Par Korupcijas novēršanas padomes sēdi

Vakar, 2. oktobrī, pēc kārtējās Korupcijas novēršanas padomes sēdes preses konferencē tieslietu ministre Ingrīda Labucka informēja par sēdes gaitu:

— Mēs izskatījām piecus jautājumus. Runājot par Ministru kabineta 2000. gada 8. augusta sēdē apstiprināto korupcijas novēršanas koncepciju un tās realizācijas gaitu, ir izveidotas divas darba grupas. Viena darba grupa nodarbosies ar institucionālajiem jautājumiem (darba grupas vadītājs Aldis Lieljuksis), otra — ar jaunā korupcijas likuma izstrādāšanu (darba grupas vadītāja Inese Svikša). Pašreiz vēl tiek saskaņots jautājums ar Finansu ministriju par abu darba grupu finansējumu — es šodien saņēmu premjera dokumentu par finansējuma saskaņošanu. Tas tiks tuvākajās dienās izdarīts, un darba grupas sāks strādāt.

Nākamais jautājums, kas apspriests, ir saistīts ar Korupcijas novēršanas likuma subjektu loku paplašināšanu. Izskatītas institūciju iesniegtās vēstules un priekšlikumi, un kopējais padomes sēdes viedoklis bija tāds, ka subjektu loks paplašināts netiks: pašreiz tiek aizpildīts jau ap 40 000 deklarāciju. Tādēļ nopietni jāstrādā tieši pie pārbaudes mehānisma uzlabošanas un pārbaudes efektivitātes paaugstināšanas, lai palielinātu reālās situācijas noskaidrošanas pakāpi, teica I.Labucka. Nolemts nākamajā Korupcijas novēršanas padomes sēdē uzklausīt Finansu policijas priekšnieku Gunāru Kūtri un Korupcijas novēršanas daļas darbiniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli par nepieciešamo pilnvaru paplašināšanu un grūtībām darbā ar ienākumu deklarācijām.

Trešais izskatītais jautājums — kā novērst pašvaldību ziedojumu lūgšanas praksi. Pirmo reizi šo jautājumu skārusi Ārvalstu investoru padome (ĀIP), pēc tam masu saziņas līdzekļos parādījušies raksti un diskusijas par konfliktu ar Jūrmalas pašvaldību. Šo jautājumu izskata prokuratūra, ziedojumu izlietošanas lietderību pārbauda arī Valsts kontrole (VK), teica I. Labucka. VK pārbaude vēl neesot galā. Korupcijas novēršanas padomes sēdē pašvaldību prasīto ziedojumu lieta skatīta plašākā aspektā, jo šajā gadījumā skarts arī jautājums par to, vai pašvaldībai būtu ētiski lūgt ziedojumus brīdī, kad nepieciešams labvēlīgs pašvaldības lēmums konkrētas lietas izlemšanai. Šajā sakarā runāts arī par būvniecības atļauju izsniegšanu Latvijā un nolemts, ka nākamajā sēdē tiks uzklausīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta vadība, lai analizētu situāciju būvniecības jautājumos Latvijā. Iespējams, ka būtu lietderīga maksimāli standartizētas sistēmas izveidošana būvniecības jautājumos valstī. Jautājums, kas saistīts ar Jūrmalas pilsētas domi, tikšot izskatīts nākamajā sēdē, jo gan Ģenerālprokuratūra, gan VK vēl pie šīs lietas strādā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) atskaite par paveikto bijis ceturtais izskatītais jautājums. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš informējis, ka IeM struktūras savas kompetences robežās strādā ar korupcijas novēršanas jautājumiem. Pēdējā pusgadā ierosinātas astoņas krimināllietas, kas saistītas ar kukuļdošanu, teica I. Labucka.

Izskatīts arī konfiskācijas noregulēšanas jautājums, par ko ziņojis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Jautājums skatīts konfiscēto preču realizēšanas aspektā — kādā veidā notiek konfiscēto preču realizēšana, jo radušās šaubas, vai process noris pietiekami pārskatāmi. Tā kā VID un policijā ir dažādas preču realizēšanas sistēmas, Korupcijas novēršanas padome sliekusies ieteikt unificētas sistēmas ieviešanu. VID turpināšot strādāt pie normatīvās bāzes izveidošanas, lai šis jautājums valstī pilnībā tiktu sakārtots un rasts Latvijai vispiemērotākais modelis.

Vēl Korupcijas novēršanas padomes sēdē I. Labucka informējusi par ĀIP ierosinājumiem korupcijas novēršanas sakarā. ĀIP rekomendējusi izveidot korupcijas apkarošanas biroju, nodot kriminālvajāšanai korumpētas amatpersonas un informēt par šādiem centieniem, ieviest nulles deklarācijas, nomainīt valsts pilnvarniekus, kuri atrodas interešu konfliktā vai ir politiski ietekmējami, izveidot vienotu pasūtījumu sistēmu, kā arī ieviest efektīvu iekšējo auditu valdības un pašvaldību struktūrās. Uzklausot rekomendācijas, Korupcijas novēršanas padome nolēma nākamajā sēdē izskatīt jautājumu par valsts pilnvarniekiem un to darbības mehānismu valstī. Minot informācijas iegūšanu par korupcijas gadījumiem, I. Labucka teica:

— Tā kā juridiskās un fiziskās personas ir kūtras kukuļņemšanas gadījumu ziņošanā, tad iecerēts izveidot "karsto tālruni" Korupcijas novēršanas padomes sekretariātā — tas varbūt palīdzēs vairāk atklāt iespējamos korupcijas gadījumus.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore