Valsts sekretāru 2005.gada 21.jūlija sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Elektroapgādes elektroietaišu ierīkošanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt īpašu būvniecības procesa kārtību enerģijas ražošanas un pārvades būvēm, kā arī kārtību, kādā ierīkojamas elektroietaises un jauni energoapgādes objekti.
Elektroietaises būvniecību reglamentē Civillikums, Būvniecības likums, Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, Aizsargjoslu likums.
Projekts paredz, ka minētie noteikumi attiecas uz visu elektroapgādes elektroietaišu būvniecību, un nosaka kārtību, kādā veicama elektroapgādes elektroietaises būvniecības būvprojektēšanas sagatavošana, būvprojektēšana, būvdarbi un pieņemšana ekspluatācijā, ciktāl šī kārtība ir specifiska elektroietaisēm un nav noteikta Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (Vispārīgie būvnoteikumi), Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumos Nr.34 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”, Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr. 1069 “Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās” un Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”.
Projekts nosaka, ka pirms elektroietaises būvniecības uzsākšanas komersants noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām elektroietaises būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā vai šādas darbības vai bezdarbības seku rezultātā elektroietaises būvprojektēšanas sagatavošanas, būvprojektēšanas, būvdarbu vai ekspluatācijas laikā.
Projekts paredz, ka elektroietaise, ko pasūta vai ierīko elektroapgādes komersants, ir šā komersanta īpašums neatkarīgi no tā, kādos nekustamajos īpašumos elektroietaise novietota.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, tad spēkā esošā likuma redakcija ietver sevī normas, kuras nav saskaņotas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma prasībām. Lai novērstu šīs pretrunas, ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā.
Likumprojekts paredz:
1) Grozīt “respondenta” definīciju, jo esošā definīcija neaptver visu to subjektu loku, no kuriem tiek vākta statistikā informācija. Projekts nosaka, ka respondents ir fiziskā persona, juridiskā persona, komersants vai publiskā persona, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes, kura nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus.
2) Papildināt likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās klasifikācijas, kuras uz šo brīdi tiek apstiprinātas ar ministriju un iestāžu rīkojumiem.
3) Grozījums nosaka, ka respondentiem ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts vai pašvaldības institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apjomā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus par viņu darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi, lai nodrošinātu likumos un ikgadējās statistiskās informācijas valsts programmā paredzētās informācijas sagatavošanu.
4) Svītrot no likuma vārdus par vietējām statistikas nodaļām, jo no 2005.gada 1.janvāra šādu nodaļu vairs nav.
Likumprojekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.
Kā norāda Iekšlietu ministrija, pašreizējā situācija liecina par praksē notikušiem gadījumiem, kad sapulču, gājienu un piketu dalībnieki un organizēšanā iesaistītās personas izdara administratīvos pārkāpumus. Situācija liecina par nepieciešamību risināt jautājumus par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu sapulču, gājienu un piketu laikā. Papildus valsts policijas veicamajiem pasākumiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas uzlabošanā ir nepieciešams novērst atsevišķas neprecizitātes un trūkumus likumā, tajā skaitā paredzot papildu prasības, kas attiecas uz kārtības nodrošināšanu.
Likumprojekts paredz precizēt likumā lietoto terminu “pikets”, jo praksē piketos tiek izmantoti cita pašreizējā likuma redakcijā neminēta atribūtika.
Lai nodrošinātu lielāku sapulču, gājienu un piketu organizatoru un rīkotāju atbildību par kārtības nodrošināšanu, projekts precizē prasības organizatoriem un rīkotājiem, paredzot, ka sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot juridiskās personas, kas sodītas par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu, kā arī par sapulču, gājienu un piketu organizētājiem papildus nevar būt personas, kas sodītas par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
Projekts paredz, ka sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no policijas un ieslodzījuma vietu ēkām, kā arī tuvāk kā 300 metrus vienu no otra vai no valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotiem publiskiem pasākumiem svētku, atceres vai atzīmējamās dienās. Paredzētais ierobežojums nepieciešams, lai nodrošinātu sapulcēs, piketos un citos pasākumos iesaistīto personu drošību.
Lai nodrošinātu valsts un sabiedrības intereses, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, likumprojektā ir paredzētas tiesības Ministru kabinetam aizliegt atsevišķās dienās un vietās sapulču, gājienu un piketu rīkošanu.
Projekts paredz svītrot aizliegumu sapulces, gājiena un piketa dalībniekiem tērpties formas tērpā vai tamlīdzīgā tērpā, jo šajā normā paredzētais aizliegums praksē ir ļoti grūti piemērojams, kā arī tas daļēji pārklājas ar likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēto ierobežojumu.
Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību sapulču, gājienu un piketu laikā, projekts paredz palielināt organizatora noteikto kārtības uzturētāju skaitu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, grozījumi likumā izstrādāti, pamatojoties uz 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta protokollēmumu. Šobrīd īpašas režīma zonas un publiskās vietas skaidrojums ir ietverts “Noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”. Lai novērstu nepilnību dažāda juridiskā spēka ārējo normatīvo aktu saturā, grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz tajā ietvert terminu “īpaša režīma zona” un “publiska vieta” skaidrojumu.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka īpaša režīma zona ir pašvaldības teritorijas daļa, kurā ir ierobežota transportlīdzekļu kustība.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka: publiska vieta ir – ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kurā ietilpst, piemēram, braucamā daļa, ietve, nomale, sadalošā josla), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļu staciju, autoostu un lidostu zāles, gaiteņi, satiksmes ejas, parki, skvēri un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas, neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldību zeme, kā arī ēku fasādes, ja uz tām izvieto reklāmu vai aģitācijas materiālus.
Likumprojekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Kā norāda Satiksmes ministrija, šobrīd saskaņā ar likumu ir noteikts, ka objektus, kuru augstums virs zemes un ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus, ir jāmarķē un jāaprīko ar aizsarggaismām. Savukārt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) konvencijas “Par Starptautisko civilo aviāciju” 14.pielikums nosaka, ka jāmarķē un jāaprīko ar aizsarggaismām objekti, kuru augstums virs zemes un ūdens virsmas to atrašanās vietā sasniedz 100 metrus un vairāk.
Šobrīd lidojumu drošības apsvērumu dēļ Civilās aviācijas administrācija ir sākusi uzskaitīt objektus, sākot no 46 metru augstuma. Sākotnējo informāciju par tādiem objektiem ir apkopojis Valsts zemes dienests, izstrādājot aeronavigācijas kartes. Informācija par objektiem, sākot no 46 metru augstuma, pastāvīgi ir jāuztur un jāaktualizē, tāpēc šo darbību izpildei ir nepieciešams nozīmēt attiecīgu institūciju. Tā kā spēkā esošajā likumā minētās darbības nav reglamentētas, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma 41.pantā.
Likumprojekts paredz izteikt 41.pantu, kas nosaka gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu būves, pārbūves, ierīkošanas un izvietošanas kārtību, šādā redakcijā:
“Pašvaldība saņem atļauju būvēt, pārbūvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai bīstamus objektus:
1) sprādzienbīstamus objektus;
2) objektus, kas var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;
3) objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā sasniedz 46 metrus un vairāk un neatrodas šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;
4) objektus, kuru augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta augstumu, – 10 kilometru rādiusā no tā;
5) objektus, neatkarīgi no to augstuma gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektoros – 5 kilometru attālumā no lidlauka kontrolpunkta;
6) objektus, kuri iespaido redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā vai no kuriem izplūstošie dūmi, tvaiki vai citas vielas to samazina;
7) objektus, kuri veicina putnu masveida atrašanos, – 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.
Kārtību, kādā attiecīgā pašvaldība saņem atļauju būvēt, pārbūvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.
Kārtību, kādā tiek veikta šā panta pirmajā daļā minēto objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.
Personām, kas uzbūvējušas, pārbūvējušas, ierīkojušas un izvietojušas šā panta pirmajā daļā paredzētos objektus, pārkāpjot šā likuma un Ministru kabineta noteikto kārtību, pašvaldība uz sava rēķina un noteiktā termiņā tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, kā arī līdz šā panta pirmās daļas 2. un 6.punktā minēto traucējumu novēršanai pārtrauc darbību, kas šādus traucējumus rada.
Objektu īpašniekiem un valdītājiem saskaņā ar Latvijas Republikas civilo lidlauku derīguma normām par saviem līdzekļiem jāmarķē un jāaprīko ar aizsarggaismām objekti, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā sasniedz 100 metrus un vairāk, un objekti, kuri noteikti šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā.
Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstība, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakusesošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir jāveic, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un apkārtējo vidi.”
Likumprojekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, MK preses sekretārs