• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.08.2005., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113650

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pirmskara Latvijas armijas vadītāji

Vēl šajā numurā

02.08.2005., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievu “Ria Novosti”: Kremlī uzskata, ka Somija var kalpot par piemēru Latvijai un Igaunijai nacionālo minoritāšu ievērošanas aspektā. Gaidāms, ka šis kļūs par vienu no galvenajiem tematiem Krievijas un Somijas augstākā līmeņa sarunās, kad Vladimirs Putins dosies divu dienu vizītē uz Somiju. “ES paplašināšanās kontekstā īpašu nozīmi ieguvuši nacionālo minoritāšu tiesību nodrošināšanas jautājumi. Uzņemot savās rindās Latviju un Igauniju, ES ir arī uzņēmusies nozīmīgu daļu atbildības par šajās valstīs izveidojušos situāciju humanitārajā jomā,” saka Kremlī.

ASV “The International Herald Tribune” redakcijas komentārā, atsaucoties uz pagājušās nedēļas notikumiem Baltkrievijā, teikts: Eiropas pēdējais diktators atkal ir uzdevumu augstumos. Lukašenko, tāpat kā Slobodans Miloševičs, kurš ir viens no Baltkrievijas diktatora varoņiem, draud kļūt vēl bīstamāks, pieaugot Rietumu – Polijas, Lietuvas un Latvijas, tagad arī NATO un ES dalībvalstu, kā arī Ukrainas – spiedienam atkāpties no amata.

Intervijā krievu “VremjaBaltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs izklāsta Minskas priekšstatus par NVS nākotni, kā arī Maskavas un Minskas attiecību attīstību un norāda, ka Baltkrievija iestājas par labām, konstruktīvām un produktīvām attiecībām ar ASV un Eiropas valstīm. Viņš teic, ka Minsku nebaida tas, ka ASV un ES finansē “pret Baltkrieviju vērstu darbību”, jo valstī esot absolūti stabila situācija ekonomikā un sabiedrībā, un, ja ASV un ES esot “nauda, ko sviest vējā”, tā esot to problēma. Attiecībā uz EDSO ārlietu ministrs piekrīt Krievijas viedoklim, ka šai organizācijai nepieciešamas nopietnas reformas.

Vācu “Der Spiegel”: Vatikāns un Izraēla ir atgriezušies pie nepatīkamā aukstā kara starp kristietību un jūdaismu. To, ko divos gadu desmitos izdevās panākt pāvestam Jānim Pāvilam II, sāk iznīcināt viņa pēctecis, lai gan uzskatīja, ka viņš turpinās sava priekšgājēja tradīcijas. Taču izrādījās, ka Benedikts XVI ir reakcionārs, nevis konservatīvs pāvests. Pāvesta uzskats, ka terorisms pret Izraēlu nav terorisms, liecina par to, ka viņš drīzāk ir Pija XII garīgais mantinieks, kurš dogmas uzskatīja par svarīgākām nekā realitāte. Šodien sava loma atkal ir Polijas un Vācijas atšķirīgajai vēsturei. Benediktam XVI nebija vajadzīgas pat 100 dienas, lai sagrautu Jāņa Pāvila II panākto nelielo uzticēšanos starp jūdaismu un kristietību. Taču ne tikai ar Izraēlu izraisītā strīda dēļ pāvests riskē atkrist aukstā kara laikā. Par to liecina arī viņa aizvainojošā izturēšanās pret protestantu baznīcu Vācijā. Racingers nevēlas dialogu.

ASV “The Financial Times” ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds skaidro, ka ekstrēmisti netiecas pēc attiecību noregulējuma ar Rietumiem sarunu ceļā, kā arī to, ka piekāpšanās ekstrēmistu prasībām, tai skaitā atkāpšanās no Irākas un Afganistānas, viņus neapturēs.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!