Arhitektūras politika nav arhitektu iegriba

“Nepietiek ar publisku norājumu par arhitektūras kvalitātes pazemināšanos kultūrvēsturiskajā vidē, jo sabiedrību ļoti interesē arī labie piemēri,” – tāds bija Jura Dambja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja, galvenais secinājums pēc kopīgi ar Latvijas Arhitektu savienību (LAS) rīkotās diskusijas pagājušajā nedēļā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Savukārt LAS priekšsēdis Juris Poga piekrita, ka arhitektūrā var darīt visu, tikai tas jāveic kvalitatīvi. Kā uzsvēra J.Poga, arhitektūras kvalitātes likums nepieciešams tālab, lai vispār definētu tādus kritērijus kā ēkas kompozīcija, mērogs un strīdu gadījumos pasūtītājs pret izpildītāju varētu vērsties tiesā.

Nesekot modes vējiem

“Cilvēks tiecas pēc ilgtspējīgas vides, kas nebūtu pakļauta modes vējiem būvniecībā. Turklāt degradēti objekti namīpašniekiem sagrauj cerības savus īpašumus pārdot citiem par labu cenu,” sacīja J.Poga.
Tādā pilsētas ainavā sabiedrība sevi sajūt kā svešķermeņi vai pagaidu (viesnīcas) iemītnieku.
“Vēsturiskais mantojums ir izmantojams kā atmiņas bagātība, kas radīs nākotni ar specifisku identitāti, neizslēdzot vēsturiskos darbus un sasniegumus”, - tā rakstīts Stambulas deklarācijā.
Arhitekti diskusijā norādīja, ka vēlams atteikties no anonimitātes, jo līdz šim sabiedrisku pasūtījumu gadījumā arhitekti slēpās zem segvārdiem.
“Latvijas Arhitektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks saskata problēmu tajā apstāklī, ka mūsu sabiedrība ir uzaugusi ar “vēsturiskām replikām” – agrāko celtņu kopijām un tai nav priekšstata, kāda ir patiesi laba arhitektūra.
Pieredzējusī arhitekte Ausma Skujiņa par sasniegumu nosauca iespēju, ja Rīgas vecpilsētā turpmāk neparādītos tai kliedzoši neatbilstoši objekti ar nepiemērotiem materiāliem un ja tiktu nojaukta milzīgā distance starp pilsētas iedzīvotājiem un amatpersonām, kuras pieņem lēmumus par projektu apstiprināšanu.

Nedrīkst palikt pusceļā

J.Dambis aicināja kolēģus neieslīgt pašapmierinātībā un neapstāties pusceļā arī pēc tam, kad tiks izsludināts topošais Arhitektūras kvalitātes likums, jo jauno arhitektu kvalifikācija ir ārkārtīgi zema.
Latvijas arhitektu nolūks ir zināmā mērā nodalīt arhitektūru no būvniecības procesa kā mākslas nozari, apskatot arhitektūras kultūru pašu par sevi.
Arhitekts Andris Kronbergs savā runā neizvairījās no situācijas dramatizējuma: “Neskaidrība arhitektūras politikā un dizainā sāk atsaukties uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un celtniecības materiālu ražošanu, to valsts sapratusi tikai pēdējā laikā.” A.Kronbergs pastāstīja, ka šā gada maijā tapusī Vīnes deklarācija neliedz patiesai arhitektūrai tapt vēsturiskos pilsētu centros.
Tika minēts fakts, ka kaimiņvalstī Somijā tikai piecus procentus no jaunajām modernajām ēkām var uzskatīt par patiesu arhitektūru.
J.Poga piedāvāja ļaut pilsētbūvniecības regulēšanā iekļauties biznesa dzinulim, proti, investori negribēs atpalikt no skaistākajiem namiem savā ielā un ieguldīs papildu līdzekļus, lai celtu arhitektūras kvalitāti savā objektā. Neviens viņiem to neuztieptu.
J.Dambis akcentēja viedokli, ka arhitektūras politika nav dažu arhitektu iegriba, ja šobrīd arhitektiem ir jāpakļaujas investoru ambīcijām, kuri pieprasa uzbūvēt pēc iespējas lētāk un vienkāršāk. Investori parasti vēlas nostumt malā liekās, vēsturiskās ēkas, kas viņiem traucē izvērsties. Turpretī Itālijā, valstī ar lielām kultūras tradīcijām, vispār nav iespējams saskaņot vēsturisko ēku nojaukšanas projektus. Itālieši gaida, kamēr celtnes sabruks, laika zoba skartas.
“Berga bazāra” apbūves atjaunotāja arhitekte Zaiga Gaile iebilda, ka nevajag censties sarīdīt vēsturiskās un mūsdienu celtnes savā starpā, lai nezaudētu Rīgai raksturīgo vides burvību un pagātnes liecības. “Šo burvību uztur šķūnīši, garāžas, žogi, upes laipas, vecu fabriku sienas, kas var kalpot kā pamežs zem augstceltņu meža.

