Par valūtas kursu svārstību ietekmi

Ekonomikas ministrijā 29.septembrī notika Tautsaimniecības padomes sēde. Galvenais izskatāmais jautājums šajā sēdē bija valūtas kursu svārstību ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību izvērtējumu.

Problēmas pamatā ir zemais eiro kurss, kas nodara ievērojamus zaudējumus tiem Latvijas eksportētājiem, kas eksportē produkciju uz eiro zonas valstīm. Tautsaimniecības padomes sēdē piedalījās arī Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Helmuts Ancāns, Finansu un Ekonomikas ministrijas, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti. Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas speciālisti sniedza savu novērtējumu par valūtu svārstību ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tika uzklausīti nozaru ekspertu padomju atzinumi, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvju viedoklis.

Pēc sēdē izskanējušo viedokļu analīzes, Tautsaimniecības padome uzskata, ka nav nepieciešams mainīt Latvijas Bankas monetārās politikas pamatnostādnes, jo uzņēmēji ir ieinteresēti ilgstošā valūtas un cenu stabilitātē, kas ir Latvijas Bankas monetārās politikas galvenie uzdevumi.

Tautsaimniecības padome secināja: lai gan atsevišķās rūpnieciskās apstrādes nozarēs (kam lielākie eksporta norēķini ir uz Rietumeiropu, eiro zonas valstīm) eksporta apjomi pieaug naturālajās vienībās (piemēram, kokapstrāde, apģērbu ražošana), kompensējot cenu un ienākumu līmeņa pazemināšanos, tomēr krītas uzņēmumu darbības rentabilitāte un pastāv zems uzņēmumu kapitalizācijas līmenis, jo nav uzkrājumu, ko ieguldīt uzņēmumu attīstībā. Līdz ar to daļa uzņēmumu jau samazina ražošanas apjomus, kas varētu būt neatgriezenisks process, piemēram, kokrūpniecības nozares mazajos uzņēmumos. Lai arī galvenie ieguvēji pašreiz ir eksportētāji, kas norēķinās ASV dolāros, tie galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji (tranzīta nozares), un tas varētu būt ieguvums Latvijas tautsaimniecībai īstermiņa periodā sakarā ar Krievijas ostu darbības aktivizēšanos tuvākajā nākotnē.

Sēdē tika akceptēts ekonomikas ministra Aigara Kalvīša priekšlikums, ka līdz nākamajai Tautsaimniecības padomes sēdei 31.oktobrī ir padziļināti jāizpēta situācija Latvijas tautsaimniecībā sakarā ar eiro zemo kursu un jāizanalizē nākotnes perspektīvas, izveidojot darba grupu, kurā piedalītos nozaru ekspertu padomju vadītāji, Ekonomikas ministrijas un citu valsts institūciju pārstāvji. Turklāt šo problēmu nevar risināt ar monetārās politikas maiņu, darba grupai jāizvērtē citi mehānismi, kā valsts varētu iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Tāpat darba grupai izvirzīti arī šādi uzdevumi:

- pēc vienādas metodikas jānovērtē, kā ir mainījusies ekonomiskā struktūra uzņēmumos eiro zemā kursa ietekmē, lai iespējamās sekas būtu labāk prognozējamas;

- jāprecizē nevis valūtu grupas, bet reģioni, valstis, kur preces tiek realizētas, un kurā valūtas zonā atrodas šie reģioni, valstis;

- jāapzina dati, kādā apjomā un no kādām valūtas zonām tiek iepirktas izejvielas, kā arī — vai ilgtermiņa kredītu saistības ir ASV dolāros vai eiro;

- jānosaka dinamika, kādā ir mainījušies uzņēmumu darbības galvenie finansiālie rādītāji (likviditāte, kapitāla atdeve, maksātspēja);

- jāsniedz izvērtējums par to, kādus pasākumus vajadzētu uzņēmumiem veikt visdrīzākajā laikā, lai novērstu prognozējamās sekas un varētu uzlabot esošo stāvokli.

Par darba grupas koordinatoru no Tautsaimniecības padomes ievēlēts Juris Biķis, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents.

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas preses sekretārs