Par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO)

Piektdien, 29. septembrī, Rīgā izvietotās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas pārstāvji rīkoja šīs starptautiskās iniciatīvas 25 gadu pastāvēšanai veltītu pasākumu.

Par EDSO (līdz 1995. gadam — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede (EDSA)) darbības sākumpunktu tiek uzskatīta Helsinkos 1975. gada 1. augustā parakstītā Deklarācija par principiem, pēc kuriem Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstis turpmāk vadīsies savstarpējās attiecībās.

Šajā starptautiskajā dokumentā pirmo reizi tika formulēts, ka dalībvalstis atzīst to cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārējo nozīmi, kuru respektēšana ir būtisks faktors mieram, taisnīgumam un labklājībai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu draudzīgu attiecību un sadarbības attīstīšanu tiklab starp dalībvalstīm, kā arī starp visām valstīm". Tā kā EDSA darbā tolaik piedalījās un minēto nobeiguma deklarāciju parakstīja arī PSRS un citu Austrumeiropas valstu vadītāji, šī vienošanās ar tajā ietvertajiem cilvēktiesību aizsardzības principiem un atziņu, ka to ievērošana ir svarīga ne tikai valstu iekšējā, bet arī ārējā politikā, vēlāk kļuva par veiksmīgu brīvās pasaules diplomātijas instrumentu attiecībās ar Varšavas pakta dalībniecēm. Bieži vien Helsinku vienošanās parakstīšana pat tiek dēvēta par aukstā kara "atkušņa" perioda sākumu. To savā organizācijas darbībai veltītajā runā atzina gan Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga , gan todien pēdējo dienu Latvijā rezidējošais EDSO misijas vadītājs Torstens Orns.

Tā kā ar pēc Padomju Savienības sabrukuma EDSO redzes lokā esošo jautājumu vidū joprojām aktuālākā ir cilvēktiesību ievērošanas problēma, galvenokārt, jaunā — etnisko konfliktu risināšanas — jomā, šīs organizācijas misija svinīgās gadadienas atzīmēšanu apvienoja ar grāmatas atvēršanas svētkiem. Tie bija veltīti ar EDSO un citu atbalstītāju tapušajam izdevumam "Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā" (par pašu grāmatu — nākamajā "Jurista vārda" laidienā).

"LV" informācija