Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Saeimas dok.Nr.2255; likumprojekts Nr.671

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu

(E.Baldzēns, V.Lauskis, J.Čevers, O.Zvejsalnieks, R.Labanovskis,

P.Salkazanovs, J.Ādamsons, L.Bojārs, A.Kalniņš, I.Burvis)

2000.gada 21.septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 20.08.1992., nr.32 ) šādus grozījumus:

Izteikt likuma VI nodaļu šādā redakcijā:

VI nodaļa. Darījumi ar zemes īpašumiem

27.pants. Darījumu objekts

Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kā arī mantošana, ieķīlātas zemes atsavināšana, zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā un citi līdzīga satura akti.

28.pants. Darījumu subjekti

Latvijas Republikā lauku zemi neatkarīgi no platības, atrašanās vietas un izmantošanas veida, ievērojot šī likuma nosacījumus, var iegūt īpašumā, valdījumā, kā arī ilgtermiņa lietošanā:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un statūtsabiedrības;

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas statūtsabiedrības, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai;

4) citu valstu pilsoņi, uzņēmējsabiedrības un organizācijas, ja to tiesības bez ierobežojumiem iegūt īpašumā zemi Latvijā tieši norādītas Latvijai saistošos starpvalstu līgumos.

Tikai šī panta 1.- 4.punktā norādītās personas var iegūt lauku zemi ilgtermiņa lietošanā.

Citas personas var iegūt zemi īpašumā, valdījumā un lietošanā, lai celtu apdzīvojamās ēkas, tūrisma, atpūtas, sporta vai ražošanas objektus tādā platībā, kāda nepieciešama šiem nolūkiem. Šo zemes platību normatīvus, kā arī objektu celtniecības termiņus nosaka Zemkopības ministrija.

Ja viena gada laikā pēc noteiktā termiņa notecējuma objekta celtniecība netiek pabeigta un Zemkopības ministrija nav šo termiņu pagarinājusi, zemes īpašniekam gada laikā zeme ir jāatsavina, bet līgumi par valdījuma un lietošanas tiesību piešķiršanu ir izbeigti. Ja zemes īpašnieks nepilda pienākumu zemi atsavināt, tā tiek atsavināta bezstrīdus kārtībā pēc finansu ministra rīkojuma un pārdota izsolē, izmaksājot īpašniekam nosolīto cenu, no kuras atskaitīti ar atsavināšanu un izsoli saistītie izdevumi.

29.pants. Nosacījumi un ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

Darījumiem ar lauku zemi, kura atrodas valsts pierobežas joslā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, valsts rezervātos, kā arī tajos gadījumos, ja darījuma rezultātā vienas personas īpašumā vai laulāto un bērnu kopīpašumā nonāk vairāk nekā 100 ha lauku zemes, nepieciešama tieslietu ministra atļauja.

Atļauja nav vajadzīga, ja darījumi ar lauku zemi notiek starp zemes īpašnieku un tā lejupējiem vai augšupējiem asinsradiniekiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem un pusmāsām, kā arī brāļu, māsu, pusbrāļu un pusmāsu lejupējiem asinsradiniekiem.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri to nav saņēmuši, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

Ja zemes īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesību ieguvējam nav nolūka zemi izmantot apbūvei, ražošanas objektu uzturēšanai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai vai medību saimniecībai, tad darījumi ar lauku zemi ir aizliegti.

Darījumi ar zemi, ja ieguvēja zemes izmantošanas mērķis ir pretrunā ar attiecīgās pašvaldības apstiprinātu zemes izmantošanas ģenerālplānu, ir aizliegti un spēkā neesoši.

Darījumi ar lauku zemi, ja ieguvējs darījuma rezultātā faktiski neiegūst tiesības lietot, valdīt, rīkoties ar iegūto zemi ( fiktīvi darījumi citas personas interesēs), ir aizliegti un tie ir spēkā neesoši.

30.pants. Sekas, kādas iestājas, ja lauku zemes īpašuma vai lietošanas tiesības ir personām, kuras nevar būt darījumu subjekti

Ja lauku zemi iegūst īpašumā vai lietošanā persona, kura saskaņā ar šā likuma 28. pantu nevar būt darījuma subjekts, vai arī persona zaudējusi to statusu, kas devis tiesības būt par zemes īpašnieku vai lietotāju, šādai personai zeme jāatsavina vai lietošana jāizbeidz viena gada laikā no brīža, kad īpašuma vai lietošanas tiesības ir radušās, vai no brīža, kad persona ir zaudējusi tiesības būt darījuma subjekts, pretējā gadījumā zeme pāriet pašvaldības īpašumā vai lietošanā, izmaksājot kompensāciju, kuras apmēru un izmantošanas kārtību strīdus gadījumā nosaka tiesa.

31.pants. Darījumu noformēšanas kārtība

Kārtību, kādā iesniedzami un izskatāmi pieteikumi par darījumiem ar lauku zemi, nosaka Ministru kabinets.

Tieslietu ministra atteikumu dot piekrišanu darījumam ar lauku zemi var pārsūdzēt tiesā. Atkārtots pieteikums var tikt izskatīts ne agrāk kā pēc gada, kopš noraidīts iepriekšējais pieteikums.

32. pants. Darījumu spēks laikā

Darījumi ar lauku zemi, kuri nostiprināti zemesgrāmatās līdz tā likuma spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā, ja tie atbilst tiesību normām, kuras bija spēkā nostiprinājuma izdarīšanas laikā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz šā likuma 29.panta 6.daļā norādītiem darījumiem.

33. pants. Zemes reformas pabeigšanas kārtība

Lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Lai nepieļautu tādu stāvokli, ka ārvalstnieki par Eiropā neadekvāti zemu cenu arvien lielākos apjomos izpērk Latvijas lauku zemi, īpaši mežus. Liela daļa pircēju pērk zemi kā spekulācijas priekšmetu, pamatoti cerot uz cenas daudzkārtēju pieaugumu, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, kā arī ar nolūku saņemt ievērojamas dotācijas par zemes neizmantošanu lauksaimniecībai pēc Latvijas iestāšanās ES. Likums ir vajadzīgs, lai nepieļautu to, ka šajā procesā tiek izmantota mūsu zemnieku un pilsētnieku — zemes atguvēju — pauperizācija, kas liek tiem tēvu zemi pārdot par grašiem. Ja likums netiks pieņemts, Latvijas zemes ievērojamas platības visdrīzākajā laikā būs ārvalstnieku īpašums. Vienā pašā Dundagas pagastā ārvalstnieki nopirkuši pāri par 600 ha zemes par vidējo cenu Ls 70 par hektāru. Likums pieļauj iegūt lauku zemi gan dzīvojamās mājas uzturēšanai, gan tūrisma, atpūtas un ražošanas objektu ekspluatācijai (piem., var celt cehu rāmju līstiņu ražošanai, skaidu plāšu ražošanai, dažādu zāļu tinktūru, skuju ekstraktu, kurināmo brikešu u.c. ražošanai). Ministra atļauja un piekrišana vajadzīga, lai zemes tirgu nevis nepamatoti ierobežotu, bet lai to kontrolētu, nepieļaujot nelegālas naudas atmagāšanu, milzīgu zemes īpašumu koncentrēšanos atsevišķu spekulantu rokās, darījumus par nepamatoti zemu cenu, videi kaitīgu zemes izmantošanu utt.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumam nebūs tiešas ietekmes uz tautsaimniecību šobrīd, bet tas saglabās Latvijas zemkopības un mežsaimniecības uzplaukuma iespējas nākotnē. Negatīvu iespaidu neatstās, tiks veicināta tālāka izglītības sistēmas attīstība.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma realizēšana nav saistīta ar papildu izdevumiem valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likums pilnīgi iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Grozījumi dažos normatīvajos aktos būs nepieciešami, piem., Vides un reģionālās attīstības ministrijas nolikumā.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām tiesībām?

Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām normām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sagatavotā likumprojekta īstenošanu nosaka LR Saeima un Ministru kabinets.