7.2. vismaz 30 mm biezas sienas, ja no ārpuses to pārklāj ar salodēta cinka (vai cita sairstoša materiāla) plāksnēm.

8. Miruša cilvēka ķermeni atļauts ievest Latvijā vai izvest no Latvijas ar autotransportu, dzelzceļa, gaisa vai ūdens trans­portu, ievietojot zārku attiecīgā transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā. Zārku ieliek blīvā koka kastē, kas pēc formas neatgādina zārku, un apzīmē ar starptautiski atzītu iepakojuma marķējumu, kas norāda, ka ar šo kravu jārīkojas saudzīgi.

9. Sabiedrības veselības aģentūra neizsniedz atļauju miruša cilvēka ķermeņa izvešanai no valsts, ja nav ievērotas šo noteikumu 5. un 7.punktā noteiktās prasības.

III. No infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšana, glabāšana, apbedīšana vai kremēšana

10. Ja cilvēka nāves cēlonis ir bakas, holera, mēris, Sibīrijas lopu mēris, vīrusu hemorāģiskie drudži (tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis), smags akūts respiratorais sindroms (turpmāk — SARS) vai no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība vai arī pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par kādu no tām, Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologs informē mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas, glabāšanas, apbedīšanas vai kremēšanas un dezinfekcijas pasākumos iesaistītās personas par epidemioloģiskās drošības prasībām, tai skaitā aizsargapģērba un individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu.

11.Ja cilvēka nāves cēlonis ir infekcijas slimība, kas nav minēta šo noteikumu 10.punktā, par piesardzības pasākumiem (personīgās higiēnas ievērošanu), kas jāievēro, rīkojoties ar mirušā cilvēka ķermeni, mirušā piederīgos informē ārstniecības persona.

12. Ja cilvēka nāves cēlonis ir kāda no šo noteikumu 10.punktā minētajām infekcijas slimībām vai arī pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par kādu no tām, mirušā cilvēka ķermeni ievieto plastikāta maisā un pārved ar sanitāro transportu uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Patoloģijas centrs”.

13.Mirušā cilvēka ķermeni glabā patoloģijas nodaļā, morgā, telpā mirušo uzglabāšanai vai tiesu medicīnas ekspertīzes iestādē temperatūrā, kas nepārsniedz 6 ?C.

14. Ja ir šaubas par nāves cēloni, mirušā cilvēka ķermeni piederīgajiem apbedīšanai vai kremēšanai atdod pēc laboratoriskās pārbaudes rezultātu saņemšanas, nodrošinot stingru ķermeņa izolāciju un saglabāšanu. Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti apstiprina, ka nāves cēlonis ir šo noteikumu 10.punktā minētās infekcijas slimības, mirušā cilvēka ķermeni apbedī vai kremē saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti neapstiprina šo noteikumu 10.punktā minētās infekcijas slimības, mirušā cilvēka ķermeni atdod tuviniekiem apbedīšanai vai kremēšanai.

15.Ja nāves cēlonis ir šo noteikumu 10.punktā minētās infekcijas slimības, mirušā cilvēka ķermeni ietin ar dezinfekcijas līdzekli piesūcinātā palagā, ievieto zārkā un zārku dezinficē no ārpuses. Mirušā cilvēka ķermeni apbedīšanai vai kremēšanai pārvadā noslēgtā zārkā, kas nodrošināts pret atvēršanu.

16. Ja cilvēka nāves cēlonis ir bakas, mēris, Sibīrijas lopu mēris, vīrusu hemorāģiskie drudži (tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis), SARS vai no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība, noslēgto zārku ar mirušā cilvēka ķermeni un pārējo tā saturu kremē.

17.Ja cilvēka nāves cēlonis ir holera, trakumsērga vai cita infekcijas slimība, kas nav minēta šo noteikumu 10.punktā, mirušā cilvēka ķermeni apbedī vai kremē.

18. Miruša cilvēka ķermeni apbedī vai kremē ne agrāk kā 24 stundas pēc nāves iestāšanās. Ja ir veikta mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā izmeklēšana, šo termiņu var saīsināt.

19. Miruša cilvēka ķermeni apbedī kapsētā.

20.Izdevumus par dezinfekcijas līdzekļiem un aizsargapģērbiem, kas nepieciešami, apbedījot vai kremējot mirušā cilvēka ķermeni, sedz no valsts budžetā šim mērķim iedalītajiem finanšu līdzekļiem. Izdevumus, kas rodas ārstniecības iestādēm, sedz pašas ārstniecības iestādes.

21. Mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas un apbedīšanas izdevumus sedz mirušā piederīgie vai cita persona, kas labprātīgi uzņemas šos izdevumus, bet, ja tādu nav, — pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarēta mirušā pēdējā dzīvesvieta, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ja dzīvesvieta nav deklarēta, izdevumus sedz pašvaldība, kuras teritorijā mirušajam konstatēts nāves fakts vai no kuras mirušais pirms nāves nogādāts ārstniecības iestādē.

IV. No infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana

22. Ja ir pamatotas aizdomas, ka iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība, mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana ir obligāta.

23. No infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni izmeklē patolog­anatomiski (izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus) tikai ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā vai tiesu medicīnas iestādē, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasībām.

24. Instrumentus, aizsargapģērbus un citus objektus, kas bijuši saskarē ar mirušā cilvēka ķermeni, audiem, orgāniem un bioloģiskajiem šķidrumiem, dezinficē.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 23.jūliju.