Par integrāciju un sadarbību

Šodien, 3.oktobrī, Vācijas Federatīvā Republika svin savus valsts svētkus — Vācijas Vienības dienu. Šogad tai ir īpaša nozīme — pagājuši jau desmit gadi kopš Berlīnes mūra krišanas un sašķeltās vācu tautas apvienošanās atkal vienā valstī. Šīs vācu tautai nozīmīgās jubilejas priekšvakarā Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība "Latvijas Vēstnesim" atsūtījusi Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera uzrunu Vācijas Vienības desmitās gadadienas sakarā.

Vācijas Federālais ārlietu ministrs Joška Fišers:

3.oktobrī mēs svinēsim Vācijas vienības 10.gadadienu. Pēc vairāk nekā 40 gadiem vardarbīgi panāktas atšķirtības Vācijas apvienošanās noritēja vienprātībā ar visiem kaimiņiem un sabiedrotajiem. Pirmoreiz Vācijas pastāvēšanas vēsturē tai apkārt ir tikai draugi un partneri. Par to mēs esam pateicīgi. Vienlaikus ar to saistās arī mūsu turpmākie pienākumi.

Pašā Vācijā kā laikmeta izaicinājums joprojām saglabājas uzdevums radīt vienādus dzīves apstākļus un gadu desmitu gaitā tik dažādi veidoto sabiedrību sociālo, ekonomisko un psiholoģisko atkalapvienošanos. Jau tagad ir sasniegts ļoti daudz, piemēram, ultramodernas infrastruktūras izveide jaunajās federālajās zemēs. Tomēr darāmā vēl ir daudz, un to mēs varam veikt tikai kopīgiem spēkiem. Tas attiecas arī uz vāciešu kopīgo atbildību, vēršoties pret visām vardarbības formām, kas saistās ar rasismu un naidu pret ārzemniekiem.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu brīvības centieni un aukstā kara beigas darīja iespējamu ne tikai Vācijas apvienošanos, bet arī pamatos izmainīja starptautisko politiku. Arī Vācijai no jauna jādefinē tās ārpolitiskā loma, ņemot vērā globalizācijas izaicinājumus un no jauna uzliesmojušos konfliktus Balkānos un daudzos citos pasaules reģionos. Vācijas ārpolitikas pienākums ir ievērot divas vadlīnijas. No vienas puses, ir jāsaglabā kontinuitāte ārpolitikā. Ņemot vērā Vācijas vēsturi, mums īpaši nozīmīgas vērtības ir iespēja paļauties uz Vācijas ārpolitiku un tās aprēķināmība. No otras puses, Vācijai, darbojoties savās interesēs, ir jāpakļaujas "multilaterālajai pavēles izteiksmei". Iesaistīšanās starptautiskajās sadarbības organizācijās ir devusi izšķirošu ieguldījumu, lai pārvarētu Vācijas vēsturiski problemātisko stāvokli un nolīdzinātu vienības ceļu.

Vācijas ārpolitikas augstākais mērķis arī turpmāk būs miera nodrošināšana un tiesiskas sistēmas īstenošana, tādēļ mūsu ārpolitikas būtiskākie uzdevumi ir:

• pabeigt Eiropas integrāciju, gan to padziļinot, gan arī uzņemot jaunas dalībvalstis, it īpaši Viduseiropā un Austrumeiropā. Šajā ziņā mēs daudz gaidām no līdz šim veiksmīgās sadarbības ar mūsu tuvāko partneri Fraciju;

• paplašināt un pārkārtot transatlantiskās partnerattiecības, kuras arī darbā ar jaunajiem globālajiem izaicinājumiem būs neatņemama sastāvdaļa;

• Balkānu kā krīžu centra stabilizācija un atbalsts Dienvidaustrumeiropai ceļā uz integrēto Eiropu;

— turpināt veidot noturīgas, draudzīgas attiecības ar Krieviju;

— paplašināt noturīgas, draudzīgas attiecības ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm. Sadarbības veicināšana, izvēloties jaunas dispozīcijas un diferencētas koncepcijas, kas balstās uz pašu atbildības un solidaritātes kopējiem pamatiem;

— stiprināt Apvienotās Nācijas kā galveno institūciju, bez kuras nav domājama būtiskāko cilvēces uzdevumu risināšana, it īpaši jautājumos par miera saglabāšanu visā pasaulē, cilvēktiesību ievērošanu, konfliktu profilaksi un vides aizsardzības problēmām, kā arī par paliekošas taisnīgas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanu;

— atbalsts interešu saskaņošanai mierīgā ceļā visā pasaulē, aktīvi veicinot daudzās ciešākās reģionālās sadarbības ierosmes.

Politiskais process, kas pirms desmit gadiem palīdzēja atgūt Vācijas vienību, ir iespaidīgi apstiprinājis integrācijas un sadarbības ceļu, kurš sākts pēc pasaules kara un holokausta katastrofas, par kuru Vācija ir atbildīga. Šo ceļu mēs turpināsim arī nākotnē. Vācijas ārpolitika apzinās atbildību vēstures priekšā un ir arī gatava, ņemot vērā Vācijas iespējas, uzņemties atbildību par nākotni starptautiskā līmenī.