Par valsts intelektuālo potenciālu

Latvijas Zinātņu akadēmijas aicinājums

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina radikāli mainīt Latvijas Republikas attīstības politiku un pievērst īpašu uzmanību valsts intelektuālā potenciāla saglabāšanai un attīstībai. Pašreizējā situācija un pēdējos gados vērojamās tendences šajā jomā nopietni ietekmē Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību. Īpaši kritiskā stāvoklī ir zinātne un augstākā izglītība, par ko nopietni runāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga š.g. 28.septembrī Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē. Diemžēl masu informācijas līdzekļos šī valstij ļoti nozīmīgā runa nav guvusi gaidīto atsaucību. Tādēļ uzskatām par nepieciešamu pievērst Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību šīm problēmām.

Ikvienas valsts ekonomisko līmeni vislabāk raksturo iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Latvijā 1999.gadā šis rādītājs ir 1464 LVL uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz mazāks nekā Lietuvā un gandrīz 1,5 reizes mazāks nekā Igaunijā, nerunājot nemaz par citām Viduseiropas kandidātvalstīm Eiropas Savienības paplašināšanai, kurās šis rādītājs ir vairākas reizes lielāks.

Kāpēc esam nonākuši šādā situācijā? Eiropas Savienības un citu attīstīto pasaules valstu pieredze viennozīmīgi pierāda, ka jebkuras valsts sekmīgu ekonomisko un sociālo attīstību nosaka tās intelektuālais potenciāls, kura svarīga sastāvdaļa ir vietējā zinātne. Valsts attieksmi pret intelektuālo potenciālu raksturo valsts budžeta finansiālais atbalsts šim potenciālam, skaitot uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl Latvijas zinātnei valsts finansu atbalsta rādītājs 2000.gadā ir tikai 2,6 LVL/iedzīvotāju. Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 100 LVL, t.i., gandrīz 40 reižu lielāks. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir 10,5 LVL, kas ir 4 reizes vairāk nekā Latvijā. Pamācoši ir tas, ka Igaunija spēj ievērojami labāk atbalstīt savu intelektuālo potenciālu, lai gan tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 1,5 reizes lielāks nekā Latvijā. Tas arī ļauj Igaunijai daudz efektīvāk iesaistīt vietējo intelektuālo potenciālu kardinālu valsts ekonomikas, pārvaldes un nākotnes problēmu risinājumā. Šajā sakarā piebildīsim, ka saskaņā ar Pasaules bankas veikto sabiedriskās domas izvērtējumu izpildvaras un likumdošanas varas korumpētības līmenis Latvijā vidēji ir vairāk nekā četras reizes augstāks nekā Igaunijā, kas uzkrītoši korelē ar apstākli, ka valsts atbalsts zinātnei Latvijā ir četras reizes zemāks, salīdzinot ar Igauniju.

Mēs uzskatām, ka nepieciešams vistuvākajā laikā novērst šo situāciju, kas nopietni apdraud Latvijas ekonomisko attīstību un demokrātijas nostiprināšanu mūsu valstī. Zinātņu akadēmija aicina LR valdību nepieņemt un Saeimas deputātus neakceptēt Finansu ministrijas sagatavotos 2000.gada Valsts budžeta grozījumus, kas paredz ievērojamu finansēšanas samazināšanu zinātnei un skolu datorizēšanai tā vietā, lai rūpētos par valsts budžeta ienākumu palielināšanu. Aicinām sabiedriskās saziņas līdzekļus plašāk apspriest Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runas pamattēzes Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē š.g. 28.septembrī.

Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš

Rīgā 2000.gada 2.oktobrī