Valsts mērķis ir skaidrs un nemainīgs — ilgtspējīga valsts ekonomikas augšupeja

29. septembrī Saeimas namā finansu ministrs Gundars Bērziņš iesniedza Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem 2001. gada valsts budžeta likumprojektu

Piektdien, 29. septembrī, pl.11.05, finansu ministrs Gundars Bērziņš iesniedza Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem Ministru kabineta akceptēto 2001. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo dokumentu paketi — budžeta paskaidrojumus, grozījumu projektus 10 likumos un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās protokolu              Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Gundars Bērziņs, finansu ministrs, Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — preses konferencē 29.septembrī

Finansu ministrs Gundars Bērziņš, no portfeļa izņemot budžeta projektu un dokumentu paketi un iesniedzot to Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, simboliski līdzi deva arī viena santīma monētu:

— Tā ir mazākā monēta, kas atrodama Latvijas budžetā — budžets sākas no viena santīma. Mūsdienās ar vārdu "monēta" apzīmē ikviena budžeta mazākās vienības. Bet senajā Romā vārdu "monēta" saprata tā: padomdevējs, kurš brīdina, kurš liek cilvēkam atcerēties. Es gribētu, lai šī monēta budžeta apspriešanas gaitā būtu Saeimas priekšsēdētājam klāt. Lai tā brīdinātu par to, cik mēs varam atļauties tērēt, un brīdinātu no kārdinājuma iztērēt vairāk, nekā mēs to varam atļauties. Tas no manis personīgi.

Uz to Jānis Straume teica:

— Tad tādu laikam vajadzēja katram deputātam...

Pēc budžeta iesniegšanai sekojošajām pārrunām ar Jāni Straumi Gundars Bērziņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai nākamā gada budžeta projekta apspriešana Saeimā būs gana raita, ņemot vērā pašreizējās saspringtās partnerattiecības?

G.Bērziņš: — Domāju, ka valsts bez budžeta nepaliks. Ticiet man, diezgan droši! Jo, lai kā arī būtu, līdzšinējā prakse rāda, ka ne reizi valsts budžeta apspriešana nav bijusi par iemeslu valdības krišanai. Es domāju, ka tas grūtākais būs — un tāpēc es arī Saeimas priekšsēdētājam iedevu šo viena santīma monētiņu — atcerēties, cik mēs varam atļauties tērēt. Domāju, ka pozitīvā nozīmē būs dažādu sfēru lobiji, teiksim, izglītības, kultūras un citu sektoru, kas vēlēsies palielināt finansējumu. Šeit ir ļoti svarīgi neizjaukt līdzsvaru. Budžeta izdevumu daļa ir tāda, kādu mēs to pašlaik varam atļauties.

Taču ir vērojamas vairākas lietas. Esot Prāgā un tiekoties ar 12 kandidātvalstu finansu ministriem, bija debates par problēmām, kas saistītas ar finansēm, ar integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Vairāku valstu finansu ministri atzīmēja, ka šobrīd veidojas šāda pretruna: no vienas puses, ir ļoti stingras prasības deficīta ievērošanai, kas ir pamatota un nenoliedzami nepieciešama prasība, bet, no otras puses — nepieciešamība prioritārajos virzienos palielināt finansējumu, piemēram, saistībā ar iestāšanos NATO, ES un citām lietām, kas īstenībā prasa ļoti lielus resursus. Un valdība šobrīd konceptuāli ir akceptējusi, ka būs jauna sistēma budžeta veidošanai. Budžets tiks plānots pieciem gadiem, un jau nākamā gada budžets tiks iesniegts periodam uz nākamajiem pieciem gadiem, un mani kā finansu ministru interesē: kāpēc? Tāpēc, lai pieejamie finansu resursi, kuri šobrīd jau ir prognozējami dažu nākamo gadu periodam, būtu savietoti ar politiskajām prioritātēm. Piemēram, ir prioritāte: NATO. Pieņemam lēmumu un zinām, ka 2003. gada budžetā aizsardzībai jāparedz gandrīz 100 miljoni latu. Tātad šai lietai budžets divu gadu garumā jāpalielina gandrīz par 50 miljoniem latu. Mums šī prioritāte ir zināma, ikgadējais pieaugums arī, un šī prioritāte mums no pieejamajiem resursiem jau paņem lauvas tiesu. Tālāk mēs varam skatīties, kādu prioritāti vēl spējam realizēt. Un, ja šīs abas lietas tiks saistītas, tad nebūs arī pārmetumu Finansu ministrijai par it kā politisku lēmumu pieņemšanu.

