• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2005., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ambiciozie plāni nepildās

Vēl šajā numurā

22.07.2005., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

ASV “Eurasia Daily Monitor”: Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs pievieno jaunu niansi Krievijas oficiālajai nostājai, ka Baltijas valstu 50 gadu ilgā okupācija bijusi likumīga, norādot, ka tai būtu jāatšķir termins “aneksija”, nevis “okupācija”.

Poļu “Gazeta.pl”: Eiropas Savienība uzskata, ka Krievijas parlamentam jāratificē līgums ar Igauniju bez jebkādiem papildu nosacījumiem, kā arī pēc iespējas drīzāk jāparaksta līgums ar Latviju.

Krievu “Rossijskaja Gazeta” aplūko Latvijas un Igaunijas situāciju robežlīgumu jautājumā ar Krieviju. Autors norāda: “Saprotot, ka Krieviju pierunāt neizdosies, Rīga un Tallina sarunās par valstu robežu ir iesaistījušas “smago artilēriju” – Eiropas Savienību kā advokātu pret pašas gribu,” taču Krievija neesot lieki tērējusi laiku un sagatavojusies šādām pārrunām. Rakstā minēti arī V.Čižova izteikumi par Baltijas valstu okupāciju un aneksijas termina lietojumu.

Krievu “Vremja” vēsta, ka Latvijas diplomāti jau ceturto gadu nevarot atrast vietu pastāvīgam konsulātam Kaļiņingradā. Faktiski viņi skaitoties “diplomātiskie bomži”, nevarot pilnvērtīgi izpildīt arī vienu no savām galvenajām funkcijām – vīzu noformēšanu. Tādēļ kaļiņingradietim, kurš vēlas aizbraukt uz Rīgu, personiski jāierodas pēc vīzas Latvijas vēstniecībā Maskavā. Kaļiņingradā dzirdamas runas, ka latvieši pēc ilgās un neveiksmīgās cīņas par konsulāta ēku esot padevušies un no tās atteikušies vispār. Raksta autors jautā, vai šī situācija nav “lielās politikas”, Latvijas un Krievijas sarežģīto attiecību, atbalss. “Mūsu valstis periodiski velta viena otrai dažādas apsūdzības. Latvija uzskata, ka Krievijai jāatvainojas par padomju okupācijas gadiem, bet Krievija norāda uz daudzajiem krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem. Varbūt tādēļ tas atsaucas uz kaļiņingradiešiem?” Varbūt risinājums tikšot atrasts augustā, kad Kaļiņingradā ieradīsies Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.

Krievu portāls “Advocate.com” vēsta: Latvijas iestādes, oficiāli kā iemeslu minot drošību, anulēja atļauju rīkot pirmo geju parādi Latvijā. Bija paredzēts, ka tajā piedalīsies arī geji no Zviedrijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Ministru prezidents Aigars Kalvītis sacīja, ka seksuālo minoritāšu parāde Rīgas sirdī blakus Doma baznīcai nav pieņemama: “Mēs esam uz kristīgām vērtībām balstīta valsts un nevaram atbalstīt lietas, kas sabiedrības lielākajai daļai nav pieņemamas.” Savukārt Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norādīja, ka “šāda rīcība un šis gadījums kā tāds nenāks par labu mūsu tēlam un liek mums izskatīties konservatīvākiem un atpalikušākiem”.

Austriešu “Der Standard:Atļaujas anulēšana lesbiešu un homoseksuāļu parādei ar norādi uz “kristīgām vērtībām” ir pretrunā ar Latvijas parlamenta nesen ratificēto ES konstitucionālo likumu un līdz ar to ar Eiropas vērtībām,” protesta vēstulē Latvijas vēstniecei Vīnē paziņoja Austrijas zaļo ārpolitikas pārstāve Ulrike Lunaceka.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!