Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.6

Rīgā 2005.gada 12.jūlijā (prot. Nr.13, 5.§)

Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹pantu, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5., 9., 10.pantu un likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Rīgas domes institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.pantā noteikto palīdzības veidu.

1.2. Personas, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde), lai sniegtu šādu palīdzību:

1.2.1. izīrētu pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu dzīvojamo telpu (turpmāk – pašvaldības lietojumā esoša dzīvojamā telpa);

1.2.2. izīrētu dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvojamo telpu;

1.2.3. palīdzētu apmainīt īrēto dzīvojamo telpu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

1.2.4. piešķirtu vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.2.5. remontētu dzīvojamo telpu;

1.2.6. piešķirtu vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā;

1.2.7. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.panta septīto daļu varētu privatizēt un saskaņā ar šī likuma 47.panta piekto daļu nodotu īpašumā bez atlīdzības dzīvokli.

1.3. Persona, kura atbilstoši tiesiskam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (pirms 01.07.2003. bija pierakstīta dzīvesvietā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā), iesniedz Dzīvokļu pārvaldē rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz vairākas personas, to paraksta tās personas, kuras ir pilngadīgas.

1.4. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka likumi “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, “Par nam­īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”, “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un šie noteikumi.

1.5. Atzinumu par personas ienākumu atbilstību maznodrošinātas personas statusam un noteikumu 2.8.punktā, 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.10.1.apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem sniedz Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests (turpmāk – SD).

1.6. Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Rīgā, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu uzreiz nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

1.7. Tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, ir arī personām, kurām lietošanā esošo dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā paš­valdība izīrējusi kā palīdzības saņemšanai reģistrētām personām pēc 01.01.1992. (t.i., pēc likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” stāšanās spēkā).

1.8. Ja persona, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, izteikusi vēlēšanos reģistrēties vēl cita veida palīdzības reģistrā, tad personai jāiesniedz jauns rakstveida iesniegums un tā tiek reģistrēta cita palīdzības veida reģistrā ar iesnieguma reģistrēšanas dienu. Personu var vienlaikus reģistrēt divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

1.9. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt palīdzību un ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk – komisija).

1.10. Persona komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Rīgas domes Komunālajā departamentā, bet Rīgas domes Komunālā departamenta lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.

1.11. Rīgas dome var lemt par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā personai, kura ar savu darbu devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā.

1.12. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē reģistros iekļauto personu kārtas numurus.

1.13. Dzīvokļu pārvalde apkopo informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā kalendārajā gadā, dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegto palīdzību, kā arī pašvaldības lietojumā esošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un katru gadu līdz 1.martam iesniedz šo informāciju Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai, lai varētu pieprasīt valsts budžeta līdzekļus mērķdotāciju veidā. Dzīvokļu pārvalde katru gadu līdz 1.novembrim iesniedz Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā pusgadā.

2. Palīdzības reģistri

2.1. 1.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Rīgā:

2.1.1. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā, 28.⁴ panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

2.1.1.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.1.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.1.1.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

2.1.1.4. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā);

2.1.1.5. maznodrošinātas personas, kuras ne vēlāk kā vienu gadu pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sasniegušas pensijas vecumu, atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem vai kurām piedzimis bērns, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.1.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

2.1.2.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.2.2. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā);

2.1.3. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir:

2.1.3.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.3.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.1.3.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kurai ir invaliditāte;

2.1.4. pamatojoties uz tiesas spriedumu, – no dzīvokļa īpašuma, kuru lietoja kā īpašnieka ģimenes locekļi, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir:

2.1.4.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem;

2.1.4.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu;

2.1.5. par Civillikumā noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz tiesas spriedumu, vai zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir:

2.1.5.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem;

2.1.5.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu.

2.2. 2.reģistrā reģistrē vienreizēja pabalsta saņemšanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

2.3. 3.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā;

2.4. 4.reģistrā reģistrē dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

2.5. 5.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts – tāpēc persona darījuma rezultātā ir zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

2.6. 6.reģistrā reģistrē palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) remontam.

2.7. 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

2.7.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

2.7.2. maznodrošinātas politiski represētas personas;

2.7.3. politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.7.4. maznodrošinātas personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai;

2.7.5. maznodrošinātas personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

2.8. 7.¹ reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

2.9. 7.² reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtam reģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

2.10. 8.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

2.10.1. personas, ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.⁴ panta otrajā daļā minētajos gadījumos un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam, ja uzrādīti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.⁴ panta trešajā daļā minētie dokumenti un šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

2.10.2. personas, kuru pašvaldības mājās īrēto vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu, turklāt, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.³ panta pirmo daļu vai 28.⁴ panta pirmo daļu, iepriekšminētā komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu.

2.11. 9.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namīpašumu īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri, pamatojoties uz likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 16.pantu, likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 16.pantu, vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos un iesnieguši pieteikumu pašvaldībai.

2.12. 10.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piekto daļu, reģistrē personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un šīm personām ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli.

2.13. 11.reģistrā reģistrē zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.panta septīto daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli.

2.14. 12.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

2.14.1. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai;

2.14.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai, ja turklāt:

2.14.2.1. tās audzina bērnu invalīdu;

2.14.2.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

2.14.2.3. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

2.14.2.4. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

2.14.2.5. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

2.14.3. maznodrošinātas personas, kuru ģimenē ir trīs vai vairāk kā trīs nepilngadīgi bērni, kuras īrē vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai.

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem 2.14.2. vai 2.14.3.apakšpunktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā.

2.15. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, ja uz tām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

2.15.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmo daļu;

2.15.2. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.³ panta pirmo daļu, 28.⁴ panta otro daļu;

2.15.3. persona īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

2.15.4. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu un ir izveidojusi atsevišķu ģimeni vai arī kurai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

2.15.5. persona īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā (likumīgajam īpašniekam atdotā), fiziskai vai juridiskai personai piederošā mājā, turklāt persona dzīvojamo telpu lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai mājas nodošanai īpašumā;

2.15.6. persona ne mazāk kā trīs gadus īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu;

2.15.7. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

2.15.8. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli bez ērtībām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

2.16. 14.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo vai viņu īpašumā esošo īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku īrējamu dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem šajā punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā.

3. Personas reģistrācija palīdzības reģistrā, izslēgšana no tā un pārreģistrācija citā palīdzības reģistrā

3.1. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādus dokumentus:

3.1.1. noteikumu 1.6.punktā minētās personas:

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvojamās telpas īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.2. 1.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk – VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– kriminālpolicijas vai prokuratūras izziņu par krimināllietas ierosināšanu (2.1.5.apakšpunkts);

3.1.3. 3.reģistrā minētās personas:

– lēmumu par aizgādnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

– izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

– dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.4. 5.reģistrā minētās personas:

– personas, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopiju, uzrādot oriģinālu;

– arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām);

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

3.1.5. 7.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas (repatriantiem);

– repatrianta izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu (repatriantiem);

– politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (politiski represētajām personām);

– SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu (2.7.2., 2.7.4., 2.7.5.apakš­punkts);

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (2.7.4.apakšpunkts);

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu (2.7.4.apakšpunkts);

3.1.6. 7.¹ reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par atbilstību 2.8.punktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.7. 7.² reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.8. 8.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par atbilstību 2.10.1.apakš­punktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.9. 9.reģistrā minētās personas:

– īpašnieka dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īpašnieka pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īrnieka dzīvojamās telpas īres vai apakš­īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īpašnieka vajadzībām pieprasītā atbrīvojamā dzīvokļa plānu;

3.1.10. 10.reģistrā minētās personas:

– arhīva izziņas oriģinālu par nojauktā namīpašuma piederību īpašniekam – fiziskai personai – namīpašuma nojaukšanas brīdī;

– izpildinstitūcijas lēmumu par arhīva izziņā norādītā namīpašuma nojaukšanu;

–izpildinstitūcijas lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu nojauktā namīpašuma īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem, kas kopā ar viņu dzīvojuši un bijuši pierakstīti dzīvoklī;

– piešķirtā dzīvokļa orderi vai tā kopiju;

– īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– ģimenes locekļu radniecību apstiprinošus dokumentus, ja pēc namīpašuma nojaukšanas un dzīvokļa saņemšanas ģimenes locekļi mainījuši vārdu, uzvārdu;

– dzīvokļa pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu pasu un bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

3.1.11. 11.reģistrā minētās personas:

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– zemesgrāmatas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– zemes robežu plāna kopiju, uzrādot oriģinālu;

– Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.12. 12.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

– ja pēdējo trīs gadu laikā mainīta dzīvesvieta – arhīva izziņu no iepriekšējās dzīvesvietas, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits, vai arī īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

3.1.13. 13.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

– tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

– lēmumu par aizgādnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

– izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

3.1.14. 14.reģistrā minētās personas:

– dzīvokļa plānu;

– dzīvojamās telpas īres līguma vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

3.2. Ja ir nepieciešams, personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

3.3. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt SD izziņu par maznodrošinātas personas statusa pagarināšanu, SD izziņu par noteikumu 2.8.punktā, 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.10.1.apakšpunktā noteiktā statusa pagarināšanu (vienu reizi gadā), VDEĀK izziņas par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju, uzrādot oriģinālu, īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (ja izdarīti grozījumi īres līgumā), un dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā.

3.4. Personas, kuras noteikumu 1.9.punktā noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

Likumā noteiktajā kārtībā Dzīvokļu pārvalde sniedz rakstveida atbildi uz personas iesniegumu par iespēju saņemt iesniegumā minēto vai citu palīdzību, kā arī informē par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra.

3.5. Ja maznodrošinātas personas, kas 2.7.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā pārreģistrēta palīdzības saņemšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, nepilngadīgo bērnu skaits ir mazāks par trīs vai personai nav pagarināts invaliditātes termiņš, tā zaudē tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamām telpām pirmām kārtām un tiek pārreģistrēta ar iepriekšējo reģistrācijas datumu palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 12.reģistrā.

3.6. Ja politiski represētā persona jau reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai noteikumu 2.14.apakšpunktā noteiktajā kārtībā un rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai noteikumu 2.7.3.apakšpunktā minēto personu grupā, to ar iepriekšējo reģistrācijas datumu iekļauj reģistrā pirms personām, kuras reģistrētas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā).

3.7. Palīdzības reģistros iekļautās personas tiek pārreģistrētas no viena palīdzības reģistra citā reģistrā, saglabājot sākotnējo reģistrācijas datumu.

3.8. Personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamo telpu īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt iekļautas noteikumu 2.8., 2.9.punktā, 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.10.1.apakšpunktā minētajos palīdzības reģistros tikai vienā reģistra lietā.

3.9. Personām, kuras pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004. saistošo noteikumu Nr.61 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājušas tām piederošo dzīvojamo telpu (dzīvojamās mājas) īpašumu Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, nav tiesību saņemt noteikumu 2.7., 2.8., 2.9.punktā, 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.10.1.apakšpunktā minēto palīdzību.

3.10. Noteikumu 2.3., 2.5.punktā, 2.1.5., 2.7.1.apakšpunktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, 1.9.punktā minētā komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

3.11. Personai nav tiesību saņemt noteikumu 2.14.2. un 2.14.3.apakšpunktā minēto palīdzību trīs gadus, ja:

3.11.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

3.11.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

3.11.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku, iemitinājusi tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un ja šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

3.12. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu 1.9.punktā noteiktajā kārtībā ar komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

3.12.1. persona iesniegusi rakstisku iesniegumu;

3.12.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.12.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.12.4. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

3.12.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību;

3.12.6. persona reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trijiem dzīvojamās telpas īres piedāvājumiem.

4. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas

kritēriji un secība

4.1. Ikvienu pašvaldības lietojumā esošu neizīrētu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt noteikumu 1.6.punktā minētajām personām, ievērojot nosacījumu, ka personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai.

4.2. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot noteikumu 1.6.punktā minētās personas), ievērojot šādus kritērijus:

4.2.1. 7., 7.¹, 7.², 8., 12.reģistrā minētajām personām labiekārtotu dzīvojamo telpu:

– vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

– divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

– trīsistabu dzīvokli un lielākus dzīvokļus – ģimenei, kurā ir vairāk nekā 4 cilvēki.

Piedāvājot dzīvojamo telpu šajā punktā minētājām personām, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma deviņu gadu vecumu sasniegusi persona.

Piedāvājot dzīvojamo telpu 7., 7.¹, 7.², 12.reģistrā minētajām personām, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

4.2.2. 1.reģistrā minētajām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² pantā noteiktajā kārtībā, un 5.reģistrā minētajām personām – dzīvokli bez ērtībām vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, ievērojot šādus nosacījumus:

– vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

– divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

– trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki;

4.2.3. 3.reģistrā minētajām personām – dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām uz vienu gadu.

Ja persona, kurai izīrēta dzīvojamā telpa istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, gada laikā regulāri maksā īres maksu un maksu par pakalpojumiem un strādā, tai pēc gada var piedāvāt vienistabas dzīvokli.

Personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

4.2.4. 1.reģistrā minētajām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrās daļas 2.punktā, 28.³ panta pirmajā daļā, 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, – ievērojot šo noteikumu 4.3.3.apakšpunkta nosacījumus, taču ņemot vērā, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka par līdz šim īrēto dzīvojamo telpu;

4.2.5. 9., 10.reģistrā minētajām personām un 8.reģistrā minētajām personām, kuru pašvaldības mājā īrēto vai īpašumā esošo dzīvokli Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (noteikumu 2.10.2.apakš­punkts), piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai;

4.2.6. piedāvājot dzīvojamās telpas netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri pēc personas reģistrācijas palīdzības saņemšanai iemitināti personas īrētajā vai īpašumā esošajā dzīvojamā telpā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteiktajā kārtībā un tur deklarējuši dzīvesvietu, bet pirms tam lietojuši citu dzīvojamo telpu.

4.3. Dzīvojamās telpas piedāvā izīrēšanai, ievērojot šādu secību:

4.3.1. noteikumu 1.6.punktā minētajām personām;

4.3.2. katra reģistra ietvaros vispirms piedāvā dzīvojamās telpas politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

4.3.3. dzīvojamās telpas bez ērtībām vai dzīvojamās telpas istabu plānojumā mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā šādā secībā:

4.3.3.1 1.reģistrā minētajām personām, kurām palīdzība jānodrošina saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.³ panta prasībām, kā arī personām, kuras atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai un kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu;

4.3.3.2. 1.reģistrā minētajām personām (izņemot 4.3.3.1.apakšpunktā minētās personas);

4.3.3.3 3.reģistrā minētajām personām. Piedāvājot dzīvojamās telpas 3.reģistrā minētām personām, dzīvojamo telpu piedāvājumi vispirms tiek izteikti personām, par kurām saņemts Rīgas domes Labklājības departamenta atzinums;

4.3.3.4. 5.reģistrā minētajām personām;

4.3.4. dzīvojamās telpas ar ērtībām piedāvā, ievērojot šādu secību:

4.3.4.1. 1.reģistrā minētajām personām, kuras atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai (izņemot 4.3.3.1.apakšpunktā minētās personas) un kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu;

4.3.4.2. 7., 7.¹, 7.², 8., 9., 10.reģistrā minētajām personām, ievērojot noteikumu 4.4.punktā minētās proporcijas.

7.reģistrā minētām pensijas vecumu sasniegušām vai par invalīdiem atzītām personām, kuru izdevumi par īri, pakalpojumiem un izdevumi par Rīgas domes Labklājības departamenta akceptētajiem nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem pārsniedz personas ienākumus, Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija var sniegt atzinumu par nepieciešamību paātrināt dzīvokļa jautājuma risināšanu;

4.3.4.3. 11.reģistrā minētajām personām;

4.3.4.4. 12.reģistrā minētajām personām.

4.4. Dzīvojamo telpu piedāvājumi 7., 7.¹, 7.², 8., 9., 10.reģistrā reģistrētajām personām tiek izteikti, ievērojot (attiecīgā secībā) šādas proporcijas: 3; 2; 1; 2; 1; 1. Ja 9. un 10.reģistrā nav pretendentu, šiem reģistriem paredzētie dzīvokļi tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām.

4.5. Šo noteikumu 14.reģistrā minētajām personām dzīvojamo telpu apmaiņai piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, vispirms piedāvājot maznodrošinātām personām.

4.6. Personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, tiek piedāvātas tās pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, kas ir sarakstā piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.punktā minētos nosacījumus.

4.7. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar vismaz trīs dažādu dzīvošanai derīgu izīrējamo dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet persona no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona tiek pārreģistrēta attiecīgā veida palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru. Šis nosacījums neattiecas uz noteikumu 3.12.6.apakš­punktā paredzētajiem gadījumiem.

4.8. Dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā izīrē reģistrācijas secībā, izņemot šādus gadījumus:

4.8.1. persona bez atlīdzības nodod Rīgas pašvaldībai tās īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā;

4.8.2. persona atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai un personas īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu;

4.8.3. Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija sniegusi atzinumu par nepieciešamību paātrināt dzīvokļa jautājuma risināšanu.

4.9. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem izīrēta dzīvojamā telpa grupu dzīvokļos, var tikt izīrēta cita dzīvojamā telpa, ievērojot noteikumu 4.2.3.apakšpunkta otrās daļas nosacījumus, ja Rīgas domes Labklājības departaments atzinis, ka personai turpmāk nav nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu grupu dzīvoklī.

Pārejas noteikumi

1. Rīgas domes Komunālajam departamentam viena mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, pieņemšanas izstrādāt saistošos noteikumus par šo noteikumu 1.2.6.apakšpunktā noteiktās palīdzības sniegšanu, bet līdz 11.08.2005. izstrādāt un iesniegt Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai saistošo noteikumu projektus par noteikumu 1.2.4. un 1.2.5.apakšpunktā paredzētās palīdzības sniegšanu.

2. Saistošie noteikumi publicējami likumā noteiktajā kārtībā, tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 16.11.2004. saistošie noteikumi Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība”, Rīgas domes 08.12.1998. noteikumi Nr.23 “Noteikumi par dzīvokļiem sociālajās dzīvojamās mājās”, Rīgas domes 11.04.2000. noteikumi Nr.46 “Grozījumi Rīgas domes 08.12.1998. noteikumos Nr.23 “Noteikumi par dzīvokļiem sociālajās dzīvojamās mājās””, Rīgas domes 01.03.2005. saistošie noteikumi Nr.90 “Grozījumi Rīgas domes 16.11.2004. saistošajos noteikumos Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība””.

4. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks