Eiropiešus aicina taupīt enerģiju

Gudrāka un saprātīgāka enerģijas izmantošana Eiropai varētu ietaupīt līdz pat 20 procentiem no šobrīd patērētās enerģijas, norādījis Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Andris Piebalgs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai šo mērķi sasniegtu līdz 2020.gadam, būtiski jāmaina patērētāju ieradumi un jārada un jāizmanto energoefektīvākas tehnoloģijas. Pagājušajā nedēļā Briselē tika sākta kampaņa “Ilgtspējīgas enerģijas Eiropa”, kuras galvenais mērķis veicināt vietējā un nacionālā līmeņa lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratni par enerģijas taupīšanas nepieciešamību, iespējām un ieguvumiem no tās.

Izdevīgā taupīšana

Ietaupītie 20 procenti enerģijas līdzvērtīgi šobrīd Somijā un Vācijā kopā patērētajam enerģijas daudzumam, un Eiropai gadā nozīmētu 60 miljardu eiru ietaupījumu, teikts Eiropas Komisijas pieņemtajā Zaļajā grāmatā par energoefektivitāti. Zaļā grāmata tika izstrādāta, ņemot vērā, ka Eiropā aizvien pieaug enerģijas patēriņš. Ja nekas netiks darīts, tuvākajos 15 gados enerģijas patēriņš palielināsies par 10 procentiem. Tas ievērojami palielinās Eiropas atkarību no naftas un gāzes importa un pieaugošajām cenām. Turpretī enerģijas saprātīgāka izmantošana Eiropai varētu sniegt dažādus ieguvumus.
A.Piebalgs norādījis, ka energoefektivitātes pasākumu īstenošana Eiropai palīdzēs sasniegt divus Lisabonas stratēģijas pamatmērķus – ekonomisko izaugsmi un lielāku nodarbinātību. Vairākos pētījumos ir secināts, ka energoefektīvu iekārtu un tehniku ražošana Eiropā tiešā un netiešā veidā radītu miljonu jaunu darbavietu. Savukārt šo iekārtu izmantošana sniedz reālu enerģijas ietaupījumu, kas nozīmē zemākas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Aprēķināts, ka ietaupījums būtu nozīmīgs, pat no tā atņemot investīcijas, kas nepieciešamas jauno iekārtu iegādei. Efektīvāk izmantojot enerģiju, viena vidēja Eiropas mājsaimniecība gadā ietaupīs no 100 līdz 1000 eiru atkarībā no līdzšinējā enerģijas patēriņa, paredzēts Zaļajā grāmatā.
Mazāks enerģijas patēriņš ir ieguldījums vides saglabāšanā un Kioto protokola mērķu sasniegšanā. Tas ir efektīvākais un lētākais veids siltumnīcas gāzu izmešu daudzuma samazināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā. Sasniedzot energoefektivitātes mērķus, Eiropa būs pasaulē taupīgākā enerģijas izmantotāja un varēs rādīt piemēru un dalīties pieredzē ar citām valstīm, uzsver Zaļās grāmatas izstrādātāji.

Jāiesaistās katram

Tomēr skaidrs, ka mērķu sasniegšana nebūs vienkārša, un to īstenošanā ir jāiesaistās katram indivīdam, ne tikai radot efektīvāku ražošanas procesu, bet arī atbildīgāk tērējot enerģiju ikdienā. 10 procentus no patērētās enerģijas jeb pusi no nepieciešamā enerģijas ietaupījuma var sasniegt, efektīvāk īstenojot ES dalībvalstīs jau spēkā esošos tiesību aktus par ēkām, sadzīves iekārtām un energoapgādes pakalpojumiem. Zaļajā grāmatā tiek meklēti veidi, kā ietaupīt otrus 10 procentus. Aprakstītie pasākumi ietver daudzas jomas – ražošanu, patēriņu, pakalpojumus, mājsaimniecības, ēkas, transportu, starptautiskās attiecības.
Patērētājs ikdienā var veikt daudzas lietas, kuru rezultātā tiek samazināts enerģijas patēriņš. Piemēram, energoefektīvās gaismas spuldzītes patērē piecas reizes mazāk enerģiju nekā parastās. Riepas, kurām ir samazināta berze ar ceļu, patērē vismaz par pieciem procentiem mazāk enerģijas. Arī pareizs gaisa spiediens riepās nozīmē mazāku degvielas patēriņu. Patērētājiem ir iespējas izvēlēties energoefektīvāku sadzīves tehniku un labāk siltināt savus mājokļus. Līdz 20 procentiem mājsaimniecībā patērētās enerģijas tiek izlietota, nelietderīgi darbinot tīklam pastāvīgi pieslēgtas ierīces, piemēram, datoru ar printeri, mobilā telefona lādētāju, multimedijus un modemu. Patērētāji ir jāinformē, ka šo ierīču pilnīga izslēgšana laikā, kad tās netiek izmantotas, krietni samazinātu rēķinu par elektroenerģiju. Šie ir tikai daži no iespējamajiem ikdienā patērētās enerģijas samazināšanas veidiem.
Patērētāju un uzņēmēju informēšana par iespējām ietaupīt enerģiju ir ārkārtīgi nozīmīga. Nākamais solis ir to cilvēku informēšana un apmācīšana, kas strādā ar enerģijas patēriņu saistītos sektoros. Piemēram, arhitektiem būtu jāzina par jaunākām energoefektīvām tehnoloģijām, ar ko aprīkot projektējamās būves.
Kampaņa “Ilgtspējīgas enerģijas Eiropa” turpmāko četru gadu laikā vērsīsies pie lēmējiem dažādos valsts līmeņos, uzņēmējiem, dažādu jomu profesionāļiem, bankām, starptautiskām iestādēm un patērētājiem, lai ar nodokļu politiku un valsts atbalstu stimulētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, panāktu, ka piesārņotājs tiešām maksā, un palielinātu patērētāju izpratni par savas izvēles nozīmi ne tikai vides saglabāšanā, bet arī līdzekļu ietaupīšanā.
“Šī kampaņa veicinās augstākus dzīves standartus, stimulēs ekonomisko izaugsmi, radīs darbavietas un uzlabos Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū,” atklājot kampaņu, uzsvēra A.Piebalgs.

Ieva Ušča