Par Latvijas un Pasaules bankas sadarbību

Piektdien, 29. septembrī, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle pēc atgriešanās no Pasaules bankas (PB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) gadskārtējās sanāksmes Prāgā rīkoja preses konferenci.

Visbūtiskākā politiskā ievirze, kas atspoguļojās visā sanāksmes gaitā, ir cīņa ar nabadzību, tajā skaitā arī par nabadzīgo valstu iepriekšējo PB aizņēmumu daļēju norakstīšanu, informēja R. Zīle. Tas neattiecas uz Latviju, bet uz daudz nabadzīgākām zemēm, galvenokārt Āfrikas kontinentā, viņš piebilda. Šāda diskusija norisinoties jau apmēram gadu, un vairākas "lielā septītnieka" valstis šādu soli atbalstot.

Latvijai nozīmīgākās sarunas bijušas ar PB prezidentu Džeimsu Volfensonu, ar kuru Latvijas pārstāvji tikušies kopā ar astoņiem Baltijas un Ziemeļvalstu pilnvarniekiem, un ar PB viceprezidentu Johannesu Linnu. Ar PB prezidentu pārrunātas divas galvenās tēmas. Viena no tām — PB loma vidēja līmeņa ienākumu valstīs, pie kurām pieskaitāma arī Latvija un pārējās Baltijas valstis. R. Zīle sarunās teicis, ka Latvija nevēlas PB izmantot tikai kā projektu finansētāju, jo galvenais Latvijas ieguvums esot PB ekspertu ļoti labā tehniskā palīdzība Latvijā pašlaik reformējamās sarežģītās jomās, piemēram, valsts pārvaldes pārveidošanā, izglītības un pensiju sistēmas sakārtošanā, veselības aizsardzības sistēmas nostiprināšanā.

— Šajā ziņā arī turpmāk PB ekspertu loma būs nenovērtējama, — apgalvoja R.Zīle. — Tāpēc mūsu politiskā nostāja, kuru atbalstīja arī Ziemeļvalstu pilnvarnieki, ir tāda, ka PB nevajadzētu koncentrēties tikai uz nabadzīgām valstīm, bet arī uz vidēja līmeņa ienākumu valstīm.

Otra ar PB prezidentu pārrunātā tēma bijusi par ASV Kongresa ierosinājumu, ka PB vajadzētu dažādām valstīm diferencēt kredītprocentu likmi. Šis ierosinājums PB prezidentam nav bijis īpaši pieņemams kā baņķierim, jo "lētāku" kredītu parasti saņem aizņēmējs ar labāku likviditāti, teica R. Zīle. Latvijas delegācija arī atbalstījusi Dž.Volfensona nostāju šajā jautājumā, taču galavārds sakāms PB akcionāriem.

Tiekoties ar PB viceprezidentu Johannesu Linnu, kurš atbildīgs par sadarbību ar Viduseiropas, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, bijusi detalizēta saruna par pašlaik Latvijā īstenojamiem PB finansētiem projektiem. Runāts arī par nepieciešamību sastādīt nākamo trīs gadu plānu, pie kādiem projektiem Latvija vēlas strādāt kopā ar PB, sākot no 2001. gada vidus. Tas Latvijai ir tuvākās nākotnes uzdevums, un PB lūgusi šajā darbā iesaistīt iespējami daudz sabiedrības pārstāvju, tajā skaitā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai process būtu maksimāli demokrātisks un lietderīgs Latvijai.

Ar PB viceprezidentu pārrunājot visus pašlaik realizējamos projektus, īpaša uzmanība pievērsta situācijai ar strukturālo pārkārtojumu aizdevumu līgumu. Šā projekta otrā realizācijas gada programma, kas beidzas 2001. gada martā, acīmredzot netiks izpildīta, teica R. Zīle. Nav izpildītas un nav arī izpildāmas, piebilda īpašu uzdevumu ministrs, šā gada martā izteiktās Latvijas puses apņemšanās privatizācijas jomā, ņemot vērā politisko procesu attīstību saistībā ar "Latvenergo".

— Varu minēt, ka PB ir gatava pārskatīt dažas lietas, kas šajā programmā ir paredzētas, — teica R.Zīle,— lai panāktu reformu būtisku virzību Latvijā. Tādēļ oktobra otrajā pusē Latvijā ieradīsies PB misija, un mēs strādāsim, lai varētu vienoties šā projekta kontekstā.

PB un SVF sanāksmes laikā tikuši izplatīti divi pētījumi, kas vistiešākajā veidā skar arī Latviju, stāstīja R. Zīle. Viens no tiem — nabadzības pētījums reģionā, ar kuru nolemts tālāk strādāt, jo šis pētījums visiem, kas Latvijā strādā valsts varas institūcijās, liks nopietni pārdomāt, kā nabadzības līmeni Latvijā samazināt. Taču, salīdzinot ar visu pārējo bijušo PSRS reģionu, Latvijā nabadzības līmenis nav pārāk augsts.

— Taču mums nav arī iemesla būt gandarītiem par šo situāciju,— teica R.Zīle.

Otrs pētījums bijis par korupcijas līmeni reģionā.

— Esmu lielu daļu šā pētījuma izlasījis un atradis dažas interesantas un būtiskas lietas, — stāstīja īpašu uzdevumu ministrs. — Gribu pateikt to, ka pētījuma autoru metodoloģijas pamatā, veicot šo pētījumu, ir pētījamās valstīs darbojošos firmu aptauja. Latvijā tika "dzīvajās intervijās" aptaujāti 120–150 uzņēmēji vai uzņēmumu īpašnieki. Jautājumi vērsti tādā plāksnē: vai jūsu biznesa sektorā ir korupcijas problēma? Pētījumā atspoguļotie skaitļi Latvijai kopumā nav iepriecinoši, un mums šī lieta būtu ļoti nopietni jāpārdomā. Mēs neapšaubāmi izskatījāmies sliktāk nekā mūsu kaimiņi — Igaunija un Lietuva. Un vēl šīs lietas kontekstā mēs lūgsim pētījuma autoru pārstāvniecību Latvijā, lai tiktu sīkāk paskaidroti pētījuma metodoloģiskie rezultāti un mēs visi kopā pētījumu saprastu labāk. Diemžēl Prāgā starp korupcijas pētījumu un to, ka mums ar strukturālo pārkārtojumu aizdevumu līgumu nav veicies tik labi, tika vilktas paralēles. Tas ir nepatīkami. Tā ka mums par šo pētījumu nevis jāapvainojas, bet gan jāstrādā ar tā rezultātiem. Jo pamatmērķis ir diskusija, kā šo situāciju kopā ar valdību un valsts institūcijām vērst labāku.

Pēc Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām biroja datiem, Latvijā kopš 1992. gada sākuma ar PB palīdzību ir finansēti 19 projekti, tajā skaitā arī tehniskās palīdzības projekti, un kopējā PB aizdevuma summa ir 357 miljoni ASV dolāru. Nākamais Latvijas aizņēmums no PB 40 miljonu ASV dolāru apmērā, pēc R. Zīles teiktā, plānots 2001. gada maijā. Tas nepieciešams arī iepriekšējo aizņēmumu pārfinansēšanai ar iespējami "lētāko naudu". Taču, strādājot ar PB, Latvijai ir dubults ieguvums, akcentēja īpašu uzdevumu ministrs:

— Jo mēs reformas Latvijā neveicam tādēļ, ka to liek PB. Te ir šis abpusējais ieguvums, jo mēs veidojam programmu, kas Latvijai neapšaubāmi ir vajadzīga, mēs saņemam PB tehnisko palīdzību programmas labākai izstrādei un izpildei, un tajā pašā laikā mums ir iespēja aizņemties "lētu naudu".

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore