Somijas parlamenta spīkere:

— sarunā ar Latvijas Ministru prezidentu

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru prezidents Andris Bērziņš 29. septembrī tikās ar Somijas parlamenta spīkeri Rītu Osukainenu (attēlā) un Somijas parlamenta deputātiem.

Ministru prezidents pateicās Somijai par lielo palīdzību Latvijai robežsardzes sakārtošanā, tiesnešu apmācībā un dažādu vides projektu īstenošanā.

R.Osukainena iepazīstināja A.Bērziņu ar Somijas pieredzi valdības un parlamenta sadarbībā. Somijas parlamenta spīkere pastāstīja par pieredzi, integrējoties Eiropas Savienībā (ES), kā arī uzsvēra, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Somijā ES atbalstītāju skaits pieaudzis. R.Osukainena uzskata, ka Somija nav zaudējusi savu nacionālo identitāti, jo tai ir iespējas aktīvi līdzdarboties visos ES procesos.

Valdības preses departaments

— preses konferencē vizītes noslēgumā

Piektdien, 29. septembrī, Somijas parlamenta spīkere Rīta Osukainena, kas mūsu valstī bija ieradusies oficiālā trīs dienu vizītē, pēc sarunas ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu tikās ar žurnālistiem. Latvijas valdības vadītājs un Somijas parlamenta spīkere vispirms sniedza īsus paziņojumus:

A.Bērziņš:

— Nupat beidzās mūsu saruna ar Somijas parlamenta spīkeri. Viņa izteica Somijas atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES). Mēs vienojāmies, ka jāattīsta mūsu savstarpējā sadarbība gan ekonomikā, gan politikā. Somijas parlamenta spīkere ļoti interesanti pastāstīja, kā Somijā tiek saskaņots valdības un parlamenta darbs un kā tas ir noticis laikā, kad Somija gāja uz ES, gan arī to, kā tas notiek Somijā pašlaik. Domu apmaiņa mums bija ļoti produktīva, un es izsaku paldies Somijas parlamenta spīkerei.

R.Osukainena:

— Mums bija ļoti atklāta saruna, kurā mēs pastāstījām savu pieredzi par Somijas sagatavošanos iestāties ES. Mēs atgriezāmies arī pie tā, ka ES galotņu apspriedē Helsinkos 1999. gadā Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas ar ES, un es uzskatu, ka Latvijai ir visas iespējas iekļauties ES paplašināšanas pirmajā kārtā. Latvija tagad ļoti mērķtiecīgi strādā, lai izpildītu visus nosacījumus, ko vienkārši vajag izpildīt. Protams, jūs atradīsit savu modeli, kā strādāt, bet mūsu vizīte bija arī iespēja pastāstīt, kā Somijas parlaments strādāja sagatavošanās periodā. Lai tad, kad valsts iestājas ES, visas struktūras jau strādātu nevainojami. Mēs stāstījām arī par Somijas sabiedrības informēšanu. Par to, kā šajā procesā sadarbojās parlaments un valdība. Jo somi vienmēr grib zināt, kas notiek valstī un, pieņemot svarīgus lēmumus, uzticas savai valdībai.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai vizīte ienesa kādu jaunu elementu mūsu valstu divpusējās attiecībās?

R.Osukainena:

— Tikai atziņu, ka mūsu sadarbība ir brīnišķīga un ka tai jāturpinās. Ka mums jātiekas vēl biežāk, lai viens par otru izzinātu vairāk. Un mēs arī gribējām parādīt, cik svarīgi iesaistīt parlamentu jau šīs sadarbības sākotnējā stadijā. Mēs visos jautājumos uzsvērām atklātību.

A.Bērziņš:

— Šī vizīte ir kārtējais pienesums mūsu sadarbības procesos. Tas ir pozitīvi vērtējams, jo mums ir daudz ko pārņemt no Somijas pieredzes ceļā uz ES. Savā laikā par iestāšanos ES Somijā nobalsoja tikai nedaudz vairāk par 50%. Tagad šie daudzie eiro skeptiķi Somijā ir kļuvuši dedzīgi ES piekritēji. Bez tam izkristalizējās atziņa, ka mums pastāvīgi jāstrādā ar ES dalībvalstīm, jo vēl šogad Nicā jāpieņem ES dalībvalstu konferences lēmums par to, kāda būs jaunā ES kārtība, kad jaunās dalībvalstis tiks iesaistītas šajos procesos. Mums tas ir ārkārtīgi svarīgi, un mēs pārrunājām arī to.

R.Osukainena:

— Es vēl gribu uzsvērt, ka jums nav jābaidās, iestājoties ES, pazaudēt savu suverenitāti, jo Somija, iestājoties ES, ir kļuvusi vēl neatkarīgāka, nekā bija.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai tas attiecas arī uz nacionālo identitāti?

R.Osukainena:

— Jā, tas pilnībā attiecas arī uz nacionālo identitāti.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors