Īrijas pieredze palīdzēs Latvijai

Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē ieradusies Īrijas Nodarbinātības dienesta ģenerāldirektora vietniece nodarbinātības jautājumos Patriša Kērtina un Īrijas EURES (Eiropas nodarbinātības tīkls) menedžeris Kevins Kvinss. Vizītes laikā tika parakstīts nodomu protokols starp Īrijas Nodarbinātības dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai, balstoties uz Īrijas pieredzi, samazinātu bezdarba līmeni Latvijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktors Ringolds Beinarovičs, Īrijas Nodarbinātības dienesta ģenerāldirektora vietniece nodarbinātības jautājumos Patriša Kērtina un Labklājības ministrijas valsts sekretāre Baiba Paševica Foto: Zane Lielķikute

Latvijai ļoti svarīga ir Īrijas pieredze darbā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), jo pēc Īrijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 75% no Nodarbinātības dienesta budžeta bija ESF līdzekļi. Turpretī šobrīd Īrija praktiski vairs nesaņem ESF atbalstu, un tas tai arī vairs nav vajadzīgs, tā “LV” pastāstīja EURES koordinatore Sandra Račinska. Latvijai ir nepieciešams piemērs un padomdevējs, kas dalītos pieredzē un pamācītu, kā fondu izmantot pēc iespējas efektīvāk, lai veicinātu nodarbinātību. Turklāt, iestājoties ES, bezdarbs Īrijā bija aptuveni 20%. Īri devās strādāt un meklēt augstāku labklājības līmeni ārvalstīs, tāpat kā šo-brīd to dara latvieši, taču līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos dzimtajā valstī, daudzi īri atgriezās mājās. Šobrīd Īrijā pastāv pilna nodarbinātība, nav arī izteiktu bezdarbnieku grupu. S.Račinska norādīja, ka 75% nestrādājošo darbu atrod deviņu mēnešu laikā.

Strādājot Īrijā

Kamēr Latvija cīnās ar bezdarba problēmu, ir jārūpējas arī par tiem pilsoņiem, kas dodas strādāt uz ārvalstīm. Šobrīd Īrijā strādā aptuveni divdesmit tūkstoši latviešu, tāpēc svarīgu lomu turpmākajā valstu sadarbībā ieņem darba meklētāju informēšana par dzīves un darba apstākļiem Īrijā, par tiesībām, līgumiem, nodokļiem, minimālo algu un citām lietām, kas būtu jāzina pirms došanās ceļā. Abpusējo izdevīgumu nodrošina fakts, ka Īrijai ir nepieciešams darbaspēks – informēts un sagatavots.
Īrijas darba devēju konfederācijas pārstāvji, runājot par latviešu strādniekiem, kā galveno problēmu uzsver vājās angļu valodas zināšanas. Darba devēji ir ieinteresēti pieņemt darbā cilvēkus, kuri angļu valodu pārvalda pietiekamā līmenī, lai spētu komunicēt ar darba devēju un nepieciešamības gadījumā ar klientiem.

Sadarbības virzieni

Lai palīdzētu Latvijai, Īrijas nodarbinātības dienesta pārstāvji iepazinās ar situāciju darba tirgū, NVA sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saņēma informāciju par bezdarbnieku apmācību un iekļaušanu darba tirgū. Eksperti iepazīstināja ārvalstu kolēģus arī ar iecerēm sociālās attīstības veicināšanai un saņēma informāciju par Īrijas sociāli ekonomisko attīstību pēc iestāšanās ES.
Abas puses sadarbojas tādos virzienos kā pieredzes apmaiņa bezdarba mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā, starptautisko attiecību veicināšana nodarbinātības jomā, darba tirgus izpēte un prognozēšana, pieredzes apmaiņa saistībā ar veiksmīgu Eiropas Sociālā fonda apguvi, Eiropas nodarbinātības dienestu integrācija nacionālajā tīklā, transnacionālu darbaspēka atlases projektu organizēšana, kā arī Latvijas darba meklētāju konsultēšana, lai sagatavotu viņus darbam Īrijā. Minētie pasākumi uzlabos bezdarbnieku iespējas atrast darbu, tomēr būtiskas izmaiņas bezdarba līmenī tuvākajā nākotnē netiek prognozētas, “LV” informēja NVA pārstāve.

Bezdarbnieku grupas

Nodarbinātības valsts aģentūra īpašu uzmanību pievērš šādām bezdarbnieku grupām: ilgstošiem bezdarbniekiem (bez darba ilgāk par vienu gadu), jauniešiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem invalīdiem, atbrīvotajiem no ieslodzījuma, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bezdarbniekiem pirmspensijas vecumā. Savukārt Īrijā problemātiskākās grupas ir invalīdi un pirmspensijas vecuma cilvēki bez kvalifikācijas.

Egija Daukste