Zaļā gaisma sazobē ar pašvaldībām

Šonedēļ noslēdzies projekts “Zaļā gaisma iespējām”. Sadarbojoties invalīdu nevalstiskajām organizācijām un Jēkabpils, Talsu un Alūksnes pašvaldībām, izstrādāts rīcības plāns, kurā apkopotas invalīdu vajadzības un to iecerētā risinājuma iespējas katrā pašvaldībā.

Kā mainījusies sabiedrības attieksme pret invalīdiem un vide, kurā jāuzturas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kopš tā laika, kad pirms diviem gadiem šie cilvēki, neapmierināti ar esošo, devās piketēt pie Ministru kabineta Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Divdesmit divas svarīgas dzīves jomas

Lai plānu izstrādātu, vispirms katrā pašvaldībā tiek rīkots seminārs. Tajā piedalījās invalīdi un pašvaldību pārstāvji, kā arī tika izveidota darba grupa, kas, ņemot vērā semināra gaitā apkopotos ieteikumus par jomām, kur vajadzīgi uzlabojumi, sāka darbu.
Izstrādājot rīcības plānu, darba grupas balstījās uz Zviedrijā sagatavoto materiālu “Agenda 22”. Tie ir ieteikumi pašvaldībām rīcības plāna izstrādei divdesmit divās jomās, tostarp rehabilitācijā, kultūrā, nodarbinātībā, kurās jānodrošina vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Invalīdi tika aicināti paust attieksmi un izteikt priekšlikumus dzīves kvalitātes uzlabošanai atbilstoši viņu vajadzībām.
Pirmais projekta uzdevums bija “Agenda 22” tulkošana latviešu valodā, tā tapa pamats un neaizstājams palīgs vajadzību izvirzīšanā. Šis materiāls sakņojas ANO paraugnoteikumos par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti, tie pieņemti ANO Ģenerālās asamblejas 48. sesijā 1993.gada 20.decembrī. Noteikumos norādīti nozīmīgākie atbildības, darbības un sadarbības principi, uzsvērtas svarīgākās darbības jomas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sasniegtu pilnīgu līdzdalību un vienlīdzību.

Pārskats par paveikto

Projekts ilga desmit mēnešus. Nobeigumā invalīdu nevalstiskās organizācijas, Latvijas pašvaldību vadītāji un pašvaldībās izveidotās darba grupas tika aicinātas uz konferenci “Neko par mums bez mums”.
Konferenci atklāja īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis. Ministrs uzsvēra, ka nepieciešama pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbība, ieteica apvienot spēkus un, kad vien iespējams, rast savstarpēju dialogu, lai īstenotu šādus projektus.
Pašvaldību darba grupas konferences gaitā iepazīstināja ar izvirzītajiem mērķiem un apzinātajām problēmām. Pagaidām tikai Talsu darba grupa noslēgusi vienošanos ar pilsētas domi par plāna īstenošanu. Talsos semināra laikā, kas visās trīs pilsētās notika janvārī, izvirzīja četras aktuālākās problēmas, kas jārisina, – nepieciešami dienas centra pakalpojumi, jāuzlabo bērnu invalīdu izglītība, invalīdu nodarbinātība un jāsakārto vide, lai tā būtu pieejama visiem.
Šis projekts ļāvis invalīdiem vietējā sabiedrībā apvienoties un rast iespēju savas vajadzības iekļaut kopējā plānā. Visas darba grupas atzinīgi novērtēja pašvaldību atbalstu un pretimnākšanu.

Skandināvu pieredze

Zviedrijā, kur tapis “Agenda 22”, situācija ir atšķirīga. Tur rīcības plānus rakstījušas pašvaldības un pieņemts pat īpašs likums, kas noteica – plāniem jābūt izstrādātiem katrā pašvaldībā.
Orkero pašvaldībā 1996.gadā nolemts, ka “Rīcības plāns vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai “stājas spēkā no 1996.gada līdz 1998.gadam; 2003.gadā tas tika pārskatīts un ir spēkā līdz 2006.gadam.
Konferences dalībnieku vidū bija arī Zviedrijas invalīdu biedrības reģionālās nodaļas priekšsēdētājs Kenets Gustafsons, Zviedrijas Orkero pašvaldības sociālā departamenta vadītāja Eva Bergstroma, kā arī Zviedrijas Invalīdu organizāciju federācijas eksperte Marianna Ronnerstena. Zviedrijas pārstāvji skaidroja, ka ļoti svarīgi noteikt skaidrus mērķus, vairoties no aptuveniem formulējumiem “būtu jādara” vai “vajadzētu”.
K.Gustafsons ar piemēriem parādīja, kā tiek likti lietā Eiropas Savienības līdzekļi, lai īstenotu ieceres par visiem pieejamu vidi.

Latvija kā paraugs

Vērtējumu par padarīto mūsu valstī sniedza M.Ronnerstena. Eksperte vairākkārt uzslavēja Latviju: “Es redzēju šā darba sākumu, un redzu, cik daudz paveikts. Tagad tikai jāturpina. Jūs esat kļuvuši par labu paraugu!” Pēc ekspertes teiktā, Latvijas pieredze novērtēta jau deviņās Eiropas valstīs. Turklāt Grieķija, Itālija un Spānija gatavojas sākt šā projekta īstenošanu pēc Latvijā izmantotās metodes. Tā ietver septiņus soļus: vispirms rīko atklātus seminārus, tajos izveido darba grupu, kas izstrādā plāna prezentāciju invalīdiem. Pēc tam notiek lobēšana pašvaldībās, piektais solis ir sarunas ar pašvaldību, tad pašvaldība akceptē rīcības plānu un pēdējais posms ir vienošanās ar pašvaldību par rīcības plāna īstenošanu.

Kate Rūķēna