Arī ielās jāskan labai mūzikai

Pilsētas tēlu veido arī skaņu vide. Un šeit visai nozīmīga loma ir ielu muzikantiem. Viņu darbības mērķus un funkcijas var vienkāršot, taču nevar noliegt, ka viņi ir tie, kas pieskandina un piedzied Vecrīgas ieliņas, radot noskaņu kā iedzīvotājiem, tā arī Rīgas viesiem. Klausītāju ieguvums gan atkarīgs no mūziķu prasmes.

No nākamā gada, iespējams, kurš katrs nevarēs spēlēt Rīgas ielās, jo iecerēts ielu muzikantiem izsniegt licences Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Par licencēm lems rudenī

Jau pavasarī sāktas sarunas par to, ka Rīgā varētu vērtēt ielu muzikantu muzicēšanas prasmi un viņu izpildīto repertuāru, lai pēc tam izsniegtu licences, kas būtu atļauja turpmākai muzicēšanai uz ielas. Par labu šādai kārtībai ir vairāki argumenti, tostarp Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara teiktais, ka ir muzikanti, kuri par savām spējām ir pārliecināti paši, un par labpatiku klausīties viņos var runāt tikai retu reizi. Tas neveido tūristiem labu priekšstatu par Rīgu un maz iepriecina pašus rīdziniekus. Lai šādu stāvokli novērstu, lems par noteikumiem un atsevišķas komisijas izveidi, kura izvērtēs muzikantu sniegumu un spriedīs, vai atļaut konkrētai mūziķu grupai vai solistam arī turpmāk uzstāties.
Kā pavēstīja Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas preses sekretāre Maruta Bukleviča, iecere ielu muzikantiem izsniegt licences pagaidām ir tikai projekts, un šo jautājumu skatīs rudenī, kad atsāksies domes sēdes. Tad arī izstrādās kvalitātes vērtēšanas kritērijus. M.Bukleviča uzsvēra, ka jauno noteikumu ieviešana nepieciešama, lai šo jomu sakārtotu, nevis birokratizētu.

Kas ir ielu muzikants?

Muzikologs Mārtiņš Boiko (Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju studiju katedras vadītājs) teic, ka pirms šādu lēmumu pieņemšanas vispirms jādefinē, kas ir ielu muzikants. Vai šim nosaukumam atbilst ubags, kas nesakarīgi spēlē akordeonu, vai dāma pie Krievu drāmas teātra, kura kasešu magnetofona mūzikas pavadībā griežas ap savu asi? “Par ielu muzikantiem varam runāt, ja cilvēks prot spēlēt un uzrāda zināmu muzicēšanas prasmi. Arī pasaules praksē attieksme pret ielu muzikantiem ir ļoti dažāda. Vienā spektra galā ir piemēri, kad to darbība nekādā veidā netiek reglamentēta, bet otrā galā – ielu muzikantiem tiek ierādītas noteiktas teritorijas. Liekas, tas varētu būt, vismaz daļēji, izmantojams arī Rīgā, jo dažkārt ielu muzikanti vienkārši traucē gājēju plūsmu, piemēram, tunelī, kas savieno Vecrīgu ar autoostu,” stāsta M.Boiko.
M.Boiko uzskata, ka šā lēmuma lietderība atkarīga no kvalitātes kritērijiem, kādi tiks pieņemti.

Katra reize kā koncerts

Muzikologs atgādina, ka ielu muzikanti ir ļoti sena parādība pilsētās. Tie ir bijuši jau kopš tiem laikiem, kad radušās pirmās pilsētas, un tie vienmēr būs (atskaitot periodus, kad to nomāc totalitāri vai autoritāri režīmi).
Divas reizes nedēļā Vecrīgā muzicē arī trīs jauni puiši no Alūksnes – Pāvels Čornijs, Mārtiņš Namsons un Jānis Bērzabinds. Viņi licenču ieviešanu ielu muzikantiem pilnīgi atbalsta. Viņuprāt, nav mazsvarīga muzicēšanas kvalitāte, jo arī šāda uzstāšanās ir sava veida koncerts. Jānis min divus iemeslus, kādēļ šāda kārtība būtu vēlama: “Tas noteikti radītu ārzemniekiem labāku iespaidu par Rīgu. Tad nebūs vairs jāaizspiež ausis, ejot garām dažiem muzikantiem, kas, man, piemēram, izraisa diskomfortu.”
Puiši mūzikas skolā apguvuši saksofona un trompetes spēli, un Jānis pēc vienpadsmit gadu mācībām to jau ir absolvējis. Tāpēc viņi ielās muzicējošos vērtē diezgan kritiski un neatbalsta nemākulīgu spēlēšanu vai dziedāšanu. “Visā Vecrīgā mūsu kvalitātes kritērijiem atbilst tikai kādi trīs mūziķi,” ar smaidu teic Jānis. Protams, ielu muzikantu priekšnesumi nav domāti tikai teju vai profesionāļiem vai pašiem mūziķiem, bet, pēc puišu domām, katram esot jāspēlē tā, lai ikvienam būtu patīkami klausīties – gan garāmgājējam ar muzikālo dzirdi, gan tādam, kurš no mūzikas saprot visai maz. Jautāts par licenču kārtības ieviešanas negatīvajiem aspektiem, Jānis atzīst, ka ikvienam sava maize jānopelna. Vājāki muzikanti līdz ar jauno kārtību varētu zaudēt savu vienīgo iztikas avotu.

Tūrista vērtējumā

Ielu muzikantu nozīmīgumu pilsētas tēla un vides veidošanā apliecina arī tūristi. Vecrīgā sastaptais divdesmit piecus gadus vecais spānis Haitams Rīgā viesojas jau divas dienas. Viņš neslēpj prieku par ielu muzikantiem Vecrīgā, kas radot ļoti patīkamu gaisotni. To viņš baudījis arī vakarā, kad ieradies Latvijā un devies pirmajā pastaigā pa vecpilsētu. Uzzinājis par iespējamajiem jaunajiem noteikumiem, kas paredzēs licenču izsniegšanu ielu muzikantiem, vīrietis ir mazliet neizpratnē, jo viņš neesot manījis muzikantus, kas spēlētu tik slikti, lai varētu sabojāt garastāvokli vai iespaidu par pilsētu. Londonā, kur viņš strādā un dzīvo, esot tikušas izsniegtas licences muzikantiem, bet tādēļ, ka to bijis pārāk daudz. Pēc tūrista domām, Rīgā ielu muzikantu nav tik daudz, ka vajadzētu samazināt to skaitu.
Tomēr Haitams nenoliedz kvalitātes nozīmīgumu, jo tas ir svarīgs faktors, kas ietekmē gaisotni pilsētā. Jānis gan uzsver, ka ielu muzikanti tieši tāpēc ir ielu muzikanti, ka viņiem nav obligāti jābūt profesionāļiem, lai darītu šādu darbu. Ir svarīgi, lai muzicēt drīkstētu arī tie, kuri vēl mācās vai kuri nav tik spējīgi.
Dziesmu izvēle, pēc tūrista domām, būtu jāatstāj pašu muzikantu ziņā, lai gan, atbraucot uz Latviju, viņš labprātāk dzirdētu latviešu dziesmas, kas iespaidus par pilsētu un valsti darītu spilgtākus.

Kate Rūķēna