G.Bērziņš: — Finansu ministrija negrib to darīt, tā grib vienkārši paust, kādi ir pieejamie resursi, un gribētu, lai valdība vai kas cits izlemj, kādas ir prioritātes saistībā ar pieejamajiem resursiem. Un tas, manuprāt, Latvijai būtu svarīgi, jo šobrīd veidojas diezgan liela atstarpe starp pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem un iespējamiem pieejamiem finansu resursiem.

— Vai tagad, pēc tikšanās Prāgā, no mūsu starptautisko partneru puses ir jūtama lielāka sapratne, varbūt pat akcepts tam, ka mūsu budžeta fiskālais deficīts ir lielāks, nekā mēs to bijām plānojuši?

G.Bērziņš: — Man pēc šīs vizītes, runājot ar veselu virkni ministru, ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ļoti augstām amatpersonām, ir viens būtisks secinājums. Mēs paši pret sevi esam ļoti kritiski. Jā, mums ir problēmas. Teiksim, deficīts kā problēma, kas ir aktuāla, kura ir jāmēģina samazināt. Bet kopumā mums ir ievērojami vairāk veiksmju. Iepazīstoties ar situāciju citās kandidātvalstīs, varu teikt, ka mēs visās problēmās, runājot olimpiskajā terminoloģijā, esam pirmajā trijniekā. Mums ir šī problēma — deficīta samazināšana. Bet tā ir viena. Daudzas citas lietas mums ir fundamentāli atrisinātas. Piemēram, Čehijā šobrīd ir ļoti vājš banku sektors, ļoti vājš. Mums šis sektors ir nostiprināts. Un ir vēl vesela virkne veiksmju lietās, ko esam izdarījuši. Latviešu mentalitāte acīmredzot liek mums daudz asāk saredzēt savus trūkumus, nesaskatot labi paveikto. Un es ar pilnu apņemšanos varu pateikt, ka visos finansu rādītājos, kas nepieciešami, lai iestātos ES, mēs esam olimpiskajā pirmajā sešniekā. Un pārliecinoši. Turklāt daudzos rādītājos, un to ir pārsvarā, — pirmajā trijniekā.

— Mēs paši savas problēmas zinām. Bet kā tās uztver SVF?

G.Bērziņš: — SVF, protams, mums norāda uz pastāvošajām problēmām. Mums bija diskusija par budžeta deficītu, bet nebija nekādu nopietnu sarunu par kādām citām problēmām. Un šī atziņa nav tikai mana. To man, neoficiāli tiekoties, teica arī SVF darbinieki, kuri reāli strādā ar šīm lietām un kuri redz, kādā veidā kontaktējas citas valstis un kādā veidā kontaktējamies mēs. Un viņi teica, ka Latvija ir ievērojami labāka, nekā mēs paši par sevi domājam. Un, lai mēs nezaudējam pašcieņu un neaizmirstam labo, kas mums ir, runājot par visām risināmām lietām. Iepazinos arī ar citu valstu problēmām — man bija sarunas ar vairākiem finansu ministriem —, vairāku valstu pārstāvji gribētu, lai viņiem būtu tikai tik problēmu, cik mums ir šobrīd.

— Kad varētu apstiprināt nākamā gada budžetu?

G.Bērziņš: — Grafiks paredz, ka pirmajam lasījumam jānotiek 19. oktobrī un otrajam lasījumam — 30. novembrī. Tā tika nolemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Šāgada budžeta grozījumiem vajadzētu būt apstiprinātiem, vēlākais, novembra sākumā. Jo atliek vairs tikai divi mēneši.

— Kādi būs grozījumi šāgada budžetā?

G. Bērziņš: — Nākamnedēļ valdības sēdē tos skatīsim, jo ministrijām bija pietiekami daudz laika ar tiem iepazīties. Finansu ministrija ir gājusi izdevumu samazināšanas ceļu, ļoti vienādi izturoties pret visām ministrijām. Budžets ir precīzs dokuments, kuram ir savs finansēšanas plāns. Tajā katrai programmai ir paredzēti atvēlamie finansu resursi. Visas programmas, kuras nav uzsāktas vai kuru realizācijā ievērojami atpaliek resursu apgūšana, no Finansu ministrijas puses tiek piedāvāts samazināt. Paredzu, ka debates Ministru kabinetā būs ļoti grūtas, jo samazinājums būtiski skar pilnīgi visas ministrijas. Es nevēlos vēl šobrīd prognozēt debašu rezultātus. Kopējais samazinājums izdevumu daļā nav mazāks par 20 miljoniem latu.

— Vai nākamā gada budžetā tika paredzēti izdevumi politiskajiem deputātu lēmumiem, piemēram, skolu jumtiem u.tml.?

G.Bērziņš: — Tieši tādas naudas nebūs, bet es pieļauju, ka, protams, partijām būs savas prioritātes, un pieļauju, ka šādi balsojumi ir iespējami. Ka būs arī kādi politiskie lēmumi saistībā ar ļoti mazām, protams, summām. Bet tādas kā, teiksim, kvotas šīm vajadzībām iedalītas netiks.

— Vai esat runājuši ar Repšes kungu par iespējamo jaunās Finansu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju?

G.Bērziņš: — Jā, mums ir bijušas vairākas tālruņa sarunas, un par šo jautājumu runājām, arī tiekoties Prāgā. Esam norunājuši tikties šonedēļ. Esam pārrunājuši arī nepieciešamo algoritmu, kā nonākt līdz nominējamam kandidātam. Pirmais — noteikti šoreiz man būs tikšanās ar visiem finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem: lielākajām bankām, asociācijām — apdrošinātājiem, brokeru apvienībām u.c. Turklāt ar katru individuāli, jo tad saruna ir ievērojami atklātāka. Šobrīd man pašam ir padomā septiņi kandidāti, kuri savas kvalifikācijas dēļ varētu pretendēt uz šo amatu. Sarunu mērķis ir uzzināt, vai ir vēl kāds kandidāts, kas atbilst nepieciešamajām prasībām. Noteikti konsultēšos ar visām frakcijām un partijām, arī ar katru atsevišķi. Un es noteikti lūgšu opozīcijas partijas šo lietu pārrunāt, jo šie deputāti pārstāv savu vēlētāju daļu. Un tad jau būs tas posms, kad atsijāsies atsevišķi kandidāti, kuriem būs lielākas izredzes tikt nominētiem. Un, runājot ar partijām, es gribētu, lai tās pauž savu viedokli, nevis es.

Šie kandidāti publiski netiks minēti līdz nosaukšanai, lai viņiem nebūtu jāiztur pārāk lielā morālā slodze un lai nenodarītu kaitējumu viņu reputācijai. Tādēļ potenciālais priekšsēdētājs un viņa vietnieks tiks nosaukts tikai pēc visām sarunām.

— Kad šis process beigsies?

G.Bērziņš: — Jaunā institūcija pilnā apjomā sāks strādāt tikai ar 2001. gada 1. jūliju, un līdz ar to es neredzu pamatu ļoti, ļoti steigties. Mums viss ir rūpīgi jāapsver. Domāju, ka man šīm sarunām būs nepieciešamas trīs nedēļas. Mums bija jāizvirza kandidāts līdz šā gada 1. septembrim, mēs to izdarījām, kandidātu noraidīja. Un mums tagad galvenais ir atrast tādus kandidātus, kas gūtu atbalstu un apstiprinājumu.

No maniem iespējamiem kandidātiem ar partijām pilnīgi nesaistīti ir divi vai trīs. Bet mans viedoklis ir tāds, ka negrasos nostāties pret Satversmes pamatprincipiem, pret cilvēka brīvību, tiesībām darboties partijā. Lai arī kandidāts būtu kādas citas partijas pārstāvis, tas man neradīs nekādas problēmas šo cilvēku nosaukt — ja man būs pārliecība, ka viņš ir profesionālis un ka viņa politiskā piederība neapgrūtinās darbu. Piederība politiskai partijai nav tas iemesls, kas neļautu cilvēkam ieņemt kādu amatu. Šo viedokli esmu ļoti stingri paudis gan Repšes kungam, gan premjeram. Kaut arī, vieglāko ceļu ejot, ir vēlme meklēt pie partijām nepiederošu kandidatūru. Man šāda pieeja nav pieņemama.

Man par šo pirmā nominētā kandidāta neveiksmi nācās runāt arī Prāgā neoficiālās sarunās, jo finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija ir ļoti nopietna. Konsultācijas sākšu nākamnedēļ, un, domāju, ne vēlāk kā oktobra beigās būs jaunie kandidāti zināmi.

Pēc Finansu ministrijas sniegtajiem datiem nākamā gada konsolidētā budžeta projektā plānotie ieņēmumi ir 1 436 436 322 lati, plānotie izdevumi nākamajam gadam — 1 503 244 678 lati.

Lielākais pieaugums paredzēts pašvaldību budžetos — pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 399,5 miljoni latu, kas ir par 7,8 procentiem vairāk nekā šajā gadā.

Lielākais izdevumu postenis izdevumu daļā ir plānots valdības definētajām prioritātēm — integrācijai NATO un ES, kā arī izglītībai.

Plānotais valsts budžeta fiskālais deficīts ir 73,3 miljoni latu jeb 1,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, ierēķinot valsts fondēto pensiju līdzekļus. Lielāko daļu deficīta — 46,146 miljonus latu — nākamgad veidos speciālie budžeti.

Nākamā gada budžeta projekts veidots, prognozējot 2001. gadā 4,4% iekšzemes kopprodukta pieaugumu un 3,5% inflāciju.

Līdz ar nākamā gada budžeta projektu Saeimā iesniegti arī grozījumu projekti desmit likumos.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Andris Bērziņš, Ministru prezidents:

Ziņojums par valsts budžeta projektu 2001.gadam

2001.gadā jāsper nopietns solis līdzsvarota un uz attīstību virzīta budžeta plānošanā un realizācijā, saglabājot kā makroekonomisko, tā sociālo stabilitāti valstī un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību valdība ir noteikusi, ka tās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā, valsts drošība un izglītība.

2000.gads ir iezīmējis pozitīvas tendences Latvijas tautsaimniecības pakāpeniskā atveseļošanās procesā. Šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās pieauga par 5,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1998.gada nogales, šā gada otrajā ceturksnī pieaugums bija 4,8%. Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs.

Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs.

Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu sfērai, kas rada stabilas attīstības priekšnoteikumus un ļauj prognozēt IKP pieaugumu 2001.gadā 4,4% apmērā salīdzināmajās cenās, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz 5,2 procentiem.

Latvija Krievijas krīzes ietekmē ir būtiski pārstrukturējusi savus tirgus. 2001.gadam jāiezīmē arī jaunu tirgu iekarošanas un atgūšanas tendences. Sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā pieaugs gatavās produkcijas īpatsvars. Rūpniecības produkcijas apjomi šā gada jūlijā bija 97,4% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Situācijas novērtējumā nākotnē jāņem vērā arī eiro vērtības krišanās pret latu ietekme uz Latvijas eksporta iespējām.

Ikvienu Latvijas iedzīvotāju būtiski skar patēriņa preču cenu izmaiņas. Cenas 2000.gada martā, maijā, jūlijā un augustā ir samazinājušās, un tas nozīmē, ka šajos mēnešos faktiski ir bijusi deflācija. Šis apstāklis norāda, ka 2000.gadā kopumā sagaidāms zems inflācijas līmenis — ap 3,5% un šī tendence saglabāsies arī 2001.gadā.

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielināsies nodarbinātība. Bezdarba līmenis turpina samazināties, šā gada augusta beigās samazinoties līdz 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Turklāt bezdarba samazināšanās tendence ir vērojama arī reģionos, kur bezdarbs tradicionāli ir vislielākais.

Valdība ir centusies realizēt likumdevēja noteiktos izdevumu palielinājumus un iepriekšējās valdības solījumus, tāpēc budžeta deficīts 2001.gadam ir paredzēts 1,74% apmērā — lielāks par valdības deklarācijā noteikto 1%. Taču tas ir mazāks par faktisko 2000.gada budžeta deficītu un 2001. gadā — būtiski mazāks par Māstrihtas kritērijos noteikto, kā arī vairākās Eiropas Savienības valstīs esošo budžeta deficītu.

Valsts pamatbudžeta investīcijas ir palielinājušās par 23,4% un ir 51 miljons latu, tomēr iepriekšējos gados uzņemtās saistības ir ierobežojušas jaunu projektu uzsākšanas iespējas, un iepriekšējos gados uzkrātais valsts parāds 2001.gadā liek par aizņēmumiem un kredītiem maksāt 43,9 miljonus latu. Kopumā valsts budžetā dažādiem kapitālieguldījumiem, t.sk. investīcijām, paredzēti 85,6 miljoni latu.

Atšķirībā no 2000.gada budžeta nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes ir piesardzīgi optimistiskas. Īpaša vērība tiks veltīta ieņēmumu iekasēšanas nodrošināšanai.

2001.gada laikā visās nozarēs jāturpina pragmatisks darbs, īpašu vērību veltot informācijas tehnoloģiju attīstībai un ražošanas veicināšanai, kā arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu saņemšanas nodrošināšanai, jo tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet katra iedzīvotāja ikdienu, mūsu valsts drošību, sekmīgu sadarbību vienotā Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš

Gundars Bērziņš, finansu ministrs:

Ziņojums par valsts budžeta projektu 2001.gadam

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir izstrādājis 2001.gada valsts budžeta projektu atbilstoši likuma "Par budžeta un finansu vadību" prasībām. Sagatavojot šo valsts budžeta projektu, ir ņemtas vērā nostādnes, kas definētas Deklarācijā par Ministru kabineta darbu.

Valdības mērķis, gatavojot nākamā gada budžeta projektu, ir konsekventi virzīties uz deficīta samazināšanu. Mērķis ir skaidrs un nemainīgs — panākt ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts ekonomikas augšupeju.

2001.gada budžeta projekts ir veidots, balstoties ilgtermiņa skatījumā uz mūsu valsts attīstības iespējām. Šajā sakarā speciāli tika izstrādāts valsts makroekonomiskās attīstības scenārijs un fiskālā politika 2001.–2003. gadam.

Kā pierasts pēdējos gados, arī 2001. gada valsts budžeta veidošana nebija viegls uzdevums.

Taču valdošās koalīcijas partijām veiksmīgi sadarbojoties, ir izdevies izstrādāt optimālu un taupīgu budžeta projektu.

Nākamā gada budžeta pamatprincips ir valsts finansu politikas pārmantojamība un prognozējamība. Tas ir svarīgi gan attiecībā pret Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan attiecībā pret to, lai mūsu valsts ekonomiskā politika gūtu starptautisku atzinību.

Man ir liels prieks, ka, turpinot pērn nolemto, konkurētspējīgas izglītības sistēmas radīšana ir atzīta par prioritāti. Izglītības sistēmas reformas īstenošanai ir piešķirti vēl papildu 10,7 miljoni latu.

Tāpat ejot pērnā gada iestrāžu pēdās, valdošā koalīcija 2001. gada budžeta projektā ir radusi iespēju palielināt finansējumu arī valsts aizsardzības jomā. Tādējādi mēs konsekventi turpinām Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un iestāšanos NATO.

Visai sabiedrībai nozīmīgs ir arī valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu, lai uzlabotu mazāk pelnošo iedzīvotāju ienākumu līmeni.

Turpinot labas tradīcijas, arī 2001. gada budžetā ir paredzēts par 1 procentu samazināt sociālās apdrošināšanas maksājumu darba devējiem.

Īpaši jāuzsver, ka, neskatoties uz spiedīgajiem finansiālajiem apstākļiem, valdība nav ieviesusi nevienu jaunu nodokli un nav palielinājusi nevienu no pastāvošajiem nodokļiem.

Ir nolemts, ka valsts kopbudžeta deficīts 2001. gadā nepārsniegs 1,7 procentus no IKP.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš