LZA Terminoloģijas komisijas informācija

2005.gada 25.jūlijā

Par Terminoloģijas komisijā apstiprinātajiem suņu šķirņu nosaukumiem

Pēc Latvijas Kinoloģijas federācijas lūguma LZA Terminoloģijas komisijā ir izskatīti un vienotai lietošanai latviešu valodā apstiprināti Starptautiskajā kinoloģijas federācijā (FCI) pieņemtās suņu šķirņu nomenklatūras latviskie nosaukumi.

Atbilstoši LZA TK kompetencei pirms apstiprināšanas saraksta latviskajā daļā izdarīti nepieciešamie labojumi pēc LZA TK jau agrāk pieņemtiem šķirņu nomenklatūras veidošanas principiem, ievērojot konkrētā materiāla – suņu šķirņu nosaukumu – lietošanas praksi un labojumus papildus saskaņojot ar mūsdienu bioloģijas speciālistiem.

Nosaukumos iekļauto īpašvārdu atveide saskaņota ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas vadītāju profesoru Ojāru Bušu.

Galvenie principi, kas ievēroti, izdarot labojumus:

1) saskaņā ar valodas prakses tradīcijām latviešu valodā suņu šķirņu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu;

2) īpašības vārdu, ja tas pazīmes (lieluma, krāsas, apspalvojuma u.c.) apzīmēšanai izmantots kā šķirnes nosaukuma sastāvdaļa, raksta ar noteikto galotni, bet vispārīgai raksturošanai – ar nenoteikto galotni, piem., Austrijas īsspalvainais pinčers, bet vispārīgai raksturošanai (arī nomenklatūras sarakstos) – īsspalvains, brūns, melns, liels u. tml.;

3) tāpat kā vispār terminoloģijā, arī suņu šķirņu nosaukumos sinonīmi nav vēlami, izņemot dažus gadījumus, piem., kad blakus aizguvumam lietots vai ieteikts latvisks variants vai blakus nosaukuma lokāmajai formai min arī praksē lietotu nelokāmo formu; savukārt, ja nelokāmā forma plaši izplatīta, to patur bez sinonīmiem;

4) pieskaņojoties pamatvārdam (nomenklatūras vārdam) suns, arī suņu šķirņu nosaukumi parasti dodami vīriešu dzimtē;

5) pēc LZA TK terminologu ierosinājuma saliktā vairākvārdu šķirņu nosaukumā vārdkopa ar suns pārveidota par salikteni, tādējādi padarot skaidrāku vārdu savstarpējo saistību saliktajā šķirnes nosaukumā; sal., piem., beļģu aitu suns → beļģu aitusuns (t.i., nevis “beļģu aitu”, bet “beļģu suns”); ārpus šķirņu nosaukumiem vispārīgā nozīmē joprojām lietojamas arī vārdkopas aitu suņi, vilku suņi, ganu suņi u. tml.

Izvēloties apstiprināmo formu, tika mēģināts atrast pieņemamu līdzsvaru starp lietojuma tradīciju un sistēmisko pieeju, starp citvalodas vārdu aizgūšanas un citvalodu īpašvārdu atveides principiem vai pat izteiksmes latviskošanu, kā arī starp valsts vai tautas nosaukuma izmantošanu šķirnes nosaukumā.

LZA TK darbības laikā un arī Latvijā vispār suņu šķirņu nosaukumi sistēmiski tiek skatīti pirmo reizi. Publiskojot šo sarakstu, LZA TK un arī bioloģijas speciālisti cer sagaidīt no interesentiem derīgus ieteikumus gan par konkrēto nomenklatūras sarakstu, gan par minētajiem šķirņu nosau­kumu izvēles principiem.

LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja V.Skujiņa

 

Starptautiskās kinoloģijas federācijas

FCI (Federation Cinological International)

suņu šķirņu nomenklatūra

I GRUPA – AITUSUŅI UN GANUSUŅI (izņemot Šveices ganusuņus)

1. apakšgrupa – aitusuņi

Austrālija

kelpijs – (Kelpie)

Beļģija

beļģu aitusuns (Chien de berger belge):

– grūnendāls (Groenendaler)

– lakenuā (Laekenois)

– malinuā (Malinois)

– tervīrens (Tervueren)

shiperke (Schipperke)

– 3–5 kg

– 5–9 kg

Čehoslovākija (Slovākija)

Čehoslovākijas vilkusuns (Československy Vlčak)

Horvātija

Horvātijas aitusuns (Hrvatski Ovčar)

Vācija

vācu aitusuns (Deutscher Schäferhund)

Spānija

Maljorkas aitusuns (Perro de Pastor Mallorquín, Ca de Bestiar)

– īsspalvains (pelo corto)

– garspalvains (pelo largo)

Katalonijas aitusuns (Perro de pastor Catalan, Gos d’Atura Catala)

– garspalvains (pelo largo)

– gludspalvains (pelo liso)

Francija

boserons (Berger de Beauce, Beauceron)

– melns ar lāsumiem

– marmorkrāsas

briārs (Berger de Brie, Briard)

– melni zilpelēks, tumši zilpelēks (noir ardoise)

– ruds, pelēks (fauve, gris)

Pikardijas aitusuns (Berger de Picardie)

Pireneju garspalvainais aitusuns (Berger des Pyrénées à poil long)

Pireneju gludspalvaina purna aitusuns (Berger des Pyrénées à face rase)

Lielbritānija

bārdainais kollijs (Bearded Collie)

borderkollijs (Border Collie)

garspalvainais kollijs (Collie Rough)

gludspalvainais kollijs (Collie Smooth)

bobteils, senangļu aitusuns (Old English Sheepdog, Bobtail)

šeltijs (Shetland Sheepdog)

Velsas kardigānkorgijs (Welsh Corgi Cardigan)

Velsas pembrokkorgijs (Welsh Corgi Pembroke)

Itālija

Bergāmo aitusuns (Cane da pastore Bargamasco)

Maremmas–Abruco aitusuns (Cane de pastore Maremmano–Abruzzese)

Ungārija

komondors (Komondor)

kuvass (Kuvasz)

mudi, mudijs (Mudi)

puli, pulijs (Puli)

– balts

– melns, pelēks, palss (black, grey, fawn)

pumi, pumijs (Pumi)

Nīderlande

Holandes aitusuns (Hollandse Herdershond)

– īsspalvains (kortharige)

– garspalvains (langharige)

– asspalvains (ruwharige)

Sārlosa vilkusuns (Saarlooswolfhond)

shapendūss (Schapendoes)

Polija

Polijas zemienes aitusuns (Polski Owczarek Nizinny)

Polijas Podhales aitusuns (Polski Owczarek Podhalanski)

Portugāle

Portugāles aitusuns (Cão da Serra de Aires)

Slovākija

slovāku čuvačs, slovāku aitusuns (Slovensky Čuvač)

Krievija

Dienvidkrievijas aitusuns (южнopycckaя oвчapka)

2. apakšgrupa – ganusuņi

Austrālija

Austrālijas ganusuns (Australian Cattle Dog)

Beļģija

Ardēnu buvjē (Bouvier des Ardennes)

Beļģija/Francija

Flandrijas buvjē (Bouvier des Flandres)

II GRUPA – PINČERI UN ŠNAUCERI, MOLOSI, ŠVEICES GANUSUŅI UN CITAS ŠĶIRNES

1. apakšgrupa – pinčeri un šnauceri

1.1. Pinčeri

Vācija

dobermanis (Dobermann)

– melns ar lāsumiem (schwarz mit rostrotern Brand)

– brūns ar lāsumiem (braun mit rostrotern Brand)

pinčers (Pinscher)

pundurpinčers (Zwergpinscher)

afenpinčers (Affenpinscher)

Austrija

Austrijas īsspalvainais pinčers (Österreichischer kurzhaariger Pinscher)

1.2. Šnauceri

Vācija

milzu šnaucers, rīzenšnaucers (Riesenschnauzer)

– pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)

– melns (schwarz)

vidējais šnaucers (Schnauzer)

– pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)

– melns (schwarz)

miniatūrais šnaucers (Zwergschnauzer)

– pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)

– melns (schwarz)

– melns ar sudrabainiem lāsumiem (schwarz–silber)

– balts (weiss)

1.3. Holandes gludspalvainais suns

Nīderlande

Holandes gludspalvainais suns (Hollandse Smoushond)

1.4. Melnais terjers

Krievija

melnais terjers (черный терьер)

2. apakšgrupa – molosi

2.1. Dogveidīgie

Argentīna

Argentīnas dogs (Dogo Argentino)

Brazīlija

Brazīlijas fila (Fila Brasileiro)

Ķīna (FCI)

šarpejs (Shar Pei)

Dānija

Broholmas dogs, broholmers (Broholmer)

Vācija

bokseris (Deutscher Boxer)

– ruds (gelb)

– svītrains (gestromt)

vācu dogs (Deutsche Dogge)

– dzeltens (gelb)

– svītrains (gestromt)

– melns (schwarz)

– marmorkrāsas (gefleckt)

– zilpelēks (blau)

rotveilers (Rottweiler)

Spānija

Maljorkas buldogs (Perro de Presa Mallorquin, Ca de Bou)

Francija

Bordo dogs (Dogue de Bordeaux)

Lielbritānija

angļu buldogs (Bulldog) bulmastifs (Bullmastiff)

mastifs (Mastiff)

Itālija

Neapoles mastifs (Mastino Napoletano)

Japāna

tosa (Tosa)

2.2. Kalnusuņi

Anatolija (FCI)

Anatolijas aitusuns (Coban Köpeği)

Kanāda (FCI)

ņūfaundlendietis (Newfoundland)

– melns (black)

– brūns (brown)

– balts ar melniem plankumiem (white with black markings)

Vācija

hofavarts (Hovawart)

leonbergers (Leonberger)

Vācija/Šveice

lendsīrs (Landseer)

Spānija

spāņu mastifs (Mastin Espanõl)

Pireneju mastifs (Mastin de los Pirineos)

Francija

Pireneju kalnusuns (Chien de Montagne des Pyrénées)

Maķedonija/Dienvidslāvija

Šarplaninas aitusuns (Šarplaninac)

Maroka

aidijs, Atlasa aitusuns (Aidi)

Portugāle

Eštrelas kalnusuns (Cão da Serra da Estrela)

– gludspalvains (pelo lizo)

– garspalvains (pelo comprido)

Kaštru Laboreiru suns (Cão de Castro Laboreiro)

Alentežu rafeiro (mastifs) (Rafeiro do Alentejo)

Šveice

sanbernārs (St. Bernardshund)

– īsspalvains (kurzhaarig)

– garspalvains (langhaarig)

Slovēnija

Karsta aitusuns (Kraski Ovčar)

Krievija

Kaukāza aitusuns (кавказская овчарка)

Vidusāzijas aitusuns (среднеази­атская овчарка)

Tibeta (FCI)

Tibetas mastifs (Do–Khyi)

3. apakšgrupa – Šveices ganusuņi

Šveice

Apencelles ganusuns (Appenzeller Sennenhund)

Bernes ganusuns (Berner Sennenhund)

Entlebūhas ganusuns (Entlebucher Sennenhund)

lielais Šveices ganusuns (Grosser Scweizer Sennenhund)

4. apakšgrupa – citas šķirnes

Japāna

lielais japāņu suns (Great Japanese Dog)

III GRUPA – TERJERI

1. apakšgrupa – lielie un vidējie terjeri

Vācija

vācu medību terjers (Deutscher Jagdterrier)

Lielbritānija

erdelterjers (Airedale Terrier)

bedlingtonterjers (Bedlington Terrier)

borderterjers (Border Terrier)

gludspalvainais foksterjers (Fox Terrier–Smooth)

asspalvainais foksterjers (Fox Terrier–Wire)

Leiklendas terjers (Lakeland Terrier)

Mančestras terjers (Manchester Terrier)

Velsas terjers (Welsh Terrier)

Īrija

īru Glenofīmālas terjers (Irish Glen of lmaal Terrier)

īru terjers (Irish Terrier)

Kerijas zilais terjers (Kerry Blue Terrier)

mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers (Irish Soft Coated Wheaten Terrier)

2. apakšgrupa – mazie terjeri

Austrālija

Austrālijas terjers (Australian Terrier)

Lielbritānija

kērnterjers, Kērnas terjers (Cairn Terrier)

Dendija Dinmonta terjers (Dandie Dinmont Terrier)

Norfolkas terjers (Norfolk Terrier)

Noričas terjers (Norwich Terrier)

skotu terjers (Scottish Terrier)

Sīliemas terjers (Sealyham Terrier)

skaiterjers, Skajas terjers (Skye Terrier)

Vesthailendas baltais terjers (West Highland White Terrier)

Japāna

Japānas terjers (Nihon Teria)

Čehija

čehu terjers (Česky Terier)

3. apakšgrupa – bulterjera tipa suņi

Lielbritānija

angļu bulterjers (English Bull Terrier)

standartlieluma (normal size)

miniatūrs (miniature)

Stafordšīras bulterjers (Staffordshire Bull Terrier)

ASV

amerikāņu Stafordšīras terjers (American Staffordshire Terrier)

4. apakšgrupa – pundurterjeri

Austrālija

Austrālijas zīdspalvainais terjers (Australian Silky Terrier)

Lielbritānija

angļu toiterjers (English Toy Terrier)

Jorkšīras terjers (Yorkshire Terrier)

IV GRUPA – TAKŠI

Vācija

taksis (Dachshund)

taksis (standartlieluma) (Normalgrösse)

– īsspalvains (kurzhaar)

– garspalvains (langhaar)

– asspalvains (rauhhaar)

miniatūrais taksis (Zwerg)

– īsspalvains (kurzhaar)

– garspalvains (langhaar)

– asspalvains (rauhhaar)

trušutaksis (Kaninchen)

– īsspalvains (kurzhaar)

– garspalvains (langhaar)

– asspalvains (rauhhaar)

V GRUPA – ŠPICI UN PIRMATNĪGIE SUŅI

1. apakšgrupa – ziemeļu kamanu suņi

Grenlande (Dānija)

Grenlandes suns (Grønlandshund)

Krievija (Ziemeļu valstu savienība)

samojedu suns (самоедская собака)

ASV

Aļaskas malamuts (Alaskan Malamute)

Sibīrijas haskijs (Siberian Husky)

2. apakšgrupa – ziemeļu medību suņi

Norvēģija

norvēģu pelēkais aļņusuns (Norsk Elghund Grä)

norvēģu melnais aļņusuns (Norsk Elghund Sort)

lundehunds, norvēģu alkusuns (Norsk Lundehund)

Krievija

Rietumkrievijas laika (pyccko–eвpoпeйckaя овчарка)

N.B.! Ar apzīmētāju Rietumkrievijas aizstāts iepriekš lietotais “krievu–Eiropas”.

Austrumsibīrijas laika (восточно–сибирская лайка)

Rietumsibīrijas laika (западно–сибирская лайка)

Zviedrija

zviedru aļņusuns (Jämthund)

Norbotenas špics (Norrbottenspets)

Somija

Karēlijas lāčusuns (Karjalankarhukoira)

somu špics (Suomenpystykorva)

3. apakšgrupa – ziemeļu sargsuņi un ganusuņi

Islande (Skandināvija)

Islandes ganusuns (Islandsk Fårehond)

Norvēģija

norvēģu buhunds (Norsk Buhund)

Zviedrija

zviedru Lapzemes suns (Svensk Lapphund)

rietumgotu špics (Västgötaspets)

Somija

somu Lapzemes suns (Suomenlapinkoira)

Lapzemes ganusuns (Lapinporokoira)

4. apakšgrupa – Eiropas špici

Vācija

vācu špics (Deutscher Spitz)

vilku špics (Wolfspitz, Keeshond)

lielais špics (Grosspitz)

– balts (weiss)

– brūns, melns (braun, schwarz)

vidējais špics (Mittelspitz)

– balts (weiss)

– brūns, melns (braun, schwarz)

– oranžs, pelēki dūmakains un citas krāsas (orange, graugewolkt und andersfarbig)

mazais špics (Kleinspitz)

– balts (weiss)

– brūns, melns (braun, schwarz)

– oranžs, pelēki dūmakains un citas krāsas (orange, graugewolkt und andersfarbig)

punduršpics (Zwergspitz, Pomeranian)

Itālija

itāļu špics (Volpino Italiano)

5. apakšgrupa – Āzijas špici un radniecīgās šķirnes

Ķīna (Lielbritānija)

čaučau, čau–čau (Chow Chow)

Vācija

eirāzietis (Eurasier)

Japāna

akita (Akita)

hokaidietis (Hokkaïdo)

kajs (Kai)

kisju (Kishu)

japāņu špics (Nihon Supittsu)

šiba (Shiba)

šikoku (Shikoku)

6. apakšgrupa – pirmatnīgie suņi

Izraēla

Kanaanas suns (Canaan Dog)

Malta (Lielbritānija)

faraonu suns (Pharaoh Hound)

Meksika

meksikāņu kailais suns (Xoloitzquintle)

– standartlieluma (standard)

– vidējs (intermediata)

– miniatūrs (miniatura)

Peru

peruāņu kailais suns (Perro sin pelo del Peru)

liels (grande)

vidējs (medio)

mazs (pequeño)

Centrālāfrikas reģions (Lielbritānija)

Kongo suns, basendži (Basenji)

7. apakšgrupa – pirmatnīgie medību suņi

Spānija

Kanāriju dzinējsuns (Podenco Canario)

Ibisas dzinējsuns (Podenco Ibicenco)

– asspalvains (pelo de alambre)

– īsspalvains (pelo corto)

Itālija

Etnas čirneko (Cirneco dell’Etna)

Portugāle

Portugāles dzinējsuns (Podengo Portuguès)

– asspalvains (pelo cerdoso)

– liels (grande)

– vidējs (medio)

– miniatūrs (pequeno)

– gludspalvains (pelo liso)

– liels (grande)

– vidējs (medio)

– miniatūrs (pequeno)

VI GRUPA – DZINĒJSUŅI, ASINSPĒDU

DZINĒJSUŅI UN RADNIECĪGĀS ŠĶIRNES

1. apakšgrupa – dzinējsuņi

1.1. Liela auguma dzinējsuņi

Beļģija

bladhaunds, Svētā Huberta dzinējsuns (Chien de Saint–Hubert)

Francija

Īsspalvainie (Races à poil ras) liela auguma dzinējsuņi

Puatjē dzinējsuns (Poitevin)

billijs, bijī (Billy)

franču trīskrāsainais dzinējsuns (Français trico lore)

franču melnplankumainais dzinējsuns (Français blanc et noir)

franču rudplankumainais dzinējsuns (Français blanc et orange)

angļu–franču lielais trīskrāsainais dzinējsuns (Grand anglo–français tricolore)

angļu–franču lielais melnplankumainais dzinējsuns (Grand anglo–français blanc et noir)

angļu–franču lielais rudplankumainais dzinējsuns (Grand anglo–français blanc et orange)

Gaskoņas lielais zilpelēkais dzinējsuns (Grand bleu de Gascogne)

Gaskoņas Sentonžas lielais dzinējsuns (Grand gascon saintongeois)

Garspalvainie (Race à poil long) liela auguma dzinējsuņi

Vandejas lielais grifons (Grand griffon vendeen)

Lielbritānija

angļu lapsu dzinējsuns, angļu lapsusuns (Foxhound (English))

ūdrusuns (Otterhound)

ASV

amerikāņu lapsu dzinējsuns, amerikāņu lapsusuns (American Foxhound)

melnlāsumainais jenotu dzinējsuns (Black and Tan Coonhound)

1.2. Vidēja auguma dzinējsuņi

Spānija

spāņu dzinējsuns (Sabueso Español)

Francija

Īsspalvainie (Races à poil ras) vidēja auguma dzinējsuņi

angļu–franču mazais dzinējsuns (Anglo–français de petite vénerie)

Arjēžas dzinējsuns (Ariégois)

zaķu dzinējsuns (Beagle Harrier)

Artuā dzinējsuns (Chien d’Artois)

porcelāna dzinējsuns (Porcelaine)

Gaskoņas mazais zilpelēkais dzinējsuns (Petit bleu de Gascogne)

Gaskoņas Sentonžas mazais dzinējsuns (Petit gascon saintogneois)

Garspalvainie (Races à poil long) vidēja auguma dzinējsuņi

Vandejas vidējais grifons (Briquet griffon vendéen)

Gaskoņas zilpelēkais grifons (Griffon bleu de Gascogne)

Bretaņas dzeltenais grifons (Griffon fauve de Bretagne)

Nivernē grifons (Griffon nivernais)

Lielbritānija

zaķu dzinējsuns, herjers (Harrier)

Grieķija

grieķu dzinējsuns (Hellinikos Ichnilatis)

Itālija

itāļu dzinējsuns (Segugio Italiano)

– īsspalvains (a pelo raso)

– asspalvains (a pelo forte)

Dienvidslāvija

Balkānu dzinējsuns (Balkanski Gonič)

Bosnijas asspalvainais dzinējsuns (Bosanski Oštrodlaki Gonič–Barak)

Istras īsspalvainais dzinējsuns (Istarski Kratkodlaki Gonič)

Istras asspalvainais dzinējsuns (Istarski Oštrodlaki Gonič)

Dienvidslāvijas trīskrāsainais dzinējsuns (Jugoslavenski Trobojni Gonič)

Posavinas dzinējsuns (Posavski Gonič)

Ungārija

Transilvānijas dzinējsuns (Erdélyi Kopó)

Norvēģija

dunkers (Dunker)

Haldenes dzinējsuns (Haldenstøver)

Hīgenes dzinējsuns (Hygenhund)

Austrija

Austrijas gludspalvainais dzinējsuns (Österreichische glatthaarige Bracke)

Štīrijas asspalvainais augstkalnu dzinējsuns (Steirische rauhharige Hochgebirgsbracke)

Tiroles dzinējsuns (Tiroler Bracke)

Polija

poļu dzinējsuns (Ogar polski)

Šveice

Šveices dzinējsuņi (Schweizerische Laufhunde)

– Bernes dzinējsuns (Berner Laufhund)

– Juras dzinējsuns (Bruno du Jura)

– Šveices dzinējsuns (Schwyzer Laufhund)

Slovākija

slovāku dzinējsuns (Slovenský Kopov)

Slovēnija

Planinas dzinējsuns (Planinsky Gonič)

Somija

somu dzinējsuns (Suomenajokoira)

Zviedrija

Hamiltona dzinējsuns (Hamilton Stövare)

Šillera dzinējsuns (Schiller Stövare)

Smolandes dzinējsuns (Smålands­stövare)

1.3. Maza auguma dzinējsuņi

Vācija

vācu dzinējsuns (Deutsche Bracke)

Vestfālenes takšveidīgais dzinējsuns (Westfälische Dachsbracke)

Francija

Normandijas Artuā basets (Basset artésien normand)

Gaskoņas zilpelēkais basets (Basset bleu de Gascogne)

Artuā basets (Basset d’Artois)

Bretaņas dzeltenais basets (Basset fauve de Bretagne)

Vandejas lielais asspalvainais basets (Grand Basset griffon vendéen)

Vandejas mazais asspalvainais basets (Petit Basset griffon vendéen)

Lielbritānija

basets, basethaunds (Basset Hound)

dzinējsuns, bīgls (Beagle)

Šveice

Šveices mazie dzinējsuņi (Schweizerische Niederlaufhunde)

Bernes mazais dzinējsuns (Berner Niederlaufhund)

– gludspalvains (glatthaar)

– asspalvains (rauhhaar)

Juras mazais dzinējsuns (Petit courant du Jura)

Lucernas mazais dzinējsuns (Luzerner Niederlaufhund)

Šveices mazais dzinējsuns (Schwyzer Niederlaufhund)

Zviedrija

drēvers, zviedru takšveidīgais dzinējsuns (Drever)

2. apakšgrupa – asinspēdu dzinējsuņi

Vācija

Bavārijas asinspēdu dzinējsuns (Bayrischer Gebirgsschweisshund)

Hannoveres asinspēdu dzinējsuns (Hannoverscher Schweisshund)

Austrija

Alpu takšveidīgais dzinējsuns (Alp­ländische Dachsbracke)

3. apakšgrupa – radniecīgās šķirnes

Dalmācija, Horvātija (FCI)

dalmācietis (Dalmatinac)

Dienvidāfrika (FCI)

Rodēzijas ridžbeks (Rhodesian Ridgeback)

VII GRUPA – PUTNUSUŅI

1. apakšgrupa – kontinenta putnusuņi

1.1. Īsspalvainie putnusuņi

Dānija

senais dāņu putnusuns (Gammel Dansk Hønsehund)

Vācija

vācu īsspalvainais putnusuns (Deutscher kurzhaariger Vorstehhund)

vācu asspalvainais putnusuns (Deutscher drahthaariger Vorstehhund, Drahthaar)

pūdeļpointers (Pudelpointer)

vācu adatspalvainais putnusuns (Deutscher stichelhaariger, Vorstehhund, Stichelhaar)

Veimāras putnusuns (Weimaraner)

– īsspalvains (kurzhaarig)

– garspalvains (langhaarig)

Spānija

Burgosas putnusuns (Perdiguero de Burgos)

Francija

Arjēžas putnusuns (Brague de 1’Ariége)

Overņas putnusuns (Brague d’Auvergne)

Burbonē putnusuns (Braque du Bourbonnais)

Dipuī putnusuns (Braque Dupuy)

Gaskoņas tipa franču putnusuns (Braque français, type Gascogne)

Pireneju tipa franču putnusuns (Braque français, type Pyrénées)

Senžermēnas putnusuns (Brague Saint–Garmain)

Itālija

itāļu putnusuns, itāļu braks (Bracco Italiano)

– balti oranžs (bianco–arancio)

– salni ruds (roano–marrone)

Ungārija

ungāru asspalvainais putnusuns (Drotzörü Magyar Vizsla)

ungāru īsspalvainais putnusuns (Rovidszörü Magyar Vizsla)

Portugāle

portugāļu putnusuns (Perdigueiro Portugués)

Slovākija

slovāku asspalvainais putnusuns (Slovensky Hrubosrstý Stavač)

1.2. Spanieli

Vācija

Minsterlandes mazais putnusuns (Kleiner Münsterländer Vorstehhund)

Minsterlandes lielais putnusuns (Grosser Münsterländer Vorstehhund)

vācu garspalvainais putnusuns (Deutscher langhaariger Vorstehhund)

Francija

Pikardijas zilpelēkais spaniels (Epagneul bleu de Picardie)

Bretaņas spaniels (Epagneul breton)

– balti oranžs (blanc et orange)

– citas krāsas

franču spaniels (Epagneul français)

Pikardijas spaniels (Epagneul picard)

Ponodmēras spaniels (Epagneul de Pond–Audemer)

Nīderlande

Drentes irbjusuns (Drentsche Patrijshond)

frīzu putnusuns (Stabyhoun)

1.3. Grifoni

Francija

franču asspalvainais grifons, Korthalsa grifons (Griffon d’arrêt á poil dur, Korthals)

Bulē grifons (Griffon á poil laineux, Griffon Boulet)

Itālija

itāļu spinone (Spinone Italiano)

– balti oranžs (bianco–arancio)

– salni ruds (roano–marrone)

Čehija

čehu fouseks, čehu asspalvainais grifons (Český Fousek)

2. apakšgrupa – britu un īru putnusuņi

2.1. Pointeri

Lielbritānija

pointers (English Pointer)

2.2. Seteri

Lielbritānija

angļu seters (English Setter)

skotu seters (Gordon Setter)

Īrija

īru sarkanbaltais seters (Irish Red and White Setter)

īru sarkanais seters (Irish Red Setter)

VIII GRUPA – RETRĪVERI, PĪĻUSUŅI, ŪDENSSUŅI

1. apakšgrupa – retrīveri

Kanāda

Jaunskotijas pīļu retrīvers (Nova Scotia Duck Tolling Retriever)

Lielbritānija

sprogainais retrīvers (Curly–Coated Retriever)

gludspalvainais retrīvers (Flat–Coated Retriever)

Labradoras retrīvers, labradors (Labrador Retriever)

zeltainais retrīvers (Golden Retriever)

ASV

Česapīka līča retrīvers (Chesapeake Bay Retriever)

2. apakšgrupa – pīļusuņi

Vācija

vācu paipalu suns (Deutscher Wachtelhund)

Lielbritānija

klamberspaniels (Clumber Spaniel)

angļu kokerspaniels (English Cocker Spaniel)

– ruds (red)

– melns (black)

– citas krāsas (other colours)

lauku spaniels (Field Spaniel)

Saseksas spaniels (Sussex Spaniel)

angļu springerspaniels (English Springer Spaniel)

Velsas springerspaniels (Welsh Springer Spaniel)

Nīderlande

Holandes pīļusuns (Kooikerhondje)

ASV

amerikāņu kokerspaniels (American Cocker)

– melns (black)

– visas viendabīgās krāsas, izņemot melno (any solid color other than black)

– plankumains (particolor)

3. apakšgrupa – ūdenssuņi

Francija

barbets, barbē (Barbet)

Īrija

īru ūdensspaniels (Irish Water Spaniel)

Nīderlande

frīzu ūdenssuns (Wetterhoun)

Portugāle

Portugāles ūdenssuns (Cão de Agua)

– sprogains (pelo encaracolado)

– viļņains (pelo ondulado)

ASV

amerikāņu ūdensspaniels (American Water Spaniel)

Spānija

spāņu ūdenssuns (Perro de aqua Español)

Itālija

lagoto, Romanjas ūdenssuns (Lagotto romagnolo)

IX GRUPA – DEKORATĪVIE SUŅI (SUŅI KOMPANJONI UN KLĒPJSUNĪŠI)

1. apakšgrupa – bišoni un radniecīgās šķirnes

1.1. Bišoni

Vidusjūras baseina centrālā daļa (Itālija)

Maltas sunītis (Maltese)

Vidusjūras baseina rietumdaļa (FCI)

Havanas bišons (Bichon Havanais)

Beļģija/Francija

frizē bišons (Bichon á poil frisé)

Itālija

Boloņas sunītis (Bolognese)

1.2. Tulearas kotons

Madagaskara

Tulearas kotons (Coton de Tulear)

1.3. Lauvassunītis

Francija

lauvassunītis (Petit chien lion)

2. apakšgrupa – pūdeļi

Francija

pūdelis (Caniche)

lielais pūdelis (Caniche grand):

– balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)

– sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)

mazais pūdelis (Caniche moyen):

– balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)

– sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)

pundurpūdelis (Caniche nain)

– balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)

– sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)

miniatūrais pūdelis, toipūdelis (Caniche miniature, toy)

3. apakšgrupa – beļģu sunīši

3.1. Grifoni (Griffons)

Beļģija

beļģu grifons (Griffon belge)

Briseles grifons (Griffon bruxellois)

3.2. Brabantes grifons

Beļģija

Brabantes grifons (Petit brabançon)

4. apakšgrupa – kailie suņi

Ķīna (Lielbritānija)

Ķīnas cekulainais suns (Chinese Crested Dog)

– kails (hairless)

– pūkains (Powder puff with veil coat)

5. apakšgrupa – Tibetas suņi

Tibeta (Lielbritānija)

Lhasas apso (Lhasa Apso)

šicū (Shih Tzu)

Tibetas spaniels (Tibetan Spaniel)

Tibetas terjers (Tibetan Terrier)

6. apakšgrupa – čivavas

Meksika

čivava (Chihuahua) (218)

– īsspalvains (pelo corto)

– garspalvains (pelo largo)

7. apakšgrupa – angļu pundurspanieli

Lielbritānija

kavaliera karaļa Čārlza spaniels (Cavalier King Charles Spaniel)

– melns ar lāsumiem (black and tan)

– sarkans (ruby)

– Blenimas (Blenheim)

– trīskrāsains (tricolour)

karaļa Čārlza spaniels (King Charles Spaniel)

– melni lāsumains (black and tan)

– sarkans (ruby)

– Blenimas (Blenheim)

– prinča Čārlza, trīskrāsains (Prince Charles, tricolour)

8. apakšgrupa – japāņu hins un pekinietis

Ķīna (Lielbritānija)

pekinietis (Pekingese)

Japāna

japāņu hins (Chin)

9. apakšgrupa – kontinenta pundurspanieli

Francija/Beļģija

kontinenta pundurspanieli (Epagneul nain continental)

papilons (Papillon)

– 1,5–2,5 kg

– 2,5–4,5 kg

falēns (Phalène)

– 1,5–2,5 kg

– 2,5–4,5 kg

10. apakšgrupa – kromforlenders

Vācija

kromforlenders (Kromfohrländer)

11. apakšgrupa – mazie dogveidīgie suņi

Francija

franču buldogs (Bouledogue français)

– svītrains (bringé)

– balts ar svītrainiem plankumiem (blanc at bringé, caille)

Lielbritānija

mopsis (Pug)

– dzeltens ar melnu masku (fawn with black mask)

– melns (black)

ASV

Bostonas terjers (Boston Terrier)

X GRUPA – KURTI, VĒJASUŅI

1. apakšgrupa – garspalvainie kurti, garspalvainie vējasuņi

Afganistāna (Lielbritānija)

afgāņu kurts, afgāņu kurts, afgāņu vējasuns (Afghan Hound)

Vidējie Austrumi (Lielbritānija)

saluki, persiešu kurts, persiešu vējasuns (Saluki)

Krievija

krievu kurts, krievu vējasuns (борзая)

2. apakšgrupa – asspalvainie kurti, asspalvainie vējasuņi

Īrija

īru vilkusuns (Irish Wolfhound)

Lielbritānija

briežusuns (Deerhound)

3. apakšgrupa – īsspalvainie kurti, īsspalvainie vējasuņi

Spānija

spāņu kurts, spāņu vējasuns (Galgo Español)

Lielbritānija

angļu kurts, angļu vējasuns (Greyhound)

vipets (Whippet)

Itālija

levrete, itāļu kurts, itāļu vējasuns (Piccolo Levriero Italiano)

Ungārija

ungāru kurts, ungāru vējasuns (Magyar Agar)

Mali (Francija)

azavaks (kurts) (Azawakh)

Maroka

slugi, slugijs, arābu kurts, arābu vējasuns (Sloughi)

Polija

poļu kurts, poļu vējasuns (Chart Polski)

PROVIZORISKI ATZĪTĀS ŠĶIRNES

I GRUPA, 1. apakšgrupa – aitusuņi

USA

Austrālijas aitusuns (Australian Shepherd)

Šveice

baltais Šveices aitusuns (Weisser Schweizer Schaeferhund)

I GRUPA, 2. apakšgrupa – ganusuņi

Portugāle

Sanmigelas ganusuns (Cão Fila de São Miguel)

II GRUPA, 2. apakšgrupa – molosi

Itālija

itāļu korsosuns (Cane Corso)

Kanāriju dogs (Dogo Canario)

III GRUPA, 1. apakšgrupa – lielie un vidējie terjeri

Brazīlija

Brazīlijas terjers (Terrier Brazileiro)

III GRUPA, 2. apakšgrupa – mazie terjeri

Lielbritānija

Džeka Rasela terjers (Jack Russell Terrier)

V GRUPA, 5. apakšgrupa – Āzijas špici un radniecīgās šķirnes

Koreja

Korejas džindo suns (Korea Jindo Dog)

V GRUPA, 8. apakšgrupa – pirmatnīgie medību suņi ar spalvas joslu uz muguras

Taizeme (Japāna)

Taizemes ridžbeks (Thai Ridgeback Dog)