Valsts sekretāru 2005.gada 28.jūlija sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.121 “Noteikumi par kārtību, kādā civilā aviācija un militārā aviācija izmanto lidlaukus””.
Noteikumu projekts nosaka, ka civilā aviācija militārās aviācijas lidlauku var izmantot, ja lidlauks aprīkots un atbilst tām standartu prasībām, kuras noteiktas ICAO dokumentos, likumā “Par aviāciju” un citos normatīvajos aktos, šādos gadījumos: ja avarējis civilās aviācijas gaisa kuģis; nelaimes gadījumos cietušo meklēšanai un glābšanai; medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem; dabas stihiju un avārijas seku likvidēšanai; aviācijas sporta aktivitātēm, ja aviācijas sporta biedrībai ir noslēgts līgums ar Aizsardzības ministriju par militārās aviācijas lidlauka izmantošanu.
Noteikumi papildināti, paredzot iespēju aviācijas sporta biedrībām aviācijas sporta attīstības nolūkos izmantot militāros lidlaukus bez atlīdzības.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministrijā.

Iekšlietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot likumā “Par policiju” lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem un Kriminālprocesa likumā lietotajiem terminiem, kā arī izslēdz no likuma normas, kas attiecas uz Drošības policijas darbinieku sociālajām garantijām.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinets izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos. Likumā “Par policiju” tiek lietots termins “uzņēmums” un “uzņēmējsabiedrība”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam terminam “komersants”. Savukārt Komerclikumā lietotais termins “komersants” neaptver visu privāto tiesību juridisko personu loku, kura izsmeļošs uzskaitījums Valsts policijai ir nepieciešams savu pienākumu veikšanai un tiesību realizēšanai. 2005.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Kriminālprocesa likums, saskaņā ar kuru nepieciešams precizēt likumā “Par policiju” lietoto terminoloģiju.
Pieņemtie grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā nosaka visu valsts drošības iestāžu, tajā skaitā Drošības policijas, darbinieku sociālās garantijas, kas dublējas ar likumā “Par policiju” paredzētajām.
Likumprojekts paredz Valsts policijas nodrošināšanu ar dienesta telpām. Dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta valsts kapitālsabiedrībās izvietotās Valsts policijas struktūrvienības ar telpām nodrošina attiecīgā valsts kapitālsabiedrība. Šajā gadījumā policijas dienesta ēku ekspluatācijas izdevumus sedz attiecīgā valsts kapitālsabiedrība.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību””.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot Izglītības satura un eksaminācijas centra jaunā modeļa izstrādi valsts valodas prasmes pārbaudes norises kārtībā, kas sāk darboties ar šī gada septembri, nepieciešami grozījumi noteikumos.
Grozījumi noteikumos paredz, ka Valsts valodas prasmes pārbaudē izvērtē personas valsts valodas prasmi atbilstoši konkrētajā profesijā vai amatā nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim.
Grozījumi nosaka, ka darba devējs saskaņā ar Profesiju klasifikatoru veido savas institūcijas amatu un profesiju sarakstu, kurā norādīti šiem amatiem un profesijām atbilstošie valsts valodas prasmes līmeņi un pakāpes.
Grozījumi nosaka, ka trešā līmeņa A pakāpē persona spēj brīvi sarunāties, diskutēt, izteikt viedokli gan par ikdienas, gan ar profesiju vai amatu saistītām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (rekomendācijas, raksturojumus, oficiālas vēstules u.c.), kā arī citus tekstus. Trešā līmeņa B pakāpē persona spēj pilnīgi brīvi sazināties gan par ikdienas, gan ar profesiju vai amatu saistītām tēmām, spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, spēj variēt valodas izteiksmes līdzekļus, spēj uzrakstīt ar iestādes vai uzņēmuma pārvaldi saistītus dokumentus.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka, piesakoties uz valsts valodas prasmes pārbaudi, iesniegumā persona norāda sev nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni.
Grozījumi nosaka, ka komisija izvērtē personas runātprasmi, lasītprasmi un rakstītprasmi kopumā un nosaka tai atbilstošo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi. Valsts valodas prasmes pārbaude nav nokārtota, ja persona atsakās to kārtot kādā no prasmēm (runātprasme, lasītprasme un rakstītprasme).
Grozījumi nosaka, ka, ierodoties pārbaudes telpā, persona uzrāda personas apliecību vai pasi. Pirms valsts valodas prasmes pārbaudes persona nodod komisijas sekretāram savu iepriekš iegūto valsts valodas prasmes apliecību, ja tāda ir. Ja valsts valodas prasmes apliecība ir nozaudēta, persona uzrāda komisijai publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kurā ir paziņots par apliecības nozaudēšanu.
Noteikumi papildināti, nosakot, ja personai ir iepriekš izsniegta, nozaudēta vai nozagta valsts valodas prasmes apliecība un pirms valsts valodas prasmes pārbaudes persona to nevar uzrādīt komisijas sekretāram vai uzrādīt publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kurā ir paziņots par apliecības nozaudēšanu, persona netiek pielaista pie valsts valodas prasmes pārbaudes. Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” publikācijā norādāms valsts valodas prasmes apliecības numurs, vārds, uzvārds un izdošanas datums, kā arī norāde par to, ka apliecība ir nederīga.
Noteikumu projekts paredz, ka darba devējs un izziņas iestādes var pārliecināties par darbinieka uzrādītās valsts valodas prasmes apliecības autentiskumu Valsts valodas centrā (ja tā ir izdota līdz 2001.gada 31.janvārim) un Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ja tā ir izdota pēc 2001.gada 1.februāra). Ja darba devējam uzrādītā valsts valodas prasmes apliecība neatbilst Izglītības un satura eksaminācijas centra izsniegtajai, darba devējs to nodod Izglītības satura un eksaminācijas centram, kas pieņem lēmumu par valsts valodas prasmes apliecības anulēšanu.
Grozījumi noteikumos paredz, ka Valsts valodas prasmes pārbaudē atļauts izmantot tikai komisijas izsniegtus valsts valodas prasmes pārbaudes materiālus. Valsts valodas prasmes pārbaudes materiālus aizpilda ar pildspalvu. Personu, kura pārkāpusi pārbaudes noteikumus, komisija nekavējoties izraida no pārbaudes telpām. Valsts valodas prasmes pārbaude sastāv no rakstveida un mutvārdu daļas. Rakstveida daļā novērtē personas lasītprasmi un rakstītprasmi. Mutvārdu daļā novērtē personas runātprasmi. Ja persona nenokārto valsts valodas prasmes līmeņa pārbaudi, uz kuru ir pieteikusies, tad spēkā esoša ir iepriekš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība.
Noteikumi papildināti, paredzot, ka persona, kura nenokārto pārbaudi, drīkst kārtot to atkārtoti ne agrāk kā pēc viena mēneša no pārbaudes dienas.
Grozījumi nosaka, ka pirms valsts valodas prasmes pārbaudes persona parakstās protokolā, apliecinot, ka piekrīt valsts valodas prasmes pārbaudes kārtības noteikumiem. Noteikumi papildināti, nosakot, ka pēc valsts valodas prasmes pārbaudes persona parakstās protokolā, apliecinot saņemtos valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātus.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka atkārtoti valsts valodas prasmes apliecību izsniedz par maksu, kas nepārsniedz tās izgatavošanas, izsniegšanas un nosūtīšanas izdevumus. Uz atkārtoti izsniegtas apliecības raksta: “IZSNIEGTA ATKĀRTOTI”. Atkārtoti valsts valodas prasmes apliecību var iegūt Izglītības satura un eksaminācijas centrā, uzrādot publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu un Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā;

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.
Noteikumu projekts paredz noteikt valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem ārzemniekiem (ārzemnieks).
Valsts valodas prasmes pārbaude nav jākārto personām, kuras pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību ieguvušas latviešu valodā, kā arī personām, kuras ir beigušas akreditētu izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Ārzemnieka valsts valodas prasmi apliecina: valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas izsniegta attiecīgās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība; dokuments par pamatizglītības, vidējās vai augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā.
Komisijas izveido Izglītības satura un eksaminācijas centrs, un tās darbojas saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra apstiprinātu nolikumu.
Valsts valodas zināšanu apjoms atbilst trim valodas prasmes līmeņiem: pirmais (zemākais) līmenis; otrais (vidējais) līmenis; trešais (augstākais) līmenis. Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes – A un B pakāpe.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā;

– pieteica noteikumu projektu “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (eksāmens) saturu un norises kārtību. Eksāmens šo noteikumu izpratnē ir valsts pārbaudes darbs, kas kārtojams, apgūstot arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu, lai iegūtu otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Eksāmena mērķis ir pārbaudīt izglītojamā zināšanas un prasmes atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam, profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un profesionālās darbības pamatuzdevumiem Profesiju klasifikatorā noteiktajām profesijām.
Eksāmenu otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir tiesības kārtot personai, kura, apgūstot attiecīgu akreditētu profesionālās izglītības programmu, ir saņēmusi galīgo vērtējumu – atzīmi vai “ieskaitīts” – visos mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē.
Eksāmenu trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir tiesības kārtot personai, kura, apgūstot profesionālās vidējās izglītības vai attiecīgu profesionālās tālākizglītības akreditētu programmu, ir saņēmusi galīgo vērtējumu – atzīmi, ne mazāku par “4 – gandrīz viduvēji”, vai “ieskaitīts” visos programmas mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē.
Eksternis (persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un pašizglītības veidā apgūst noteiktu profesionālās izglītības programmu) iegūst tiesības kārtot eksāmenu, noslēdzot līgumu ar akreditētu profesionālās izglītības iestādi, kura īsteno attiecīgo profesionālās izglītības programmu, un atbilstoši šiem noteikumiem nokārtojot programmā noteiktos mācību priekšmetus, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs (mākslas, mūzikas un horeogrāfijas jomā – Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centrs; turpmāk – centrs) sadarbībā ar izglītības iestādēm un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi (PINTSA) izstrādā eksāmena programmu, kurā norādīti eksāmena mērķi, eksāmena uzbūve, teorētiskās un praktiskās daļas apraksti, izpildei paredzētais laiks, pārbaudāmie mācību satura elementi, veicamie uzdevumi, vērtēšanas kritēriji un kārtība.
Eksāmena teorētiskās daļas kārtošanu var uzsākt pēc atbilstoša galīgā vērtējuma saņemšanas mācību priekšmetos un praktiskajās mācībās, praktisko daļu – pēc galīgā vērtējuma saņemšanas kvalifikācijas praksē.
Eksāmenu organizē akreditēta profesionālās izglītības iestāde vai akreditēts eksaminācijas centrs.
Komisija ir tiesīga ierosināt piešķirt tikai tās profesionālās kvalifikācijas, kas ir paredzētas izglītības programmā. Profesionālo kvalifikāciju piešķir, ja eksāmena vērtējums nav mazāks par “5 – viduvēji”. Personām, kuras saņēmušas eksāmenā vērtējumu – atzīmi, ne mazāku kā “5 – viduvēji”, – atkārtoti kārtot eksāmenu vērtējuma paaugstināšanai nav atļauts.
Personas, kuras saņēmušas eksāmenā vērtējumu – atzīmi, mazāku kā “5 – viduvēji”, – vai nav to kārtojušas bez attaisnojoša iemesla, ir tiesīgas divu gadu laikā atkārtoti kārtot eksāmenu atbilstoši apgūtajai izglītības programmai.
Eksaminētajām personām ir tiesības iesniegt centrā apelāciju par eksāmena norisi un eksāmena vērtējumu triju darbdienu laikā pēc eksāmena. Centrs izskata apelāciju un par pieņemto lēmumu informē attiecīgo personu desmit dienu laikā no apelācijas iesniegšanas dienas.
Paredzēts noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija

– pieteica likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.
Likumprojekts tiek papildināts ar pantu, kurš nosaka transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu.
Projekts paredz, ka transportlīdzekļu apkalpes locekļu vidējais nedēļas darba laiks, ievērojot, ka nedēļa ir laikposms starp plkst. 00.00 pirmdienā un plkst. 24.00 svētdienā, nedrīkst pārsniegt 48 stundas.
Transportlīdzekļa apkalpes locekli var nodarbināt virs noteiktā vidējā nedēļas darba laika, pagarinot maksimālo nedēļas darbu laiku līdz 60 stundām, ievērojot, ka četru mēnešu periodā vidējais nedēļas darba laiks nepārsniedz 48 stundas.
Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, var mainīt vidējo nedēļas darba laiku un maksimālo nedēļas darba laiku, ievērojot, ka vidējā nedēļas 48 stundu darba laika aprēķināšanas periods nepārsniedz secīgus sešus mēnešus.
Ja transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic darbu no plkst. 01.00 līdz 05.00, darba laiks diennaktī nedrīkst pārsniegt 10 stundas. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, var mainīt minēto nakts laikposmu no plkst. 00.00 līdz 07.00.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas un Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā”.
Grozījums Autopārvadājumu likumā izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu izstrādāt likumprojektu, lai paredzētu deleģējumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” izsniegt starptautiskās autopārvadājumu atļaujas.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”, kuru paredzēts izdot Satversmes 81.panta kārtībā.
Kā norāda Zemkopības ministrija, 2004.gada 22.decembrī pieņemta Eiropas Savienības Padomes direktīva 2004/117/EK, kas groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2005.gada 1.oktobris. Direktīva paredz sēklu sertificēšanas procedūras – lauku apskati, sēklu paraugu ņemšanu un sēklu novērtēšanu – veikt oficiālā uzraudzībā un nosaka prasības, kuras jāievēro dalībvalstij, nodrošinot to sēklu sertifikāciju, kuras novāktas trešajā valstī.
Direktīva ir pieņemta sēklu sertifikācijas vienkāršošanai, lai nedublētu sēklu sertificēšanas procedūras, kas ir būtiski svarīgi valstīm, kur ir lielas sēklaudzēšanas un sēklu sagatavošanas firmas (jo tās pašas veic lauku apskati un sēklu novērtēšanu pirms oficiālajām apskatēm un oficiālās sēklu novērtēšanas). Latvijā sēklu sertifikāciju veic tikai Valsts augu aizsardzības dienests, un šeit nav tādu sēklaudzēšanas komersantu, kuri būtu gatavi tuvāko divu trīs gadu laikā veikt sēklu sertifikāciju oficiālā uzraudzībā. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to apstākli, ka dalībvalsts pati var izvēlēties, vai veikt sēklu sertifikāciju tikai oficiāli vai pārņemt arī otro iespēju – veikt to oficiālā uzraudzībā, sēklu sertificēšanas kārtību grozīt nav nepieciešams.
Tomēr likumā nav normas, kas ļautu sertificēt tās sēklas, kuras novāktas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā; kas ļautu sertificēt tās sēklas, kuras ir audzētas no citu dalībvalstu ievestajām sēklām un kuras šajās dalībvalstīs ir sertificētas oficiālā uzraudzībā. Likumā Valsts augu aizsardzības dienestam nav noteiktas jaunas funkcijas, kuras jāveic sakarā ar sēklu aprites nodrošināšanu Eiropas Savienībā.
Noteikumu projekts paredz direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu un nosaka:
• sēklu sertifikācijas iespēju tām sēklām, kuras novāktas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ar Eiropas Padomes lēmumu piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā;
• iespēju sertificēt tās sēklas, kuras ir audzētas no citu dalībvalstu ievestajām sēklām un kuras šajās dalībvalstīs sertificētas oficiālā uzraudzībā.
Noteikumu projekts nosaka jaunas funkcijas Valsts augu aizsardzības dienestam: organizēt vai veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi; sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju; veikt šķirnes sēklu standarta paraugu uzturēšanu.
Noteikumu projekts nosaka arī šķirņu uzturētāja definīciju un pienākumus.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 4.augustam;

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā 2005.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā 2005.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos (atbalsts). Atbalstu piešķir, administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.
Atbalstu piešķir, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par Meža attīstības fondu un pamatojoties uz Meža attīstības fonda līdzekļu sadalījumu 2005.gadam.
Atbalsta kopējais apjoms ir 100 000 latu, to skaitā: 30 lati par hektāru silā, mētrājā un lānā; 40 lati par hektāru pārējos meža augšanas apstākļu tipos.
Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji (pretendents), ja: pretendents 2005.gadā ir veicis jaunaudžu kopšanu mežaudzēs, kas ir atjaunotas, sējot vai stādot, un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2004.gadam (ieskaitot); kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav notikusi valdošās koku sugas maiņa; koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām.
Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz 2005.gada 10.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; Valsts meža dienesta atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu (turpmāk – pārskats), kurā mežaudze atzīta par izkoptu.
Pretendents var saņemt atbalstu ne vairāk kā par 3 hektāriem šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem atbilstoši koptu mežaudžu platību savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā.
Lauku atbalsta dienests izvērtē pretendentam izmaksājamo kopējo atbalsta apjomu, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, kā arī saņemto Valsts meža dienesta pārskatu, un pretendentam izmaksā aprēķināto atbalsta summu.
Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienesta amatpersona dabā pārbauda izkopto mežaudzi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sastāda pārskatu, tajā norādot, vai attiecīgā mežaudze atbilst vai neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Lauku atbalsta dienests: pieņem iesniegumus par atbalsta piešķiršanu; 15 darbdienu laikā pēc pretendenta dokumentu saņemšanas izvērtē tos un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir neprecīza vai nepilnīga, Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju, atliekot jautājuma izskatīšanu līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt atbalstu, Lauku atbalsta dienests rakstiski informē par to atbalsta pretendentu un norāda atteikuma iemeslu. Kā arī līdz 2005.gada 10.decembrim apkopo saņemtos iesniegumus un proporcionāli samazina vai palielina atbalsta apjomu, ievērojot šo noteikumu nosacījumus; nepārsniedzot piešķirto kopējo finansējumu, līdz 2005.gada 30.decembrim izmaksā pretendentam atbalstu bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Pretendents Lauku atbalsta dienesta lēmumu par atbalsta atteikumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 5.augustam.

Valsts kancelejas komunikācijas departaments