Izgudrojumi, kas līdzinās maģijai

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), a/s “Latvijas Gaisa satiksme” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 2005.gada balvu un Kārļa Irbīša stipendiju pasniegšana vakar LZA sapulcēja gan pieredzes bagātos, gan jaunos zinātniekus un kuplu viņu sveicēju pulku.

Juris Žagars

Kopš 2001.gada tiek piešķirtas divas gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierzinātnēs, aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā, atzīstot Latvijas speciālistu ieguldījumu augstajās tehnoloģijās. Tiek piešķirtas arī K.Irbīša stipendijas.
Kārlis Irbītis (1904 – 1997), LZA goda doktors inženierzinātnēs, viens no Latvijas aviācijas pionieriem, talantīgs konstruktors un dizainers, savulaik strādāja arī VEF radioaparātu dizaina izveidē. Pēc 1943.gada sekmīgi darbojās Kanādā, iegūdams Kanādas un ASV patentus. Viņa piemiņu glabā ne vien izgudrojumi, bet arī grāmata “Latvijas aviācija un pionieri” un K.Irbīša stipendijas.
Šogad balvas saņēma Dr.habil sc.comp. Jurijs Artjuhs par darbu “Latvijā radītas laika mērīšanas sistēmas pavadoņu lāzerlokācijai” un LZA korespondētājloceklis Dr.habil.phys. Juris Žagars par darbu ciklu “Kosmisko informācijas tehnoloģiju studiju virziena izstrāde un iedibināšana”.
J.Artjuhs – Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks. Viņa interešu lokā ir signālu mērīšana un apstrāde, tai skaitā diskrēto iekārtu frekvenču un laika parametru mērīšanas izstrāde un izpēte, neregulāru impulsu plūsmu mērīšana, sintēze un ģenerēšana un analīze. 170 publicētu darbu, t.sk. vienas monogrāfijas un 41 izgudrojuma autors. Piedalījies sešos starptautiskos projektos, lāzerlokācijā sadarbojas ar Somijas un Ķīnas institūcijām. No lāzerlokācijas tehnikas attīstības sākumiem (70.gadi) šajā nozarē tiek izmantotas precīzākās un modernākās laika mēriekārtas. Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) lāzerlokācija ir spēcīgs instruments ģeodēzijas, navigācijas un ģeofizikas uzdevumu risināšanai. J.Artjuha vadībā 90.gados izstrādāta principiāli jauna, konkurētspējīga metode laika intervālu mērījumiem, jau 2002.gadā 8% no starptautiskās organizācijas International Laser Ranging Service lāzerlokācijas stacijām bija aprīkotas ar Latvijā radītajām laika mērīšanas sistēmām. Šo J.Artjuha izstrādāto unikālo ierīci kosmisko satelītu radiolokācijai – notikumu taimeru – LZA atzina par nozīmīgu notikumu Latvijas zinātnē 2004.gadā.
LZA īstenais loceklis Ivars Biļinskis, raksturodams laureātu, sacīja, ka īsti augsti attīstītu tehnoloģiju ir grūti atšķirt no maģijas, kuru ar saprātu vien apgūt grūti. Iedomājieties, aicināja akadēmiķis, orbītā riņķo ZMP dažādos attālumos, pieci, seši tūkstoši kilometru, un attālums starp tiem jāizmēra centimetros un milimetros. Tas, ka Latvijā ir iespējams radīt šādu mērīšanas sistēmu un konkurēt ar nopietnām pasaules firmām, ir brīnums.

Juris Ekmanis pasniedz balvu Jurijam Artjuham Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ar Juri Žagaru iepazīstināja LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs LZA īstenais loceklis Juris Jansons, uzsverot zinātnieka daudzpusību – aktivitāti zinātniski organizatoriskajā, pedagoģiskajā darbā un zinātnes popularizēšanā. Sadarbībā ar LZA korespondētājlocekli Dr.math.Aivaru Zemīti Ventspils Augstskolā (VeA) izveidots Latvijā pirmais studiju virziens kosmiskajās informāciju tehnoloģijās. Tas sastāv no četrām licencētām un jau daļēji akreditētām studiju programmām. Kā papildinājums balvai pieteikta arī mācību grāmata “Astronomija augstskolām” (LU, 2005, J.Žagars/I. Vilks).
Juris Žagars, par svarīgāko uzteiktajā daudzpusībā atzinis pedagoģisko darbu, sacīja, ka kosmiskās tehnoloģijas ir sarežģītas, ar tām var strādāt cilvēki ar nopietnu tehnisko izglītību, un drīz VeA būs pirmie doktoranti. Jo, lūk, nupat ASV palaistajā kosmosa kuģī “Discovery” ir piecdesmitgadnieku paaudze, tā “velk” kosmiskās tehnoloģijas, un ir svarīgi nodot zināšanas un pieredzi jaunajiem.
LZA prezidents Juris Ekmanis, uzticot profesoram Imantam Meirovicam pasniegt lauretātiem K. Irbīša stipendijas, bija gandarīts, ka Rīga zaudē augsto tehnoloģiju monopolu, jo jaunie zinātnieki nāk arī no Ventspils. Un tas, cik daudz mums ir jauno zinātnieku, vieš būtisku optimismu – nozare Latvijā attīstās, vidējais vecums būs zem 50 gadiem, rezumēja LZA prezidents. “Latvijas Gaisa satiksmes” prezidents Jānis Maršāns, pateicies pieredzes bagātajiem, īpaši mudināja jaunos.

Ilga Tālberga

Uzziņai:

Kārļa Irbīša stipendijas 2005.gadā:

• Pasniedzējiem/zinātniekiem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūta (AI) asoc.prof. Dr.habil.sc.ing. Pjotram Trifonovam-Bogdanovam par darbu “Gaisa kuģu pilotāžas un navigācijas sistēmas”;
Transporta un sakaru institūta (TSI) asoc. prof. Dr.sc.ing. Borisam Ciļkeram par darbu “Mācību un metodisko publikāciju kompleksu datoru un datorsistēmu arhitektūras un organizācijas nozarē”.

• Topošajam zinātniekam

TSI doktorantei Nataļjai Petuhovai par darbu “Transporta informatīvo sistēmu drošības paaugstināšana”.

• Bakalauriem, maģistriem

RTU AI maģistram Oļegam Zarjanskim par darbu “Gaisakuģa sānkustības stabilizācijas algoritma sintēze”;
RTU AI maģistram Remigijam Bušinskam par darbu “Aviācijas negadījumu, kas ir saistīti ar gaisa satiksmes vadības procesu, izmeklēšana”;
TSI maģistram Andrejam Samodelkinam  par darbu “Gaisa mērķu identifikācijas algoritma pētījums, pamatojoties uz to daudzpozīciju izkliedes diagrammām”;
TSI maģistram Aleksandram Zinovjevam par darbu “Reakcijas laika operatīvā vadīšana skaitļošanas sistēmās ar rindām”;
TSI maģistram Pāvelam Truskovskim par darbu “Negaisa vietu vienpozīciju pasīvu radiolokācijas metožu un līdzekļu analīze”;
VeA bakalaurei Ancei Laganovskai par darbu “ Tālizpētes un attēlu apstrādes metožu praktiskās pielietošanas iespējas”;
RTU AI bakalauram Jānim Biteniekam par darbu “Privātās reaktīvās pasažieru lidmašīnas projekts”;
RTU AI bakalauram Mārtiņam Sudāram par darbu “Vieglās reaktīvās treniņlidmašīnas skices  projekts”;
TSI bakalauram Mihailam Beļihinam par darbu “Signāla ar ierobežotu spektra platumu prognozēšana”;
TSI bakalauram Kirilam Gaščenko par darbu ”Dekametra diapazona uztvēršanas antenas sistēma”;
TSI bakalauram Rolandam Petrevičam par darbu ”Ethernet datu plūsmas inkapsulācijas problēmu ATM vidē pētīšana”;
TSI bakalaurei Tatjanai Bogdanovai par darbu ”Programmatūras izstrāde aviācijas fiksētā elektrosakaru AFTN dienesta datu apstrādei”.