Pašvaldības nav trūcīgas neprašas

Aleksandrs Antonovs, Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktores vietnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Pilnā sparā rit Eiropas Savienības (ES) fondu apguve. Kāda ir pašvaldību aktivitāte projektu sagatavošanā un to līdzfinansēšanā? Kā izrādās – negaidīti augsta. Arī naudas pietiek.

Aleksandrs Antonovs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

A.Antonovs: – Pašvaldību aktivitāte vērtējama kā diezgan augsta. Ja raugāmies no sākotnēji iecerētā modeļa, kā tika plānota pašvaldību un valsts institūciju projektu piesaiste, jāatzīst, ka vairākās aktivitātēs pašvaldību projekti bija plānoti tikai kā iespēja. Uzsvars bija likts uz valsts institūciju projektiem, bet tas nav attaisnojies. Pašvaldības lielā daļā programmu izrādīja negaidīti lielu interesi. Turklāt tas ir attaisnojies ar augstu projektu kvalitāti.

– Vai varat paskaidrot konkrētāk?

– Piemēram, pašvaldību projekti subsidēto darba vietu veidošanai. Šajā programmā bija cerības uz privāto sektoru, jo līdzīgi konkursi notika arī iepriekšējos gados, kad naudu piešķīra no valsts budžeta līdzekļiem. Šogad iespēju ieinteresēt jaunus cilvēkus darbam pašvaldībās saredzēja un izmantoja pašvaldības. Domāju, ka daudzviet pašvaldības vēlas, lai cilvēki paliktu darbā, arī projektam noslēdzoties.

– Vai ir vērojama saistība starp projektu pieteicējām pašvaldībām un nodarbinātības rādītājiem attiecīgajā reģionā?

– Šie nav tā sauktie lielie projekti. Viens no nosacījumiem bija iekļaut bez darba esošus cilvēkus. Nav tā, ka projektu pieteikumus šajā programmā būtu iesniegušas pašvaldības, kur ir augsts bezdarba līmenis. Vairāk projektu iesniedza tās, kuru rīcībā ir lielāki budžeta līdzekļi. Jūsu minēto tendenci var novērot privātā sektora projektos šajā programmā. Uzņēmēju projekti bija no mazāk attīstītām teritorijām ar zemu nodarbinātību.

– Kādēļ jūs pārsteidz pašvaldību negaidīti augstā aktivitāte un projektu iesniegšanas kvalitāte? Ja atceramies, pašvaldībām ir laba pieredze SAPARD programmas projektu sagatavošanā.

– Tas tomēr ir citādi. SAPARD programma bija atšķirīga, projektu sagatavošana citāda. ES struktūrfondu finansējuma iegūšanai gatavojamie projekti ir sarežģītāki. Pašvaldībām bija jāapgūst liels apjoms jaunā, un tas ir izdevies veiksmīgi.

Bažas mums raksturīgas

– Tad jau iznāk, ka pērnā gada nogales bažas par to, ka nevarēsim, nepratīsim, nespēsim piesaistīt ES fondu naudu pietiekamā apjomā, ir bijusi tukša pļāpāšana?

– Mūsu valstī cilvēkiem ir ļoti raksturīgi bažīties par nezināmo. Ir jāprecizē mūsu mērķi ES fondu apgūšanā. Vai ir svarīgāk piesaistīt pēc iespējas vairāk naudas vai atbalstīt pēc iespējas pilnvērtīgākus projektus? Tehniski veicinošais faktors būtu investēt valsts ekonomikā pēc iespējas vairāk naudas. Tomēr virsmērķis ir augstvērtīgi projekti. Tādēļ vērtējot mēs vājus projektus noraidām un aicinām uzlabot.

– Vai, saņemot komisijas noraidījumu, projekta pieteicēji nejūtas vīlušies un izprot šo virsmērķi – nevis vairāk, bet labāk?

– Ne tikai formālu prasību izpildei, bet arī sadarbības veicināšanai vienmēr mēģinām pieteicējiem paskaidrot, kāpēc projekts nav guvis atbalstu. Gluži cilvēciski saprotams, ka ir iespējams sarūgtinājums.

– Vai tā ir bieža prakse?

– Liela daļa konkursu notiek vairākās kārtās. Projektu pieteikumi iziet caur diviem sietiem – administratīvo, kurā nosaka projekta tehnisko atbilstību, un šajā brīdī vēl var veikt labojumus. Otrais siets – projektu konkurence pēc būtības, kvalitātes. Ja projekts to neiztur, finansējumu nepiešķir. Fonda projektu vadības komitejai ir jārēķinās ar iespējamajiem finansējuma resursiem.

