Cukurs reformas un uzkrājumu karuselī

Eiropas Komisija apzinās, ka panākt vienošanos par veicamo cukura reformu būs sarežģīti. Cukurbiešu audzētājiem un ražotājiem negribas atteikties no privileģētās situācijas salīdzinājumā ar pasaules tirgu. Turklāt cukura nozares reforma var radīt zaudējumus valstu tautsaimniecībai un arī kuplināt bezdarbnieku rindas.

Briselē atsākas diskusijas

Briselē turpinās sarunas par Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Eiropas Savienības (ES) cukura tirgus reformu. Šoreiz diskusijas notiek par EK piedāvāto restrukturizāciju. Kā zināms, tiek piedāvāts baltā cukura iepirkuma cenu samazināt par 39 procentiem, bet cukurbietes iepirkt par 42,5 procentiem lētāk. Lai EK piedāvājums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina visām Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai. Latvijas nostāja ir prasīt pakāpenisku cenu samazinājumu. Cukura iepirkuma cenu pazeminājums nedrīkstētu būt lielāks par 20 procentiem, bet cukurbiešu minimālās cenas nedrīkstētu kristies vairāk par 25 procentiem no pašreizējā līmeņa.
“LV” jau informēja, ka viens no cukura tirgus iemesliem ir ES realizētā cukura sektora politika. Tā ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatprincipiem. Cukura cena pasaules tirgū būtiski atšķiras no ES esošās. Ņemot vērā strikto regulāciju, Eiropā cukura cena ir ļoti augsta. Savukārt šāda regulācija ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem. Izšķirties par Eiropas Savienības cukura nozares reformēšanu lika arī sprieduma pasludināšana strīdā starp ES un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tā kā lēmums ES bija nelabvēlīgs, tas jārespektē, un tāpēc ar reformu palīdzību nozare jāsakārto.
Iecerētais restrukturizācijas plāns nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm var izrādīties īpaši skarbs. Ja ES valstu cukurfabrikas līdz ar cukura tirgus reformas ieviešanu nolems turpināt ražot cukuru, tām ik gadu būs jāmaksā restrukturizācijas nodeva. Latvijas cukurfabrikām ik gadu tas prasītu 8,4 miljonus eiru (5,9 miljonus latu). Nav grūti secināt, ka šāda nodeva neilgā laika posmā varētu novest pie ražošanas piespiedu pārtraukšanas. Ja valsts izlemj atsacīties no cukura turpmākas ražošanas, cukurfabrikas varēs saņemt vienreizēju kompensāciju. Arī cukurbiešu audzētājiem pienāktos kompensācijas par biešu neaudzēšanu. Savukārt, ja Latvijā nolems saglabāt cukura nozari, atbalstu par samazināto cukura iepirkuma cenu saņems cukurbiešu audzētāji.

Latvijai izšķiršanās vēl priekšā

Abas Latvijas cukurfabrikas savu viedokli par piedāvāto reformu vēl oficiāli nav paudušas. Tās vēlas nopietni iepazīties ar detalizētu informāciju. Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka lēmums par nozares likvidēšanu būtu jāpieņem, koleģiāli vienojoties visām ieinteresētajām pusēm – ZM, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) un cukurfabrikām.
Latvija ir gatava maksāt 3,6 miljonus latu sodu EK par valstī esošajiem cukura virsnormas krājumiem, jo līdz šā gada novembrim liekos uzkrājumus pilnībā likvidēt nav iespējams. Šāds lēmums pieņemts 26.jūlija Ministru kabineta sēdē, balstoties uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes piedāvāto situācijas risinājumu. Ministrs norādīja, ka soda naudas samaksa ir optimālākais ceļš. Pastāv iespēja arī cukuru eksportēt, taču pēc ZM aplēsēm tas izmaksātu vairāk par pieciem miljoniem latu. Šādu summu veido krājumu atpirkšana no uzņēmumiem, transportēšanas un citas izmaksas. Intervijā “LV” zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka atbrīvoties no cukura uzkrājumiem var arī, tos izbarojot bitēm un pārstrādājot biodegvielā. Kā valdības sēdē skaidroja M.Roze, nepietiek naudas, lai, izmantojot šīs metodes, noteiktajā laika posmā veiktu cukura eksportu un pārstrādi. Tādējādi izbēgt no soda naudām nav iespējams.
Saskaņā ar EK aprēķiniem Latvijā ir 10 589 tonnas virsnormas cukura. EK pauda viedokli, ka tās izveidotas, lai pēc 2004.gada 1.maija realizētu ES tirgū par augstāku cenu.
Soda naudu Latvija varēs samaksāt četru gadu laikā, sākot ar 2006.gada decembri. Zemkopības ministrs norādīja, ka soda naudas varētu segt no valsts budžetā paredzētajām subsīdijām lauksaimniekiem. Pret šādu risinājumu iebildumus jau izteikusi zemkopības ministra M.Rozes politiskā partija ? Zaļo un Zemnieku savienība, norādot, ka avots naudas soda dzēšanai var būt vienīgi piedzītie līdzekļi no uzņēmumiem, kam virsnormas krājumi veidoti spekulatīvos nolūkos. Iebildumus izsaka arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, norādot, ka ZM ir pārkāpusi procedūru un pieņēmusi lēmumu par subsīdiju līdzekļu novirzīšanu soda samaksai bez viedokļu saskaņošanas ar lauksaimnieku organizācijām.

Sodīs spekulantus

Izvēloties iet soda nomaksas ceļu, ir domāts, kā izņemt no tirgus liekos uzkrājumus un kā valsts budžetam iztērēto naudu atlīdzināt. M.Roze norādīja, ka cukura uzkrājumi ir uzņēmumiem, kas tos veidojuši ražošanas attīstībai. Tāpēc šos uzkrājumus nevajadzētu uzskatīt par liekiem. Arī EK ir darīta zināma Latvijas nostāja, taču aprēķinos tas nav ņemts vērā. Uzkrājumi ir arī tādiem uzņēmumiem, kuri pirms Latvijas pievienošanās ES tos veidojuši spekulatīvos nolūkos. Pēc ministra teiktā valsts nesodīs ražošanas uzņēmumus. Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu peļņas nolūkos uzkrājumu veidojušos uzņēmumus paredzēts brīdināt par cukura krājumu likvidēšanas iespējām par pašu līdzekļiem. Soda naudu no tiem piedzīs par nerealizētajiem uzkrājumiem.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Kompensācijas lauksaimniekiem par iepirkuma cenas samazinājumu par 1 cukurbiešu hektāru:

2006./2007.gads 299,2 eiras (210,3 lati)
2007./2010.gads 469,2 eiras (329,75 lati)

Vienreizējā kompensācija cukurfabrikām par ražošanas pārtraukšanu par cukura kvotas tonnu:

2006./2007.gads 730 eiras (513 lati)
2007./2008.gads 625 eiras (439 lati),
2008./2009.gads 520 eiras (365 lati),
2009./2010.gads 420 eiras (295 lati)