Ko no mums gaida?

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja mudina pabeigt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu un to likt lietā ciešā sadarbībā ar galvaspilsētas pašvaldību, kā arī nodrošināt mantojuma vietas kopējo vīziju, ietverot tajā pilsētplānošanas stratēģiju un visaptverošu pilsētas pārraudzību. Tā pieprasa valstij uzmanīgi pārskatīt visus paredzamos projektus aizsargājamā teritorijā un tās buferzonā un veikt vizuālā iespaida studijas saskaņā ar Vīnes memorandu. Lai tiktu nodrošināts, ka realizējamie un jaunie projekti pilnībā respektē Rīgas vēsturiskā centra vizuālo vienotību, kā arī saglabā vēsturiskās ūdenstilpnes kā atklātu sabiedrisku telpu bez jebkādām jaunām būvēm.
No mums pieprasa līdz 2007.gada 1.februārim iesniegt ziņojumu Pasaules mantojuma centram par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna lietošanu praksē.
(Latvijas Kultūras ministrijai būšot jāsniedz ziņojums Eiropas Padomei par ministrijas paspārnē nodibināto Arhitektu konsultatīvo padomi – red.)

Arvīds Deģis

Uzziņai:

Latvijā tikai 2004.gada nogalē Kultūras ministrija uzņēmās arhitektūras politikas formulēšanu, šogad pēc LAS iniciatīvas top likums par arhitektūras kvalitāti.
Lietuvā arhitektūras politiku īsteno Vides ministrija.
Igaunijā arhitektūras politiku pieņēma 2002.gadā, to īsteno Kultūras ministrija.
Iepriekšējais Eiropas forums par mūsdienu arhitektūras kvalitāti norisinājās Luksemburgā 2005.gada 27. un 28.jūnijā, un tajā pieņemtā fundamentālā deklarācija ir saistoša arī Latvijai. J.Dambis paskaidroja, ka “tā met tiltu starp veco un jauno arhitektūru; pirmkārt, norobežojoties no pseidovēsturiskām kopijām, jo vēsturei ir jābūt nolasāmai; otrkārt, paredzot iespēju, lai pilsētas telpa attīstītos līdzi laikam; treškārt, nosakot, ka kvalitatīvai arhitektūrai vēsturiskā vidē jāpiemērojas esošajam mērogam, un kritizējot augstbūves; ceturtkārt, skaidri noraidot “fasādismu”, kad restaurē tikai fasādi, kamēr pārējo ēku uzbūvē no jauna.”
Rekomendējošs raksturs ir arī Stambulas deklarācijai, ko apstiprināja 2005.gadā un kurā teikts: “Pilsētas ir zaudējušas saikni ar arhitektūru, jo tajās sāk dominēt tehnokrātiski un ekonomiski apsvērumi.”
Nākamais Eiropas Savienības arhitektūras politikas forums sanāks šogad Edinburgā un Glāzgovā (Skotijā) no 13. līdz 15.oktobrim.