– ES fondu un programmu klāsts ir pietiekami plašs. Kuri fondi, programmas pašvaldībām ir bijuši populārākie? Kuros projektu iesniegts maz vai nemaz?

– Interesanti, kā var noteikt fondu popularitāti? Ja konkurss rīkots tikai pašvaldībām, valsts finansējums vienmēr ir sadalīts. Nedomāju, ka iesniegto projektu skaits, līdzīgi kā reflektantu skaits kādā augstskolas studiju programmā, būtu kvalitātes rādītājs. Nav iemesla teikt, ka kāds konkurss bijis nepopulārs, jo pašvaldību aktivitāte bija liela.

Naudas vienmēr gribēsies vairāk

– Vai valsts finansējumam pašvaldību projektiem tomēr nevajadzētu būt lielākam? Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka pašvaldību ierobežotie finanšu resursi un valsts noteiktie aizņēmumu limiti varētu būt iemesls projektu neieviešanai, jo trūks naudas līdzfinansējumam.

– Šo retoriku esmu dzirdējis, bet man grūti piekrist. Apgalvot, ka valsts pašvaldībām nesniedz pietiekamu atbalstu, nav korekti. Pietiekama atbalsta nebūs nekad, ja ar to saprot simt procentus. Pašvaldībām valsts ir paredzējusi budžeta dotāciju līdz 60 procentiem no projekta nacionālā līdzfinansējuma. Ir spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.124 “Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai”. Tajos noteikts, ka vājāka pašvaldība pretendē uz procentuāli lielāku līdzfinansējumu nekā spēcīgākā. Vērā tiek ņemts teritorijas attīstības indekss. Pašvaldības atrodas privileģētā situācijā, piemēram, salīdzinājumā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tas ir acīmredzami. NVO projektiem nav valsts dotācijas. Normālā situācijā nebūtu jārunā par valsts līdzfinansējuma daļu, taču mēs zinām, ka valdība un LPS ikgadējās sarunās vienojas par finansējuma apmēriem pašvaldībām. Projektu pieteikumu un projektu īstenošanas statistika liecina, ka nav pamata uzskatīt pašvaldības par nespējīgām līdzfinansēt savus projektus. Mēs neesam saņēmuši nevienu iesniegumu no pašvaldības, kurā tā atteiktos īstenot kādu projektu, jo nav naudas. Skaidrs, ka katrs no spēlētājiem vēlas izdevīgākus noteikumus, lai atvieglotu sev dzīvi. Tas attiecas arī uz aizņēmumu limita palielināšanu vai pat bezprocentu kredītu piešķiršanu pašvaldībām.

– Kāpēc tika noraidīts LPS priekšlikums avansēt pašvaldību projektus no valsts budžeta līdzekļiem līdzīgi kā valsts institūciju projektus?

– Padomāsim, ko nozīmē – būt līdzīgā situācijā? Katrs projekta īstenotājs tiek aicināts ieguldīt arī savus līdzekļus. Tas ir viens no galvenajiem principiem ES projektu ieviešanā. Uzņēmējam tie ir savi līdzekļi, pašvaldībām – sava budžeta līdzekļi, valsts iestādēm – valsts budžeta līdzekļi. Līdzfinansējums veido projekta ieviesēja atbildību, veicina īpašnieka sajūtu. Nav pamata vienai grupai – pašvaldībām – radīt lielākas privilēģijas.

Konkurence ir normāla prakse

– Tad vispārinot sanāk, ka valsts šajā jomā konkurē ar uzņēmējiem, NVO, kā arī ar pašvaldībām?

– Konkurence pastāv projektu kvalitātē, nevis finansiālajās iespējās. Ja pašvaldība nolemj projektu sagatavot, tā apzinās savas iespējas. Ja projekts iztur konkursu, pašvaldībai būs iespēja saņemt aizdevumu tā īstenošanai. Varēs projektu sadalīt posmos, lai novērstu spiedienu uz aizdevuma atmaksu. Arī valsts budžeta iestādei jāspēj pamatot projekta nepieciešamību. Projektu statistika liecina, ka izstrādātā kārtība ir optimāla.

– Kādi varētu būt iemesli, kāpēc projektu ieviešana kavētos?

– Pieredze liecina, ka projekta ieviešana pēc noteiktajiem laika grafikiem ir gandrīz neiespējama. Tas nenozīmē, ka šāda situācija ir normāla. Tas ir fakta konstatējums, jo optimistiski plānot ir cilvēcīgi. Projektu ieviešanas problēma ir nepietiekamā tirgus kapacitāte. Būvniecībā, tehnisko pakalpojumu ieviešanā mūsu tirgus nebija gatavs saņemt tik apjomīgus līdzekļus. Pašvaldībās ir problēmas ar tehnikas piegādi, tehnisko risinājumu ieviešanu, arī darbu vadītāju un inženieru atrašana sagādā grūtības.
Problēma varētu būt projekta pieteicēju ierobežotā pieredze. Lai gan grāmatvedība ES fondu projektiem nav īpaši atšķirīga, jārēķinās, ka būs vairāku pakāpju kontrole. Tas prasīs papildu uzmanību, cilvēkresursus.
Pašvaldības jau izteikušās, ka projekta ceļš no vērtēšanas līdz apstiprināšanai ir garš. Optimāli tie ir trīs mēneši, bet var būt arī līdz pusgadam. Taču arī vērtētāju pieredze ne vienmēr ir liela un prasa cilvēkresursus. Nav noslēpums, ka Eiropas Komisijai (EK) ir vajadzīgi kvalificēti darbinieki un daudzi mūsu darbinieki aizplūst uz Briseli.

Gudram un bagātam pirmā roka

– Pašvaldību ministrs Māris Kučinskis atzina, ka Rīgas pašvaldība, salīdzinot ar citām pašvaldībām, valsts līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektiem ir saņēmusi četras reizes lielākā apmērā. Vai tas neliecina par samērojamības trūkumu?

– Struktūrfondu programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas kā nabadzīgākās Eiropas Savienības dalībvalsts attīstību. Jāatceras, ka Latvija startē kā viens reģions. Rīgai un Rīgas reģionam ir lielāka pieredze un izdevīgāka finansiālā situācija. Tādēļ saprotams, ka vairums projektu nāk tieši no šā reģiona.
Runas par to, ka Latgale ir visvairāk atpalikušais reģions ES, nav pārsteigums. Esmu ekonomists, un man loģiski šķiet, ka nabadzīgākajā valstī ir viens reģions, kas ir visvairāk atpalicis. Manuprāt, mērķēt līdzekļus Latvijas reģioniem būtu nepareizi. Katrā ir savas lokomotīves – lielās pilsētas, katrā, arī Rīgas reģionā, ir savi atpalikušie punkti.
Atbalsts reģioniem bāzējas uz nacionālajām programmām. Katra ministrija tādu izstrādā, raugās uz valsti kopumā, saredz, kur būtu jāiegulda līdzekļi. Piemērs tam ir Veselības ministrijas nacionālā programma, kas balstīta uz tā saukto māsterplānu.

Fakti, kas jāpieņem bez ierunām

– Diemžēl pieredze liecina, ka nozaru intereses ne tuvu nav reģionālas, un atbalsta reģioniem trūkst. Savukārt ES fondi būtu papildu iespēja.

– Mūsu valstī katrai nozarei ir atšķirīgs reģionālais dalījums. Tas ir jāpieņem kā fakts. ES struktūrfondi Latvijai nav tādēļ, lai notiktu revolūcija un valsts administrācijas pilnīga restrukturizācija. Fondu misija nav pateikt visiem, kā dzīvot tālāk. To mērķis ir atbalstīt valstij svarīgas nozares. Es atļaušos būt tik naivs, lai teiktu, ka nacionālās programmas pārraugošās iestādes, organizējot konkrētās nozares atbalstu, strādā pēc labākās sirdsapziņas un ar ievērojamiem rezultātiem.
Otra iespēja reģionu atbalstam ir atklātie konkursi un grantu shēmas. Princips tāds pats – kas laikus atnāk un iesniedz labāko projektu, saņem atbalstu. Tas ir dabiski, ka attīstītākajās pašvaldībās rodas labāki projekti.
Uz vājākajiem reģioniem ir mērķētas divas grantu shēmas. Tās ir Pašvaldību lietu ministrijas pārziņā. Šobrīd līdzekļi tajās ir izlietoti un notiek rezultātu izvērtēšana. Arī Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus grantu shēmām, paredzot lielāku līdzfinansējuma likmi vājāk attīstītām teritorijām. Vēl ir vajadzīgs saskaņojums ar EK.
Jāatceras, ka ir ES programmēšanas perioda vidus. Domājot par nākamo periodu, ir iespējams runāt par citiem modeļiem, kā mērķēt lielāku atbalstu atpalikušam teritorijām. Taču, manuprāt, būtu jādomā par ne tik plašu teritoriju kā plānošanas reģions, bet, piemēram, mazās, atpalikušās pašvaldības, pagasti.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv