Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.57 izraksts

(Ziņojums precizēts saskaņā ar MK 2000.gada 5.decembra sēdes protokollēmuma 33.§ 2.punktu)

Rīgā 2000.gada 5.decembrī

33.§

Par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību

Apspriešanā piedalījās: K.Greiškalns, M.Krastiņš, A.Požarnovs, I.Labucka, J.Krūmiņš, G.Bērziņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto konceptuālo ziņojumu par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai svītrot ziņojuma 3.punktu un iesniegt to Valsts kancelejā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot un līdz š.g. 22.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā:

3.1. normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami konceptuālā ziņojuma 1.3.apakšpunktā minēto risinājumu īstenošanai;

3.2. tiesību aktu projektus, kas nepieciešami, lai Valsts valodas centra funkciju - valsts valodas prasmes pārbaude -, saņemot atbilstošu finansējumu, pārņem Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Latviešu valodas apguve, kā arī tās lietošana un valodas vides paplašināšana un nostiprināšana ir un arī turpmāk būs Latvijas valsts īstenotās politikas svarīgs virziens. Latvijas valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi un konstruktīvi risināt problēmas, kuras saistītas ar latviešu valodu kā valsts valodu. Šo problēmu viens aspekts ir latviešu valodas prasmes pārbaudes sistēmas pilnveidošana. Konceptuālajā ziņojumā tiks apskatīti šādi jautājumi:

1. Centralizētā valsts valodas eksāmena saskaņošana ar pārbaudījumiem, kurus paredz Valsts valodas likums;

2. Valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas institucionālā maiņa;

1. Centralizētā valsts valodas eksāmena saskaņošana ar pārbaudījumiem, kurus paredz valsts valodas likums

1.1. Esošās situācijas izklāsts

Valsts valodas prasmes pārbaudi Latvijā pašreiz veic vairākas institūcijas - Valsts valodas centrs, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs, kā arī izglītības iestādes, kārtojot 9.klasēs Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra sagatavotos eksāmenus.

1.1.1. Eksāmeni valsts valodā vispārējā izglītībā

Eksāmens latviešu valodā izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas gan par pamatizglītību 9. klasē, gan par vispārējo vidējo izglītību 12. klasē, ir obligātais eksāmens kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Eksāmena saturs šajā laika posmā no mutvārdu formas - biļetēm, kurās noteiktos sarunu tematus skolēni varēja iepriekš sagatavot, ir attīstījies par kombinētu divdaļīgu eksāmenu ar rakstu darba daļu, lai pārbaudītu izglītojamo klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes un mutvārdu daļu, kurā skolēni runā par iepriekš nesagatavotām tēmām. Vidusskolas eksāmenā ir arī piektā daļa - latviešu literatūras zināšanu lietošanas pārbaude. Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi ir strādājusi, lai paaugstinātu latviešu valodas mācīšanas efektivitāti mazākumtautību skolās, vienlaikus pilnveidojot valodas prasmes pārbaudes formas. Centralizētā vidusskolas eksāmena forma un vērtējums izstrādāti, ievērojot Eiropas Padomes un Moderno valodu centra ekspertu ieteikumus.

1998./1999. mācību gadā vidusskolas eksāmens latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību skolās tika organizēts kā eksperimentāli centralizēts eksāmens. To šādā formā no apmēram 7,5 tūkstošiem 12. klašu mazākumtautību skolu skolēniem brīvprātīgi kārtoja 2064 dažādu Latvijas novadu skolu skolēni. 1999./2000. mācību gadā vidusskolas eksāmens latviešu valodā un literatūra mazākumtautību skolās bija obligāts un centralizēts. Eksāmenu kārtoja 7045 skolēni.

Centralizēta eksāmena forma nodrošina iespēju ļoti rūpīgi un līdzsvaroti izvērtēt izglītojamo sniegumu, jo eksāmena vērtējums tiek iegūts ar statistiskām metodēm (savstarpēji salīdzina skolēnu sasniegumus) un pielīdzināts sasniegumu līmeņu (6 līmeņi no A - augstākais, līdz F - zemākais) aprakstam.

Centralizētā eksāmenā netiek pieļauts arī skolēnu sasniegumu nemotivēti augsts vērtējums un ir iespējams salīdzināt to ar valsts valodas prasmju līmeņiem atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma Aldermane,  Dace Bebre