Zem politisko lielvaru riteņiem

Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.–1991.gadā

Profesors Antonijs Zunda, Valsts prezidentes padomnieks

Turpinājums. Sākums – “LV”, 10.03., 17.03., 23.03., 30.03., 06.04., 13.04., 21.04., 28.04., 11.05., 18.05., 25.05., 01.06., 08.06., 15.06., 29.06., 07.07., 13.07., 21.07.2005.

MTS politdaļas priekšnieks Smiltenes rajona Ļeņina kolhozā referē par Staļina darbu	Ziedu nolikšana pie Staļina krūšutēla Rīgā Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

Kārlis Zariņš ierodas Amerikā

Lai ar ASV vadošajiem politiķiem pārrunātu Baltijas problēmu un tās risinājumu, 1953.gada 8.septembrī šajā valstī vizītē ieradās Kārlis Zariņš. Vašingtonā viņam bija tikšanās ar ASV viceprezidentu Ričardu Niksonu un valsts sekretāru Dž.F.Dallesu. Pēc šīs tikšanās un sarunām K.Zariņš atzina, ka Baltijas valstis nav aizmirstas un atstātas vienas.
Intervijā latviešu laikrakstam Ņujorkā “Laiks” K.Zariņš arī atzīmēja, ka vadošajām rietumvalstīm nav ilūziju par PSRS režīma būtību. Astoņos pēckara attīstības gados Padomju Savienība sevi apliecinājusi kā agresīvu valsti. “Maska ir nokritusi, un es ceru, ka Č.Kerstena izmeklēšanas komiteja atklās visas Maskavas noziedzīgās akcijas Baltijas valstīs un tādējādi atvērs acis ikvienam, kas līdz šim to nesaprata,” paziņoja K.Zariņš. Viņš laikrakstā izteica pateicību Dž.F.Dallesam par tā uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā bija uzsvērts, ka ASV politika attiecībā pret Baltijas valstu atbrīvošanas nepieciešamību ir skaidri definēta.
Latvijas vēstniecības Vašingtonā 1953.gada novembrī izdotajā “Latviešu Informatīvajā Biļetenā” Nr.5. arī bija ietverta plaša informācija par Č.Kerstena komitejas aktivitātēm. Biļetens uzsvēra, ka 13 gadus pēc padomju invāzijas Baltijas valstīs, ASV joprojām stingri nosoda šo ar neko neattaisnojamo agresijas aktu, kas noveda pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskās neatkarības iznīcināšanas. Salīdzinot ar iepriekšējo ASV administrāciju, kas realizēja neatzīšanas politiku, prezidents Dvaits Eizenhauers proklamējis Padomju Savienības apspiesto nāciju atbrīvošanas kursu, ieskaitot arī Baltijas republikas. Baltieši tic ASV spējām ne tikai aizsargāt, bet arī atjaunot brīvību pasaulē.
“Latviešu Informatīvajā Biļetenā” īpaši tika cildināti ASV prezidents D.Eizenhauers un valsts sekretārs Dž.F.Dalless, kuri publiski pauda pārliecību, ka ASV valdībai un tautai ir tiesības pieprasīt līdztiesīgas un taisnīgas attiecības starp lielajām un mazajām nācijām. Katrai nācijai ir tiesības brīvi izvēlēties ekonomisko un politisko sistēmu, kādu veidot savā zemē. Jebkuras nācijas mēģinājums diktēt vai uzspiest citām nācijām savu izvēlēto ceļu ir tiesiski neattaisnojams. Baltiešu emigranti brīvajās rietumvalstīs, kā arī viņu tautasbrāļi PSRS okupētajās teritorijās jūtas daudz konfortablāk, redzēdami šādu ASV atbalstu. Baltijas tautas nejūtas aizmirstas, tās nav kļuvušas par apmaiņas kārti Rietumu centienos veidot labākas attiecības ar Maskavu.

1953.gada 1.maija svinības Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

Trimdas latviešu gandarījums

Latvijas vēstniecības izdotajā biļetenā emigrantu organizācijas izteica gandarījumu par ASV Kongresa izveidoto Č.Kerstena komiteju, kas paredzēja veikt vispusīgu izmeklēšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piespiedu inkorporāciju Padomju Savienībā. Tika uzsvērts, ka kongresmenis Č.Kerstens ir atgriezies no ilgstoša brauciena pa Rietumeiropas valstīm un ir ļoti apmierināts ar baltiešu emigrantu sniegtajām liecībām. Tās labi izgaismo ne tikai Baltijas valstu sagrābšanas faktu 1940.gada jūnijā, bet arī komunistu režīma nežēlīgo apiešanos ar civiliedzīvotājiem. Šīs liecības Amerikā daudziem atvērs acis un parādīs komunisma patieso dabu. Daudzi miljoni cilvēku, kuri pēckara periodā nonākuši komunistiskā režīma jūgā, pēc Č.Kerstena domām, tagad ir potenciāli ASV sabiedrotie. Vislabākais veids, kā novērst jaunu pasaules karu, ir pārliecināt nācijas, kuras atrodas aiz dzelzs aizkara, ka ASV ir viņu pusē un ir gatavas palīdzēt cīņā par atbrīvošanos. Ja ASV nerīkosies, tad Kremlis šīs apspiestās nācijas nākotnē izmantos agresijai pret Rietumu brīvo pasauli.
“Latviešu Informatīvais Biļetens” arī atzīmēja, ka baltiešu trimdas organizācijas ar lielu entuziasmu atbalsta Č.Kerstena komitejas darbu. Tūkstošiem cilvēku, kuri izjutuši padomju režīma represijas, ir gatavi tai sniegt liecības. Daudzas trimdas organizācijas ir iesaistījušās dokumentu un liecību vākšanā, to apkopošanā, tās ir gatavas visos veidos sekmēt konkrētu rezultātu sasniegšanu. Brīvajai pasaulei jāsaprot, kāda netaisnība ir notikusi ar Baltijas valstīm. Tās nekad labprātīgi nav pieņēmušas komunistisko režīmu, PSRS uzkundzēšanos un cer, ka miera atjaunošana pasaulē ietvers arī Baltijas jautājuma atrisinājumu.

Vēsturiskā taisnīguma precizēšana

1953.gada novembrī konkretizējās arī Č.Kerstena komitejas darbības programma. Tās konsultants Čārlzs T.Barohs izteicās, ka komitejas pamatuzdevumus var iedalīt divās daļās. Pirmkārt, kā Padomju Savienības veiktā Baltijas valstu sagrābšana, inkorporācija ir vērtējama no starptautiskās likumdošanas pozīcijām. Kādus starptautiskos līgumus un vienošanās PSRS ir pārkāpusi. Č.T.Barohs paziņoja, ka, vērtējot Padomju Savienības politiku Baltijas valstīs, vispirms jāanalizē visi tās 20. un 30.gados noslēgtie līgumi ar Latviju, Lietuvu un Igauniju, tajā skaitā 1920.gada miera līgums un robežlīgumi, 1932.gada neuzbrukšanas līgumi un cita veida vienošanās. Visi šie dokumenti liecina, ka PSRS Baltijas valstīm solīja respektēt to suverenitāti un neatkarību. Arī 1939.gada septembra beigās un oktobra sākumā noslēgtie savstarpējās palīdzības pakti starp PSRS un Baltijas valstīm ietvēra līdzīgus nosacījumus. Bet PSRS iepriekš noslēgtās vienošanās vienpusēji pārkāpa un okupēja Baltijas valstis. Otrs svarīgs komitejas uzdevums ir apkopot konkrēto cilvēku liecības par padomju režīma noziegumiem pret Baltijas valstu iedzīvotājiem. Arī šo noziegumu saraksts, pēc Č.T.Baroha domām, ir ievērojams, ieskaitot 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā veiktās masu deportācijas.
Č.Kerstena komitejas darba rezultātā juridiski korekti tika noformētas 335 Baltijas valstu iedzīvotāju aculiecinieku liecības. Tika savākts vairāk nekā 200 dažāda veida dokumentu. Komiteja sagatavoja divus galvenos ziņojumus par notikumiem Baltijas valstīs 1940.gada vasarā. Iegūtie dokumenti deva objektīvu pamatu ASV arī turpmāk realizēt neatzīšanas politiku pret PSRS veikto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju.
Komitejas izveides ideju un mērķus ļoti labi raksturo ASV valsts sekretāra Dž.F.Dallesa atzinums: “Daži man teic, ka tas ir nereālistiski un nepraktiski šodien neatzīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekļaušanu Padomju Savienībā… Neraugoties uz to, mēs negatavojamies meklēt sev iluzoru drošību, slēdzot darījumu, kas atzītu šo nāciju sagūstīšanu. Mēs neatkāpsimies no saviem principiem, mēs veidosim nosacījumus, lai tie gūtu virsroku.”

Turpinājums sekos