Mūsu kopīgs uzdevums ir Eiropas valstu integrācija
2. oktobrī Rīgas pilī Valsts prezidente tikās ar K.Adenauera fonda prezidentu Ginteru Rinši
Vakar, 2.oktobrī, pl.15.00, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Konrāda Adenauera fonda prezidentu Ginteru Rinši, lai apspriestu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmīgākos sasniegumus Foto: A.F.I. |
Ginters Rinše, K.Adenauera fonda prezidents, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 2.oktobrī
— Prezidenta kungs, vispirms sakiet, lūdzu, kas bija galvenais jūsu sarunas temats ar Latvijas Valsts prezidenti.
— Es sākšu ar to, ka Vācijas politiskajiem fondiem ir noteikta loma Eiropas integrācijas procesa sagatavošanā — palīdzot ES kandidātvalstīm, izveidot jaunas struktūras, kas sekmētu šo valstu virzību uz Eiropas integrāciju. Taču pats svarīgākais mūsu fonda uzdevums ir stiprināt demokrātiskās struktūras un institūcijas un sekmēt Eiropas valstu integrāciju. Un šajā kontekstā mēs esam ieinteresēti, lai Latvija kļūtu par ES dalībvalsti. Viens no mūsu pārrunātajiem tematiem — kas darāms informācijas jomā, lai uzlabotu abpusēju informētību par abu pušu nozīmīgākajiem sasniegumiem — gan sasniegumiem Latvijā, gan ES valstīs, ieskaitot, protams, tagad atkal apvienoto Vāciju.
— Kādi secinājumi jums radās šīs sarunas laikā?
— Vispirms jau es pārliecinājos, ka prezidentes kundze daudz zina par mūsu fondu un tā darbību. Līdz ar to mēs arī varējām runāt par mūsu sadarbības intensificēšanu.
— Rinšes kungs, jūsu fonds par Latviju, tāpat kā par abām pārējām Baltijas valstīm, sāka interesēties jau deviņdesmito gadu sākumā, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
— Jā, pilnīgi pareizi. Mums šeit ir savs pārstāvis Jorgs Dītrihs Nakmeijers, arī Tallinā ir pārstāvis. Savus birojus Baltijā mēs uzskatām par ļoti nozīmīgiem, lai stiprinātu sakarus starp valstīm un pilnveidotu Eiropas Savienības darbību.
— Ar ko izskaidrojama Konrāda Adenauera fonda interese tieši par Latviju?
— Mēs uzskatām, ka reģions ap Baltijas jūru ir viens no nozīmīgākajiem integrācijas reģioniem. Tā kā ES ir plaša teritorija, tai vajadzīgi dažādi reģioni. Īpaši tādi, kam būtu plašas izaugsmes iespējas. Turklāt ne vien ekonomiskās izaugsmes, bet arī politiskās sadarbības padziļināšanās iespējas. Jo jau pirms vairākiem gadu simteņiem, Hanzas savienības laikā, šeit pastāvēja sava veida iekšējais tirgus, bija arī cita veida sadarbība. Piemēram, manai dzimtajai pilsētai Hammai Vācijā bija tāda pati vietējā konstitūcija kā Rīgai. XV gadsimtā tirgoņi no Hammas brauca uz Rīgu tāpat kā uz citām Hanzas savienības pilsētām. Un arī tagad šis ir reģions ar plašām attīstības iespējām.
— Un, visbeidzot, kāds iespaids jums palika par mūsu Valsts prezidenti?
— Vispirms jau dziļu iespaidu atstāja viņas kompetence par pašreizējo situāciju. Jūsu prezidente tiešām labi orientējas starptautiskajās jomās. Viņa veic arī lielu un teicamu darbu, informējot cilvēkus ārzemēs par sadarbības iespējām šajā brīnišķīgajā valstī. Ir ļoti nozīmīgi, ka pati Valsts prezidente tik labi orientējas šajos jautājumos.
Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors