Par veselību jārūpējas arī veselajiem

Pirms pāris gadiem profesors Ilmārs Lazovskis, apcerot Pasaules veselības dienas nozīmi, intervijā “Latvijas Vēstnesim” stāstīja, ka tikai 20 procenti no tiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību, ir ģenētiski determinēti, pārējie 80 procenti rodas cilvēka dzīvesstila un ārējo apstākļu mijiedarbībā. Veselības aprūpē tieši ar šiem 80 procentiem strādā Veselības veicināšanas valsts aģentūra.

Demokrātija + izglītība = veselība

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta aģentūras direktore Ineta Zīriņa, citviet Eiropā sabiedrības veselības speciālisti galvenokārt strādā pie veselības veicināšanas pasākumiem. Diemžēl Latvijā pārsvarā tiek “dzēsti ugunsgrēki”, un pagaidām vēl uzsvars likts uz veselības riska faktoru novēršanu. Taču nākotnē aģentūra cer aizvien vairāk savu darbu pārorientēt no risku novēršanas uz veselīga dzīvesstila veicināšanu.
Jautāta, kas tad veicina un stiprina sabiedrības veselību, I.Zīriņa atbildi sāk ar globālām lietām. Pirmkārt, tā ir stabila demokrātija valstī, lai cilvēki varētu justies droši par rītdienu, lai viņiem būtu iespējas realizēt sevi un dzīvot piepildītu dzīvi. Svarīga loma ir arī sociālās drošības sistēmai, lai sniegtu atbalstu tiem, kas nonākuši krīzes situācijā. Otrkārt, lai cik varbūt sākotnēji tas arī šķistu nesaistīti, I.Zīriņa apgalvo, ka ir visciešākā saikne starp veselību un izglītību. Jo izglītotāka sabiedrība, jo tā ir veselāka. Pētījumi liecina, ka trešās pasaules valstīs tām mātēm, kurām ir mazāk nekā piecu klašu izglītība, ir lielāks risks, ka viņu bērni nomirs, nesasniedzot gada vecumu. Un treškārt, tās ir neformālās attiecības, cilvēku tīklspēja. Pasaules veselības organizācija veikusi īpašus pētījumus, lai noskaidrotu, kas tad uzlabo cilvēku veselību, tiek pētīti faktori, kas stiprina jauniešu rezistenci pret kaitīgiem ieradumiem. Tie pusaudži, kuriem ir aktīva sabiedriskā dzīve – kori, pulciņi, sports –, daudz mazāk ir pakļauti kārdinājumam “nomēģināt” narkotikas, alkoholu, cigaretes.
Visi zina, ka mūsdienu dzīves ritms ir straujš, ikdiena ir stresu pilna, cilvēkiem nemitīgi jāapliecina konkurētspēja. Tas viss, protams, ietekmē arī sabiedrības veselību. Tādēļ notiek pētījumi par iespējamiem atbalsta punktiem, piemēram, labām kaimiņu attiecībām, iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijas.
I.Zīriņa stāsta, ka tikko atgriezusies no konferences Londonā, tur vairākas ES dalībvalstis stāstījušas par kaimiņu sadarbības organizācijām, kurām īpaša loma ir laukos. Kaimiņi cits par citu rūpējas, uzrauga mājas, ja kāds devies tālākā ceļojumā. Latvijā ir darbojušās līdzīgas organizācijas: “Vecāki Rīgai” un “Vecāki Jelgavai”. Tāpat Latvijā par Eiropas Sociālā fonda naudu dažādās pašvaldībās notiek projekti, lai veicinātu sociālo tīklošanos, piemēram, pensijas vecuma cilvēku klubiņa dibināšana, lai mazinātu vientulību, atstumtības sajūtu. I.Zīriņa uzsver, visi šie pasākumi ir sabiedrības veselību veicinoši, jo bieži cilvēki meklē glābiņu kaitīgos ieradumos, ja nespēj tikt galā ar dzīvi.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”; Arnis Blumbergs

Veselīgs dzīvesveids par 17 santīmiem

Pašlaik Latvijā veselības veicināšanai no veselības aprūpes budžeta atvēlēti vien 0,3 procenti, kas ir gauži nepietiekami. Tāpēc vietā jautājums, kādas labās ieceres, kas svarīgas sabiedrības veselībai, nav iespējams īstenot ar pašreizējo budžetu.
I.Zīriņa stāsta, ka diemžēl pašlaik visas sabiedrības veselības prioritātes, kas noteiktas veselības veicināšanas stratēģijā, nav iespējams nosegt ar īstenošanas programmām. Kā piemēru aģentūras direktore min garīgo veselību, par kuru rūpējas tikai mediķi un medicīna. Taču tas ir daudz plašāks jautājums, būtu jāstrādā ar jauniešiem, cilvēkiem, kuriem depresija vēl tikai attīstās, jāiemāca tā atpazīt, lai cilvēki laikus meklētu palīdzību pie speciālista, jāmazina sabiedrības bailes no cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem.
Kā atzīst I.Zīriņa, ir labi, ka daudzas no šīm lietām ir ietvertas skolu sociālo zinību programmā. Pārāk maz tiek strādāts veselīga uztura jomā. Ir gan atsevišķi projekti, taču nav lielākas, visu sabiedrību uzrunājošas programmas. Īpaši svarīga diemžēl atkal neīstenota prioritāte ir fizisko aktivitāšu veicināšana. Lai gan Latvijā vēl joprojām skolās ir divas obligātās fizkultūras stundas, kas citās Eiropas valstu skolās likvidētas, ar to tomēr ir par maz. Latvijā notiek ļoti labs darbs ar profesionālajiem sportistiem, taču I.Zīriņa min, ka novārtā atstāta pārējā sabiedrības daļa. Jā, modes lieta ir kalnu slēpošana, fitness, zemūdens niršana, vējdēļi, taču ar to nodarbojas tikai maksātspējīgā sabiedrības daļa, kas pārsvarā koncentrējas lielajās pilsētās. Ļoti svarīgi, lai arī mazturīgajām ģimenēm būtu pieejamas kādas fiziskās aktivitātes, izņemot pastaigas parkos. I.Zīriņa uzskata, ka skolas pēc stundām daudz vairāk varētu atvēlēt savas sporta zāles skolēniem.
Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas paredz veselības veicināšanai atvēlēt vienu procentu no veselības aprūpes budžeta. Viens no lieliskākajiem piemēriem ir Nīderlande, kas šiem pasākumiem atvēl divus procentus. I.Zīriņa stāsta, ka Eiropā puspajokam pusnopietni veselības veicināšanas budžets uz vienu iedzīvotāju tiek salīdzināts ar to, cik cilvēks par šo naudu var nopirkt kafijas tasītes. Piemēram, Somijā uz iedzīvotāju ir pusotra eira, Latvijā – 17 santīmi. I.Zīriņa uzsver, ir neapgāžama saite starp veselības rādītājiem un veselības veicināšanai atvēlētajiem līdzekļiem. Somijā ir būtiski samazinājusies saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, vairāk nekā uz pusi sarucis smēķētāju skaits. Jautāta, kas tad ir šie veselības rādītāji, kurus tik tieši ietekmē veselības veicināšana, I.Zīriņa min sirds un asinsvadu slimības, psihiskās saslimšanas, traumatismu, skoliozi.
Runājot par nākotnes plāniem, I.Zīriņa min lielu starptautisku Eiropas Savienības finansētu projektu, kura mērķis – uzlabot veselības veicināšanas infrastruktūru. Tā kā Latvija ir projekta iniciatore, tad mēs tajā esam vadošā valsts. Projekta būtība – izanalizēt situāciju ar veselības veicināšanu jaunajās dalībvalstīs un atrast tām sadarbības partneri no Rietumeiropas valstīm. Ja, piemēram, Nīderlandē ir veiksmīgi īstenots kāds projekts, par kuru ieinteresējas Lietuva, tad Nīderlande tai palīdzēs ar padomu, kā to realizēt dzīvē.
I.Zīriņa stāsta, ka 2006.gadā finansējums vislabākajā gadījumā varētu būt gandrīz 0,5 procenti no veselības aprūpes budžeta, tātad miljons latu. Puse – 50 000 – latu tiktu tērēti smēķēšanas ierobežošanai.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv