Ārzemju presē

Krievu “Ria Novosti” raksta, ka Latvijas Ārlietu ministrija apsveic ASV Kongresa Pārstāvju palātas rezolūciju par Baltijas valstu okupācijas atzīšanu. Rakstā citēts Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika teiktais šajā sakarā, kā arī rezolūcijas teksts un atstāstīts saturs. Tajā ir norāde arī uz ASV Kongresa Senāta pieņemto tāda paša satura dokumentu. Vladimirs Putins jau iepriekš norādījis, ka jautājums par “it kā Baltijas valstu okupāciju” tika “slēgts” jau 1989.gadā, kad Tautas deputātu sanāksme nosodīja Molotova-Ribentropa paktu. Tādējādi jautājumu par Baltijas okupāciju neesot nepieciešams pastāvīgi aktualizēt.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta: Igaunija, Latvija un Lietuva straujo ekonomiskās attīstības tempu spēja saglabāt arī pēc iestāšanās ES. Ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu no 6% līdz 7% gadā Baltijas valstis veido dinamiskāko Eiropas reģionu. Visās trijās valstīs ekonomikas attīstību veicina spēcīgais vietējais pieprasījums, kā arī aktīvā darbošanās investīciju jomā. Valstu budžeti ir veselīgi, un to parādi līdz ar prognozētajiem 5% (Igaunijā), 15% (Latvijā) un 20% (Lietuvā) arī šogad saglabāsies zemā līmenī. Baltijas valstu straujās ekonomiskās attīstības ēnas puse ir nelīdzsvarotā ārējās tirdzniecības bilance. Turklāt Latvijā, lai gan ekonomikas attīstības ziņā tā ES joprojām atrodas vadībā, ir rekordaugsta inflācija.

•

Krievu “Ria Novosti” raksta, ka Latvijas un Krievijas kopuzņēmums “LatRosTrans”, kam pieder naftas un gāzes transportēšanas cauruļvadu tīkls, rēķinās, ka nākotnē to gaida asa konkurence. Tikpat nobažījusies par Būtiņģes naftas termināļa likteni esot arī Lietuva. Krievijas attiecības ar trim Baltijas valstīm diez vai varot uzskatīt par sirsnīgām. Tomēr šie kontakti esot jāsaglabā. Nafta kļūstot par arvien spēcīgāku politiskās ietekmēšanas sviru. Ņemot vērā Krievijas naftas eksporta ģeogrāfijas paplašināšanos, nedrīkstot neņemt vērā Baltijas jūras telpas lielākās naftas transportēšanas sistēmas stratēģisko un ekonomisko nozīmi. Tā nodrošinot netraucētu naftas transportēšanu un Krievijas interešu īstenošanu tur, kur tās ne vienmēr labprāt ņem vērā.

•

Vācu “Die Presse”: Ja eiras zona sabruktu, mēs atkal nonāktu pie iekšējā tirgus. Bez milzīgajām eiras iznīcināšanas un jaunu nacionālo valūtu drukāšanas izmaksām sekas būtu strauja devalvācija. Ja radīsies vēlēšanās atteikties arī no muitas ūnijas, visām šodienas ES dalībvalstīm globalizācijas izaicinājumiem pretī būs jāstājas vienām pašām.

•

ASV “The International Herald Tribune”: Eiropai šobrīd islāmiskā terorisma apkarošana no iekšienes ir īpaši sarežģīts jautājums, jo efektīva cīņa pret to ilgtermiņā nozīmē, ka jārada jaunas, skaidras definīcijas tam, cik lielā mērā islāms var pastāvēt tās robežās. Tas ir ļoti “neērts” jautājums, jo bez ikdienas policijas darba, tas ietver ne tikai musulmaņu tiesību aizstāvēšanu, bet arī Eiropas nacionālo minoritāšu aizsargāšanu pret iebiedēšanu. Līdz ar to Eiropas valstīm nav likumīgu tiesību novilkt līniju vietā, kur, kā tām šķiet, jāaptur multikulturālisms.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem